Stress – ikdienas sastāvdaļa, kuru var un vajag kontrolēt

Stress ir organisma fiziska un psihiska reakcija uz izteikti spēcīgu kairinājumu. K. Rudzinska skaidro: “Stresa ietekmē aktivizējas “bēgt vai uzbrukt” instinkts, tādēļ ir cilvēki, kurus stress mobilizē, un ir arī cilvēki, kuros stress var radīt bezspēcības sajūtu. Līdz ar to ir svarīgi sekot līdzi ne tikai fiziskajai, bet arī emocionālajai labsajūtai.” Speciāliste uzsver, ka jāmācās sevi  izjust un apzināties, ka ir dažādi stresa izraisītāji (lielāki pārdzīvojumi, nepatīkamas ikdienas situācijas utt.), bet būtībā organisms tos nespēj atšķirt: ja ir stress, tad ir stress un visa organisma mobilizācijas sistēma tiek iedarbināta. Tādēļ bieži saskaramies ar situācijām, kad kāds pārāk asi reaģē uz šķietami niecīgu kairinājumu, bet jāsaprot, ka, iespējams, ilgstošā periodā ir uzkrāti kairinājumi un organisma rezerves ir izsīkušas. Ja stresa izraisītāji darbojas ilgstoši, organisms vairs tos nespēj adaptēt un iestājas izsīkums, kas rada apdraudējumu organisma imūnsistēmai. Stress spēj izraisīt psihosomatiskās reakcijas, kas var negatīvi ietekmēt veselību, piemēram, izraisot galvassāpes, vēdera darbības traucējumus utt. Bieži tās tiek nomāktas ar medikamentiem, bet netiek izprasts un novērsts cēlonis – stress un tā pamats.

Speciāliste skaidro, ka atbalsts no darba devēja arī nekad nevar būt par daudz un papildus darba novērtējuma materiālajam aspektam svarīgs ir arī psiholoģiskais aspekts.

Stresa vadīšana ir cilvēka apzinātas darbības, lai stresu provocējošās situācijās spētu saglabāt līdzsvaru. Svarīgi ir pazīt savu ķermeni un atpazīt konkrētas reakcijas uz stresu. Labs veids, kā iegūt kontroli pār stresu, ir apgūt elpošanas tehnikas un iemācīties tās pielietot stresa situācijās. 

Darba vidē gada nogalē nereti valda saspringta gaisotne, kas veicina stresu un var radīt kaitējumu veselībai. K. Rudzinska uzsver: “No vienas puses tas ir azarts, no otras puses cilvēks ir tādā amoka skrējienā un neredz iespējamo izeju. Ir bail atzīt savu nespēju, vājumu. Vislabākais būtu “pieskatīt” savu darba un dzīves režīmu, saprotot, ka visi fiziskie, emocionālie un psiholoģiskie resursi ir nepārtraukti jāpapildina.” Speciāliste arī skaidro, ka atbalsts no darba devēja arī nekad nevar būt par daudz un papildus darba novērtējuma materiālajam aspektam svarīgs ir arī psiholoģiskais aspekts. K.Rudzinska stāsta: “Darbinieks ar “izdegšanas sindromu”, kurš tiek pakļauts diskriminācijai, mobingam vai citām ilgstošu stresu izraisošām darbībām, nevar būt produktīvs. Ja resursi netiek papildināti, tie izsīkst. Daudzi darba devēji, ņemot vērā pasaules tendences, atbalsta savus darbiniekus, veicinot fizisko, emocionālo un psiholoģisko resursu sakārtošanu un papildināšanu.”

Bieži saskaramies ar situācijām, kad kāds pārāk asi reaģē uz šķietami niecīgu kairinājumu, bet jāsaprot, ka, iespējams, ilgstošā periodā ir uzkrāti kairinājumi un organisma rezerves ir izsīkušas.

Lai arī stress ir daļa no ikdienas, ko nevar pilnīgi novērst, ir jāmācās to kontrolēt, lai nenodarītu sev pāri.  Katrs no mums ir unikāls, un līdz ar to arī katra vērtības un dzīves uzskati ietekmē stresa pakāpi. Ir svarīgi apzināties, ka stress ir jākontrolē, tam nedrīkst ļaut ņemt virsroku un, ja nepieciešams, ir jāvēršas pie speciālista pēc palīdzības, lai neradītu sev kaitējumu. Meklējot atbalstu, sabalansējot emocionālās un fiziskās aktivitātes, ir iespējams baudīt un priecāties par dzīves izaicinājumiem, neapdraudot sevi ar stresa radītajām sekām.