Radiologi ceļ trauksmi par datortomogrāfijas kaitīgumu bērniem un vēža riskiem

Tieši vēža draudu dēļ Bērnu slimnīcā Rīgā šo izmeklējumu skaitu ir samazinājuši. Taču ģimenes ārsti un speciālisti daudzus bērnus uz šo izmeklējumu joprojām sūta nevajadzīgi.  

Vēl nebijušas iespējas un arī riski - to ārstiem piedāvā daudzslāņu datortomogrāfi, ko Latvijas slimnīcas iepirkušas un uzstādījušas pēdējo gadu laikā.

Tie ļauj izmeklēt sirds asinsvadus, paver vēl nebijušas iespējas traumatoloģijā – ortopēdijā. Bet paralēli sāk pienākt ziņas par ļoti uztraucošām diagnozēm. Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra brīdina, ka šī izmeklējuma blakusefekts ir saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem vēlāk dzīves garumā.

Pierādījums -  to bērnu vidū, kuriem veikts šis izmeklējums, palielinās vēža gadījumu skaits. Vienā plaušu rentgena izmeklējumā saņemtā jonizējošā starojuma deva vēlāk var izraisīt letālu audzēju vienā no diviem miljoniem gadījumu. Bet,  veicot galvas datortomogrāfijas izmeklējumu bērnam, šis risks ir vienam no 1000. 

Tiesa, ASV Pārtikas un medikamentu administrācija norāda, ka dabiskas vēža saslimstības risks vidēji ASV ir pat augstāks – 20%. Taču administrācija atzīmē, ka, ņemot vērā lielu, tajā skaitā nepamatotu datortomogrāfijas izmeklējumu skaitu, ar laiku kopējais efekts pat no šī neliela saslimstības pieauguma valsts mērogā var kļūt par nozīmīgu. 
 

“Tiem, kam datortomogrāfs galvai, galvas audzējs, tiem, kam ķermenim, leikēmija, vienam no tūkstoša, jā, tas ir satraucoši!” atzīst Diagnostiskās radioloģijas dienesta vadītāja Ilze Apine.


Bērnu slimnīca pēdējo trīs gadu laikā ir krasi samazinājusi nepamatoto izmeklējumu skaitu. Pirmajā gadā par 40 procentiem, nākamajā jau par 66. Tomēr izmeklējumu joprojām ir par daudz.

“Nāk no poliklīnikas, nāk no ambulatoriem, nāk no neirologiem, bieži vien neņem vērā to, cik tā ir kaitīga,” stāsta Apine.

Pasaules dati liecina, ka aptuveni puse izmeklējumu ir veikti nevajadzīgi. Ārste lēš, ka Latvijā šie skaitļi ir vēl lielāki. Piemēram, Helsinku bērnu slimnīcā dienā notiek divi šādi izmeklējumi, Baltijā – desmit reizes vairāk.

Helsinku slimnīcā uzsver, ka vienmēr jādomā par konkrēto bērnu vai zīdaini. Ja bērnam ir kāda medicīniska problēma,  vienmēr jāskatās, vai nav citas metodes, piemēram – ultraskaņas izmantošana.  
Arī Rīgā kā vienu no datortomogrāfijas alternatīvām iesaka tieši magnētisko rezonansi. Šeit informācijas nesējs ir radio viļņi, nevis rentgena stari. Taču uz šo izmeklējumu ir garas rindas un arī tas bērnam ir grūts, jo mazākiem pacientiem šo izmeklējumu veic pilnā narkozē. Tikai tā var panākt to, ka bērns izmeklējuma laikā guļ nekustīgi. 

Vēl viens veids, kā samazināt radiāciju datortomogrāfā, ir mazināt tās intensitāti pašā aparātā. Tā iespējams samazināt radiācijas devu pat par 80 procentiem. Bērnu slimnīcā izmanto arī šo metodi. Lai gan iegūtais attēls vairs nav tik kvalitatīvs, “graudains”,  izmeklējums ir bijis bērnam drošāks.  

Avots: LSM.lv