Bērns bieži klepo? Riska faktori un ieteikumi profilaksei

Jāstiprina plaušu veselība
Pneimoks ir batērija, kas izraisa lielāko daļu no visām sadzīvē sastopamajām pneimonijām. 

Visbiežāk ar tādām slimo mazi bērni vecumā līdz diviem – pieciem gadiem, kā arī gados vecāki cilvēki. To, vai un cik bieži bērns slimo, nosaka gan iedzimtība, gan sadzīves apstākļi. Ja bērns slimo bieži, vecākiem jāpārdomā šādas lietas:

• vai mazais nav pakļauts pasīvās smēķēšanas riskam, kas grauj plaušu veselību;
• vai pietiekami bieži uzturas svaigā gaisā;
• vai ir fiziski aktīvs, kas nodrošina plaušu ventilāciju un neļauj pneimokokam tik viegli aktivizēties;
• vai tiek domāts par norūdīšanos. Sadzīves komfortam pieaugot, ar siltumu mājokļos lutinām ne tikai sevi, bet radām komfortablus apstākļus arī mājas putekļu ērcītēm, mikrobiem, kas nelabvēlīgi ietekmē plaušu un elpceļu veselību. 
• pilnvērtīgs uzturs – elpceļiem tāds ir A vitamīns, ko agrākos laikos bērniem nodrošināja, regulāri dodot grauzt burkānus. 
• D vitamīna pietiekama uzņemšana, kas Latvijas apstākļos dabiskā veidā ne vienmēr ir iespējams. Ja bērns bieži slimo, varbūt ir jāveic analīze D vitamīna noteikšanai organismā.

​Ja bērns bieži slimo ar astmatiska tipa bronhītiem, ko pavada plaušu karsoņi, sadarbībā ar zinošu ārstu ir vērts apdomāt līdzšinējo ārstēšanas taktiku un izvērtēt, vai pārāk bieži un bez pamata netiek lietoti inahalējamie glikokortikosteroīdi, kas, iespējams, var veidot nelabvēlīgu vidi bakteriālu iekaisumu attīstībai.
 

Agrāk telpas, kurās uzturējās bērni, kuri bieži slimoja ar elpceļu slimībām, profilakses nolūkos tika kvarcotas vai veikta ultravioletā starošana. Arī par šādas metodes izmantošanu ir lietderīgi padomāt.
 

Jālikvidē pneimokoku perēkļi
Arī tad, ja veselības labā tiek darīts viss iespējamais, ir situācijas, ko nevar ietekmēt. Apkārtējā vidē ir daudz dažādu vīrusu, kas var aktivizēt arī pneimokoku baktēriju. Tām abām apvienojoties, var attīstīties vīrusa bakteriālā saslimšana, kas var radīt nopietnus veselības sarežģījumus.

Uzskatāms piemērs ir bērnudārzi, kur daži mazuļi ar vājāku imunitāti iesnu un vīrusu laikā slimo nepārtraukti. Nereti lieli slimotāji ir arī tie bērni, kas vasarā tiek pamatīgi rūdīti – peldas, skrien basām kājām. 

Ja riska faktoru novēršana un rūdīšanās nepalīdz, viens no risinājumiem ir vakcinācija. Latvijā bērniem valsts to apmaksā kopš 2010.gada. Pirmajā dzīves gadā imunitātes iegūšanai tiek ievadītas trīs vakcīnas devas – divos, četros mēnešos, kā arī 12-15 mēnešu vecumā. 
 

Visos vecumos rūpīgi jāseko, lai organismā neveidotos pneimokoku perēkļi – pastāvīgi iekaisuši deguna blakusdobumi, bojāti zobi u.c. Pavājinoties imunitātei, baktērija šādos perēkļos var sākt vairoties un izraisīt saslimšanu pat vairākas reizes gadā.