Ne tehnoloģija, bet ārsta prasme ir izšķirošā!
Priecājoties par iespējām, ko paver modernās tehnoloģijas, mēdzam piemirst, ka noteicošā loma tomēr ir cilvēkiem, kuri prot ar tām strādāt. Uz medicīnu tas attiecas jo īpaši. "Ir daudz publikāciju, kas akcentē tehnoloģiskos sasniegumus, bet nenovērtēts paliek pats galvenais – ārsts, viņa zināšanas un prasme, kuras attīstīšanai veltīti gadi," saka medicīnas doktors, ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš.
Pēdējā laikā sabiedrība kopumā ir nobažījusies par
situāciju medicīnā, par ārstu pieejamību, viņu aizplūšanu uz
ārzemēm. Kā izjūtat šīs problēmas?
Sevišķi problemātiska var kļūt situācija attiecībā uz
speciālistiem, kuri ir spējīgi operēt. Lai par tādu ārstu kļūtu,
jaunībā ir no daudz kā jāatsakās, daudz jāmācās un jāstrādā –
parasti lielajās slimnīcās, kur darba laiks nav normēts, jāstrādā
brīvdienās un naktīs, ir augsts stresa līmenis un liela atbildība.
Izrādās, ka tādu speciālistu nav nemaz tik daudz, viņi ir ļoti
pieprasīti darba tirgū Eiropas valstīs. Būdams ārzemēs, vienmēr
interesējos, kā šos jautājumus risina citur, piemēram, nesen
atgriezos no liela starptautiska kongresa Budapeštā, kas bija
veltīts vēnu mazinvazīvai ārstēšanai; esmu iepazinies arī ar daudzu
citu valstu pieredzi. Mans secinājums: kamēr neradīsim ārstiem
konkurētspējīgus nosacījumus, situāciju mainīt nevarēs un
aizplūšana turpināsies. Mēs paši šos apstākļus veidojam un zināmā
mērā visi esam līdzatbildīgi, bet diemžēl daudzi to neapzinās un
izturas tā, it kā dzīvotu nevis paši savā, bet kaut kādā svešā
valstī. Ir jādomā, kā stimulēt apdāvinātos cilvēkus, kā veicināt
jauno ārstu izaugsmi un panākt, lai viņi šeit paliek. Tāpat arī
jāaudzina gudri, zinoši speciālisti un pedagogi, kuri būs spējīgi
mācīt studentus un attīstīt pētniecības darbu.
Vai arī jums, privātas klīnikas vadītājam, ir iespējams
nodarboties ar pētniecību un speciālistu
apmācību?
Pašlaik mēs uz privātas klīnikas bāzes, pateicoties savai interesei
un vēlmei sekmēt fleboloģijas attīstību, nodarbojamies ar
pētījumiem, kas būtu jāīsteno lielajām universitātes klīnikām, kā
tas pieņemts pasaulē. Esmu lepns par to, ka man izdevies
izveidot saliedētu komandu, kas strādā augstā līmenī un nodrošina
pastāvīgu, viendabīgu kvalitāti – to varu apgalvot bez
pārspīlējumiem, jo bieži nākas būt dažādās valstīs, vērot, kā vēnu
ārstēšana attīstās tur, un salīdzinājums nāk mums par labu, esam
savu latiņu pacēluši patiešām augstu un turpinām attīstību. Pašlaik
mūsu klīnikā notiek 60 – 70% no valstī veiktajām vēnu operācijām,
kas ir ļoti daudz, bet valsts slimnīcās šāda ārstēšana praktiski
nenotiek.
Runājot par speciālistu izglītošanu – iesaistos gan studentu
apmācīšanā, gan kolēģu tālākizglītošanā. Esmu kļuvis par Pueblas
universitātes goda profesoru Meksikā, braucu turp lasīt lekcijas un
reizēm auditorijā ir tūkstotis studentu. Viņi ir motivēti mācīties
un zinātkāri. Meksikā cilvēki kopumā ir nabadzīgāki nekā šeit, un
iedzīvotāju tur ir krietni vairāk, vienā pašā Pueblā dzīvo pieci
miljoni.
Savukārt šeit, mūsu klīnikā, gatavojamies kārtējai starptautiskajai
konferencei, ko rīkosim 17. un 18. jūnijā sadarbībā ar Baltijas
Fleboloģijas biedrību. Tā būs veltīta novitātēm
lāzertehnoloģiju jomā. Pieredzē dalīsies un meistarklases
sniegs Ņujorkas Vēnu centra direktors Lovels Kebniks (Lowell
Kabnick), kurš ir ļoti pieredzējis speciālists, viens no vēnu
lāzerterapijas aizsācējiem ASV, nesen ievēlēts arī
autoritatīvās flebologu organizācijas – Amerikas venozā
foruma vadībā.
Pacientus šīs meistarklases interesē tādēļ, ka to ietvaros
vismaz dažiem paveras izredzes saņemt ārstēšanu par brīvu. Kā būs
šoreiz?
Bez maksas plānojam aptuveni 30 pacientus ārstēt ar dažādām
tehnoloģijām un aprīlī sākam viņu atlasi – pieteikties varēs tie,
kuri vērsīsies pie mums Vēnu pavasara akcijas laikā un kuriem būs
vajadzīgs kāds no šiem ārstēšanas veidiem. Protams, jārēķinās, ka
ārstēšanas norisi vēros daudzi ārsti.
Kā šogad sokas Vēnu pavasarī?
Mums ir ļoti daudz darba, cilvēku interese ir liela – jūtams, ka
akcija bijusi gaidīta. Aprīlī diagnostikai, skleroterapijai un
kompresijas zeķēm ir 20% atlaide un mēs aicinām to izmantot.
Diagnostika pirmām kārtām ļauj saprast, vai vēnas vispār vajag
ārstēt. Bieži atnāk pacienti, kuriem citās klīnikās sacīts, ka
vēnas noteikti jāoperē, bet mēs redzam, ka tās ir veselas. Tas
atgādina padomju laiku zobārstniecības sliktākos piemērus, kad
pacientam reizēm tika ārstēts vai izrauts veselais zobs, atstājot
slimo. Pastāvot precīzas diagnostikas iespējām, tādai situācijai
nevajadzētu rasties.
Ieskaties: http://venucentrs.lv/lv
Zvani, lai pierakstītos uz vizīti 67374747,
67374744