Svarīgas pazīmes, kad galvassāpēm jāpievērš īpaša vērība

Vismaz reizi savā dzīvē galvassāpes ir pieredzējuši apmēram 70% cilvēku. Ja tās ir retas un nelielas, cilvēki tām īpašu vērību nepievērš, jo zina, ka pēc laika sāpes mitēsies. Taču, ja galvassāpes uznāk regulāri un turpinās vairākas dienas vai pat nedēļas, šīs sāpes nedrīkst uzskatīt par “normālu parādību” un ir jāvēršas pie speciālista pēc palīdzības.

D.Jēgere norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš gadījumiem, kad līdz ar galvassāpēm parādās arī citi simptomi – notirpums, samaņas zudums, lēkmes, krampji vai paaugstināta temperatūra. Ja kombinācijā ar galvassāpēm tiek novēroti šie vai citi simptomi, noteikti ir jāvēršas pie speciālista, lai izprastu sāpju iemeslus, kas var liecināt arī par kādu nopietnu saslimšanu.

Ja biežas galvassāpes piemeklē mazus bērnus vai jauniešus, arī šajā gadījumā nevajadzētu gaidīt, bet gan noskaidrot šo sāpju iemeslus. Piemēram, migrēna var attīstīties jau bērnībā un pusaudžu gados. Galvassāpju speciāliste aicina pievērst uzmanību jebkurām jauna veida galvassāpēm arī pēc 50 gadu vecuma - šajā dzīves periodā galvassāpju “scenārijs” var mainīties, un ir būtiski to laikus pamanīt.
Speciāliste stāsta, ka bieži vien cilvēki no vienas galējības – galvassāpju ignorēšanas – nonāk otrā: iedomājas ļaunāko galvassāpju iemeslu (audzējs, insults u.tml.), taču dzīvo neziņā un pie ārsta nevēršas, baiļojoties uzzināt iespējami biedējošo diagnozi. D.Jēgere šādos gadījumos aicina nemocīt sevi ar šādām domāt un saņemt drosmi aiziet pie ārsta. Iespējams, sāpēm ir ļoti vienkāršs izskaidrojums, piemēram, tās izraisa muskuļu apsaldējums, kas rada spēcīgas sāpes, pret kurām nepalīdz pat pretsāpju medikamenti. Savukārt spēcīgas, pulsējošas galvassāpes deniņos, ko pavada vēl citi simptomi, var liecināt par migrēnu. Zinot diagnozi un sāpju cēloni, tālāk jau iespējams sāpes ierobežot vai no tām atbrīvoties pavisam.

Bieži vien cilvēki no vienas galējības – galvassāpju ignorēšanas – nonāk otrā: iedomājas ļaunāko galvassāpju iemeslu (audzējs, insults u.tml.), taču dzīvo neziņā un pie ārsta nevēršas, baiļojoties uzzināt iespējami biedējošo diagnozi.

Kas ir migrēna, un kā tā izpaužas?
Nereti galvassāpju iemesls ir migrēna. Šo slimību ierosina ģenētiski noteikta gēnu kombinācija, kuru iespējams arī pārmantot no vecākiem. Tiesa, tas nenozīmē, ja migrēna ir mammai, tad tā būs arī bērniem. Tomēr, ja šī kombinācija gēnos ir un papildus tam ikdienā regulāri nākas saskarties ar stresu un pārgurumu, ir liela iespējamība, ka migrēnas lēkmes var piemeklēt. 

Visbiežāk tipisku migrēnu raksturo pulsējošas galvassāpes deniņu un pieres rajonā. Lai arī migrēnas lēkme lielākoties sākas ar galvassāpēm vienā pusē, tās var izplesties un pāriet uz galvas otru pusi. Šo sāpju laikā parasti ir grūti veikt fiziskas darbības, pat uzkāpt pa trepēm vai aiziet līdz sabiedriskā transporta pieturai. Ikkatrs solis galvā atbalsojas kā spēcīgas sāpes, kas kļūst tik intensīvas, ka reizēm šķebina – kļūst slikti ap dūšu, retumis tās pat izraisa vemšanu. Galvassāpes rada arī nepatiku pret gaismu (glābiņš ir tikai biezi aizkari, kas aiztur gaismu), kā arī pastiprina jutību pret skaņu – neciešams var šķist pat klauvējiens pie durvīm, mūzika blakussēdētāja austiņās vai apkārtējo čalas. Līdzīgi ir arī ar smaržu – lēkmes laikā pat tik ierastā kafijas smarža var šķist ļoti uzmācīga, nemaz nerunājot par nepatīkamām smakām. Visbiežāk migrēnas lēkme pieaugušajiem ir no četrām līdz pat 72 stundām, savukārt bērniem - vienu līdz divas, maksimāli četras stundas. 

Kas izraisa migrēnas lēkmes?
Galvassāpes rodas tad, kad asinsvadi reaģē - paplašinās vai sašaurinās - uz dažādiem kairinātājiem. Piemēram, migrēnas auras (ņirboņa, redzes traucējumi, kas var parādīties pirms migrēnas lēkmes) laikā asinsvadi ir ļoti sašaurināti, taču, tiklīdz šis sašaurinājums pazūd, asinsvadi palielinās, un sākas sāpes. Tāpat sāpes ierosina arī nepareiza smadzeņu šūnu elektriskā aktivitāte -impulsi, kuri izplatās pa smadzeņu garozu, izraisot migrēnas lēkmi. 

Ja migrēnas lēkme ir sākusies, ir ļoti svarīgi zāles iedzert pietiekamā devā pēc iespējas ātrāk, nevis pa pustabletītei ik pēc pusstundas – gala rezultātā tiks izdzerts daudz lielāks tablešu apjoms nekā tad, ja zāles būtu lietotas, pirms lēkme ir attīstījusies. 

Tā kā migrēnu bieži vien provocē augsts stresa līmenis, speciāliste iesaka meklēt veidus, kā to mazināt – citam līdzēs atslābināšanās vingrojumi, citam – vanna vai fiziskas aktivitātes. Galējais variants savas veselības labā būtu darba maiņa. Migrēnas lēkmi var izprovocēt arī aktīvā un pasīvā smēķēšana, un noteikta alkohola - visbiežāk sarkanvīna vai šampanieša - lietošana, tādēļ vēlams atteikties no šiem dzērieniem. Ir cilvēki, kam migrēnu izraisa arī dažādi pūdētie sieri, šokolāde vai citi produkti. Tiesa, katram cilvēkam šie pārtikas produkti var atšķirties, un, ja garšo šokolāde, taču tā migrēnu neizraisa, tad nav nepieciešams no šī našķa atteikties. 

Kā palīdzēt sev un apkārtējiem, kuri cieš no migrēnas?
Jebkuru stipru galvassāpju, tostarp migrēnas gadījumā speciāliste aicina cilvēkus attiekties pret savu veselību atbildīgi un meklēt ģimenes ārsta vai galvassāpju speciālista palīdzību. Veicot rūpīgu slimības vēstures un sūdzību analīzi, tiks noteikts piemērotākais ārstēšanās kurss, lai mokošās galvassāpes mazinātu.

Ja migrēnas lēkmes ir retas (līdz trīs lēkmēm mēnesī), visbiežāk tās ārstēšanai izmanto bezrecepšu pretsāpju medikamentus, kas sāpes kupē (mazina). Ja migrēnas lēkme ir sākusies, ir ļoti svarīgi zāles iedzert pietiekamā devā pēc iespējas ātrāk, nevis pa pustabletītei ik pēc pusstundas – gala rezultātā tiks izdzerts daudz lielāks tablešu apjoms nekā tad, ja zāles būtu lietotas, pirms lēkme ir attīstījusies. 
Savukārt, ja migrēnas lēkmes ir biežas, speciālists izrakstīs recepšu medikamentus, kas palīdzēs tās ierobežot vai pat panākt, ka migrēnas lēkmes ir retas, vieglas un īsas. Migrēnu nav iespējams izārstēt pavisam, taču ir iespēja mazināt slimības intensitāti, lai tā pēc iespējas mazāk ietekmētu cilvēka dzīves kvalitāti.

Palīdzība un atbalsts migrēnas lēkmes laikā

Tā kā migrēnas lēkmes laikā cilvēku piemeklē izteikta jūtība pret gaismu, skaņu un smaržām, vislabāk lēkmi būtu pārciest kādā slēgtā, tumšā telpā - atguļoties klusumā un miegā pavadot vismaz divas stundas. Tādēļ, ja ir iespēja, pavadiet savu kolēģi, draugu vai kādu no tuviniekiem uz klusāku un tumšāku telpu, tādējādi migrēnas pacientam sniedzot primāro palīdzību.

Cilvēki, kuri cieš no regulārām migrēnas lēkmēm, jau iepriekš zina, kas to varētu mazināt, – parasti tie ir medikamenti, taču mēdz būt gadījumi, kad tie nepalīdz. Arī šādos gadījumos ir svarīgi migrēnas slimniekam nodrošināt īslaicīgu mieru, klusumu, samazināt apgaismojuma intensitāti vai piedāvāt aukstu kompresi, kuru uzlikt uz pieres vai sāpošajā galvas pusē. 

Ja sāpes ir ilgstošas un nemazinās, noteikti vajadzētu mudināt migrēnas slimnieku vērsties pēc palīdzības pie speciālista, kurš cilvēkam nozīmēs ārstēšanās terapiju, kā arī nepieciešamības gadījumā izrakstīs darbnespējas lapu.

Dr. Dace Bērziņa vērš uzmanību arī uz to - ja spēcīgas galvassāpes līdzcilvēkus piemeklējušas pirmo reizi mūžā, tad nevajadzētu gaidīt, bet gan nekavējoties saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, jo šāda veida galvassāpes var signalizēt par nopietnu slimību un pat dzīvības draudiem. 

Palīdzība un atbalsts ikdienā

Lai arī migrēnas pacientu ikdiena ne ar ko neatšķiras no pārējo sabiedrības locekļu ikdienas, pret migrēnas slimnieku diagnozi ir nepieciešams izturēties ar iejūtību un izpratni. It īpaši, ja tikko uzsākta specifiska profilaktiskā terapija, kuras laikā dažkārt mēdz būt neliels reibonis un apgrūtināta spēja koncentrēties. Šāds stāvoklis dažkārt var ilgt pat divas nedēļas, līdz organisms pierod pie jaunās terapijas blakusefektiem.

Ja līdzcilvēka migrēnas lēkmes norisinās neregulāri un nākamo lēkmi paredzēt nav iespējams, šajā gadījumā varētu līdzēt ne tikai kolēģu, draugu un tuvinieku morāls, bet arī fizisks atbalsts - atbrīvojot migrēnas slimnieku no intensīvām fiziskām aktivitātēm, piemēram, mājas darbiem, smagu priekšmetu pārnēsāšanas vai no ilgstoša un intensīva darba veikšanas pie datora. Ja migrēnas lēkmes nemazinās un stāvoklis neuzlabojas, iespējams, cilvēkam vajadzētu domāt arī par darba maiņu, lai mazinātu fizisko vai psiholoģisko slodzi, atzīst speciāliste. Arī šeit var lieti noderēt līdzcilvēku atbalsts, iedrošinot šim solim. 

Ārste atklāj, ka viens no veidiem, kā izvairīties no migrēnas, ir veselīga dzīvesveida ievērošana – pareizs uzturs, sabalansēts miegs, kā arī regulāras fiziskas aktivitātes, kuras iespējams īstenot labā kompānijā. Taču, ja par spīti šīm aktivitātēm novērojat, ka līdzcilvēka migrēnas lēkmes nemazinās, aiciniet draugu, kolēģi vai tuvinieku vērsties pie galvassāpju speciālista vai ģimenes ārsta, kas palīdzēs ierobežot migrēnas lēkmju intensitāti un noteikt sāpju izcelsmi.

Lai pārliecinātos par savu galvassāpju iemeslu un to gadījumā saņemtu palīdzību, D.Jēgere stāsta, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam līdz pat 2016. gada 24.janvārim ir iespēja pieteikties galvassāpju speciālistu bezmaksas konsultācijām, zvanot pa tālruni 26575884 darba dienās no plkst. 13.00 līdz 16.00. Konsultācijas notiks Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Liepājā, un tās organizē Latvijas Galvassāpju biedrība.

Ārste atklāj, ka visbiežāk migrēnas lēkmes laikā cilvēkam ir nepieciešams miers un klusums – tumša telpa, kurā paslēpties no apkārt valdošās kņadas. Reizēm, mierīgi paguļot, migrēna var pāriet pati no sevis, un pēc lēkmes paliek vien patīkams atvieglojums, kas mijas ar nelielu nogurumu. Tādēļ migrēnas lēkmes laikā vislabāk cilvēku netraucēt un ļaut viņam atpūsties. 

Ja cilvēks zina, ka cieš no migrēnas, ir būtiski ievērot stingru dienas režīmu – pietiekami izgulēties (taču neiekrist galējībā un negulēt pārlieku daudz), nepārstrādāties, ilgstoši nesēdēt vienā pozā, kā arī, ja ir jūtams, ka tuvojas migrēna, nedoties uz skaļu pasākumu, kas lēkmi var saasināt.