Ko par tavu veselību var uzzināt, veicot urīna analīzes?

Ja šķiet, ka izčurāts par maz, nevajadzētu rīkoties pēc principa: ja izlietne aizdambējusies, ūdeni tajā nedrīkst liet, uzsver urologs Armands Bāliņš. 
 

Pietiekami daudz izdzer vien retais. Mazi bērni to dara labprāt, kamēr pieaugušie nesāk šo vēlmi bremzēt, piemēram, liedzot veldzēties pirms došanās braucienā ar auto. Veci cilvēki bieži vien slāpes nejūt ... teic, ka negribot dzert, kaut gan mute pavisam sausa. Īpaši aplami ir censties mazāk dzert karstā laikā, lai nesvīstu, — tad organisms netiek pasargāts no pārkaršanas." 


Cik bieži 
Vajadzību doties uz tualeti nosaka izdzertā šķidruma un diennaktī saražotā urīna daudzums. Urīnpūšļa tilpums atkarībā no individuālām īpatnībām var būt no 200 līdz 450 gramiem. Kad maisiņš pilns, rodas nepieciešamība čurāt. Tā izmēru nosaka arī tas, cik bieži pierasts apmeklēt labierīcības, piemēram, pilsētniekiem tas kopumā ir lielāks, jo nereti, lai tiktu līdz tualetei, nākas paciesties. Sievietēm mazajā iegurnī atrodas arī olnīcas un dzemde, tādēļ urīnpūslim ir mazāk vietas. Urīna krātuve tiek nedaudz saspiesta, tāpēc vajadzība čurāt rodas biežāk nekā vīriešiem. Daudz izteiktāks tas notiek grūtniecības laikā, jo mazulis šo telpu sašaurina vēl vairāk, tādējādi provocējot nieru kaites. 
 

Biežāku nepieciešamību doties mazajās vajadzībās nosaka slimības, kas samazina urīnpūšļa tilpumu, piemēram, tā atkārtoti iekaisumi. Tā kā nieres spēj izstrādāt vidēji 50 gramus urīna stundā, nepieciešamība doties uz tualeti rodas ik pēc četrām piecām stundām, taču šīs periods var būt arī divreiz garāks vai īsāks. 

Biežāk nāksies čurāt, ja būs uzņemtas vielas, kas stimulē nieru darbu, piemēram, dzerta miltenāju vai cita urīndzenoša tēja, kafija un stipra melnā tēja. Intensīvāk nieres strādā stresa situācijās, jo tad izdalās trauksmes hormons adrenalīns, kas stimulē asinsriti. Čaklākas nekā parasti tās kļūst, ja orgāna darbs ilgāku laiku bijis ierobežots slimības dēļ. Tad ir loti svarīgi raudzīties, lai tiktu uzņemts pietiekams šķidruma daudzums. Taču ne vienmēr tam, kurš čurā reti, izdalās mazāk urīna nekā tam, kuram tāda vajadzība ir bieži. 

Kādā krāsā
Parasti strūkliņa gandrīz bezkrāsaina, viegli vai izteikti dzeltena. Tā mainās atkarībā no izdzertā un uzņemto olbaltumvielu daudzuma. 
Jo mazajās vajadzībās dodamies biežāk, jo urīns ir blāvāks. Izčurātais kļūst tumšāks, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, jo tad ir intensīvāka vielmaiņa. Taču tikpat labi tas var būt signāls, ka organismā trūkst šķidruma. 
 

Intensīvāk nieres strādā stresa situācijās, jo tad izdalās trauksmes hormons adrenalīns, kas stimulē asinsriti. 

To mēdz mainīt uzturā lietotie produkti, piemēram, bietes. Tomēr vienmēr sarkanīgu nokrāsu nebūtu prātīgi skaidrot ar apēstajiem dārzenim. It īpaši, ja maltīte baudīta jau iepriekšējā dienā. Iespējams, sārtums liecina par asinu piejaukumu, ko novēro dažādu nieru un urīnpūšļa slimību, kā arī audzēju gadījumā. Brūnganums var signalizēt par aknu un žultsceļu slimībām. Ja urīnā iekļuvusi limfa, tas kļūst balts kā piens. Savukārt oranži dzeltenu to padara medikamenti urīnceļu infekcijas ārstēšanai. Tas var būt viegli dūmakains, taču duļķes ir norāde par baktēriju un leikocītu klātbūtni. Tās noteikti savairosies, izčurātajam pastāvot ilgāku laiku. Urīns mēdz būt pelēcīgs vai zaļgans, ar strutu piejaukumu, piemēram, nierakmeņu gadījumā. Tad vērojamas arī citas pazīmes, piemēram, sāpes vēderā vai nieru apvidū un paaugstināta temperatūra. Reizēm tajā saskatāmas smiltis. 


Cik šķidruma jāuzņem 
Dienas laikā jāizdzer vismaz divi litri. Ar bieži vien ieteikto pusotru pietiks tikai veselam cilvēkam, kurš nav fiziski aktīvs. Uzņemot maz ūdens, urīns ir koncentrēts, kairina urīnceļus un netiek ilgāku laiku izvadīts no organisma. Tas ar laiku var pat veicināt urīnpūšļa vēža veidošanos. Ja vien nav augsts asinsspiediens un sirds mazspēja, izdzert par daudz nav iespējams. Tieši otrādi -  jo vairāk šķidruma, jo labāk. Nieru mazspēja nozīmē, ka orgāns nevis nejaudā filtrēt ūdeni, bet veikt savu galveno uzdevumu attīrīt organismu no šlakvielām. Izskalot smiltis un iekaisuma produktus var vienīgi ar pietiekamu šķidruma daudzumu. Ja, piemēram, diennaktī izdalās tikai litrs urīna, plūsma, lai tas notiktu, ir par vāju.


Ja daudzums niecīgs 
Izvērtējot urīna diennakts apjomu, jāņem vērā uzņemtais šķidruma daudzums un fiziskā aktivitāte. Apmēram puslitrs šķidruma dienas laikā izdalās elpojot un svīstot. Ja ir stress un liela fiziska piepūle — vairāk. Pastiprināti to zaudē arī vemšanas un caurejas gadījumā, tad tiks izčurāts mazāk. Ja cilvēks nav fiziski aktīvs un stipri nesvīst, ar urīnu izdalās apmēram puslitrs mazāk par diennaktī izdzerto. Ekstremālos apstākļos, piemēram, strādājot ļoti augstā temperatūrā, caur ādu tiek izvadīts vairāk šķidruma, kas jākompensē, pastiprināti dzerot. Kritisks rādītājs ir, ja podā iztecējis tikai puslitrs vai vē1 mazāk. Apmēram tāds daudzums gaidāms, brokastīs iztukšojot tasi kafijas, pusdienās glāzi kefīra, bet vakarā — krūzi tējas.
Nieru darbu apgrūtina zems asinsspiediens un bagātīga sāls uzņemšana, jo tas aiztur šķidrumu. Tās var tikt bloķētas pēc pārmērīgas fiziskas slodzes, kad orgānā nokļuvis liels slāpekļa vielmaiņas sabrukšanas produktu vai citu nevēlamu vielu daudzums. Jo vairāk svīstam, jo mazāk čurājam.

Urīna izvadei jāseko tiem, kuri sirgst ar slimībām, kas pasliktina nieru darbību — cukura diabētu, hronisku nieru un citu iekaisumu, kā arī ja ilgstoši tiek lietoti medikamenti, kas pasliktina nieru funkciju, piemēram, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi.


Kāpēc gribas čurāt naktī?
Lai regulāri nerastos tāda vajadzība, lielāko šķidruma daudzumu ieteicams uzņemt dienas pirmajā pusē. Ja pirms gulētiešanas nav bagātīgi dzerts, tā nevajadzētu būt. Veselas nieres naktī guļ, tad izdalās tikai trešdaļa diennakts urīna. Iespējams, tualetes apmeklējumam liek celties sirds mazspēja. Ja tai nepietiek jaudas, pa dienu organisms vispirms cenšas apgādāt ar asinīm smadzenes, sirdi un kājas, naktī — nieres. Tad tās darbojas intensīvāk. Bieža pamošanās neatliekamas vajadzības dēļ mēdz būt, ja ir hronisks urīnpūšļa iekaisums un vīriešiem — prostatas kaites.



KĀ PAREIZI SAVĀKT URĪNU ANALĪZĒM

• Pēc vienas porcijas izmeklēšanas to nevar pilnībā novērtēt. Urīns mēdz mainīties, piemēram, no rīta tas ir koncentrētāks nekā vēlāk. Reizēm nepieciešams savākt visu diennaktī izdalīto daudzumu. 
• Lai dati būtu precīzāki, iepriekš jāapmazgājas ar tīru ūdeni. Sākuma daļa jānočurā podā, lai nepievienotos gļotas un citi piemaisījumi no dzimumorgāniem, kas var mainīt analīžu rezultātus. Taču atsevišķos gadījumos, piemēram, lai pārbaudītu apakšējo urīnceļu veselību, izmeklē arī pirmo porciju.  
• Analīzes ierasts nodot no rīta, taču to var darīt arī citā laikā.
   

Teksts: Žurnāls "36.6"