Medusmēneša kaite – cistīts. Kā rīkoties, ja tev tas gadījies?
Ar cistītu vismaz reizi dzīvē slimojusi katra sieviete. Ja arī tev tas gadījies, tu zini, cik nepatīkama šī kaite var būt. Kā to pareizi ārstēt un neiedzīvoties nopietnākā iekaisumā, skaidro ārste uroloģe Inese Celmiņa.
Kas ir cistīts
Tas ir urīnceļu iekaisums, ko izraisa baktērijas. Faktiski to var
salīdzināt ar saaukstēšanos, tikai iekaisuma process notiek
urīnceļos. „Cistīts tiešām ir bieža kaite sieviešu vidū. Tas
izskaidrojams vienkārši. Daba tā iekārtojusi, ka fizioloģiski
sievietes urīnizvadkanāls ir īss un plats. Tāpēc infekcijas tajā
var viegli iekļūt. Tajā pašā laikā, ja ir normāla, vesela
imūnsistēma, baktērijām nevajadzētu izraisīt iekaisumu, jo uz
gļotādām darbojas tā sauktie aizsargfaktori, kas kaitīgās
baktērijas iznīcina,” saka Inese Celmiņa.
Kādi ir simptomi
Cistīta simptomi ir bieža urinācija, kas var būt arī sāpīga. Sāpes
parasti ir urinācijas beigās, tās var būt arī vēdera lejas daļā vai
urīnizvadkanālā. Retākos gadījumos var būt asins piejaukums urīnā.
„Tie ir klasiski simptomi, taču cistīts var izpausties arī citādi.
Dažkārt sievietes to raksturo kā žņaudzošu, dedzinošu sajūtu, kas
var mīties ar izteiktām sāpēm vēdera lejasdaļā. Pie akūta cistīta
simptomiem pieder arī urīna nesaturēšana. Taču tas ne vienmēr
liecina par iekaisumu. Ja, to izārstējot, nesaturēšana neizzūd,
jāmeklē īstais cēlonis,” skaidro uroloģe.
Kas izraisa
1. Dzimumdzīve
„Cistītu dažkārt dēvē arī par medusmēneša kaiti, jo bieži jaunas
sievietes sāk just diskomfortu un sāpes urinējot tieši tajā
periodā, kad sākušas seksuālas attiecības. Tas patiešām ir
veicinošs cistīta faktors. Fizioloģiski sievietei anālā atvere,
maksts un urīnizvadkanāls atrodas blakus. Urīnceļu infekciju
izraisa normālas zarnu baktērijas, kas atrodas taisnajā zarnā. Un
seksa laikā tās gluži vienkārši tiek pārnestas uz urīnizvadkanālu,”
saka uroloģe.
2. Urīnceļi ir organisma vājā vieta
Ir sievietes, kam pēc visniecīgākās nosalšanas piemetīsies iesnas,
un ir tādas, kam – urīnceļu infekcijas. To, kāpēc tā ir,
neviens nespēs izskaidrot.
3. Hormonālais stāvoklis
Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem gados vecākām sievietēm,
jo hormonālais disbalanss var izraisīt gļotādas aizsargfaktoru
novājināšanos. Tāpat par iemeslu var būt hormonālās kontracepcijas
līdzekļi – jāraugās, lai tie būtu piemēroti.
4. Hroniskas saslimšanas, kas novājina
imūnsistēmu
Normāli uz sievietes gļotādas atrodas dabiska aizsargflora, kas
pasargā gļotādu. Taču ir dažādas hroniskas saslimšanas, kas
novājina imūnsistēmu un infekcijas var viegli pieķerties. Tādas,
piemēram, ir cukura diabēts, HIV vīruss u.c.
5. Pārāk cieša, kairinoša un sintētiska
apakšveļa
Ikdienā to nevajadzētu nēsāt. Piemēram, stringa biksītes
veicina baktēriju migrāciju.
6. Bieža un pārāk cītīga mazgāšanās
„Liela daļa ginekologu iesaka speciālos intīmos mazgāšanas
līdzekļus. Manuprāt, tie der sievietēm, kuras nemoka hroniskas
urīnceļu infekcijas. Jo, palasot šo līdzekļu sastāvu, redzams, ka
tajos ir tik daudz vielu, kas pašas par sevi jau var izraisīt
alerģiskas reakcijas un novājināt gļotādas aizsargspējas. Tāpat,
pārāk cītīgi mazgājoties ar speciālajiem līdzekļiem, attīrošais
efekts var būt tik spēcīgs, ka tiek iznīcināta normālā mikroflora,
kas darbojas kā infekciju aizsargfaktors,” skaidro Inese
Celmiņa.
7. Prezervatīvi un lubrikanti var veicināt iekaisumu
attīstību, jo pret tiem var būt individuāla
nepanesība.
8. Ikdienas ieliktnīši
Īpaši aromātiskie, kas piesūcināti ar dažādām ķimikālijām. „Es
ieteiktu iztikt bez tiem. Ja tas nav iespējams, izvēlēties tādus,
kas nav aromatizēti un ir bez krāsvielām,” iesaka
uroloģe.
9. Iekaisumu var veicināt arī nierakmeņi, kā arī iedzimtas urīnceļu anomālijas.
10. Nepietiekama šķidruma uzņemšana
Dienas laikā jāizdzer vismaz divi litri šķidruma. Ja tiek patērēts
maz šķidruma, urīnpūslis tiek kairināts, un urinējot var rasties
nepatīkamas sajūtas.
Kā ārstēt
Parādoties pirmajiem simptomiem, nav uzreiz jāskrien pie ārsta, jo
dažkārt tie sākas un beidzas vienā dienā, tomēr, ja arī nākamajā
dienā sāpes un biežā urinācija turpinās, ir jāmeklē daktera
palīdzība.
Ja urīna analīzēs apstiprinājies iekaisums, visbiežāk to ārstē ar
antibiotikām, jo ir jāiznīcina iekaisuma cēlonis – baktērijas. „Ja
sieviete cieš arī no sāpēm, protams, ka tiek piemēroti arī
pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi. Ļoti populāri ir homeopātiskie
līdzekļi (visbiežāk dažādi dzērveņu preparāti) – tie ir dabiskas
izcelsmes medikamenti, kas lielā devā satur C vitamīnu. Es gan
gribētu teikt, ka tie labi darbojas tieši kā profilakses līdzeklis.
Gadījumos, kad cistīts ir ar izteiktiem simptomiem, tas tomēr
jāārstē ar medikamentiem,” stāsta Inese Celmiņa.
Steidzami pie daktera!
Ja bieža urinācija iet rokrokā ar izteiktām sāpēm vēdera lejasdaļā
un tev ir paaugstināta ķermeņa temperatūra (virs 37,5), steidzami
meklē palīdzību pie urologa! Šādas sūdzības var liecināt par
nopietnāku saslimšanu nekā cistīts, visdrīzāk tas nozīmē, ka
infekcija ir nokļuvusi jau līdz nierēm.
Medusmēneša kaite
Komentē ginekoloģe Inguna Kārkliņa: „Cistīts ir viena no biežākajām
sūdzībām to pacienšu vidū, kurām ir intensīvas seksuālās
attiecības. Dažkārt sieviete ir pārliecināta, ka saslimusi ar
cistītu tāpēc, ka nodarbojusies ar seksu bez prezervatīva un
partneris viņu inficējis. Nav taisnība. Tam nav nekāda sakara ar
to, vai dzimumdzīve notiek ar vai bez prezervatīva, jo infekciju
avots patiešām ir baktērijas no pašas sievietes taisnās zarnas.
Bieži ar cistītu sirgst sievietes, kas gaida bērniņu. Grūtniecības
laikā gļotādas var būt piebriedušas, tāpat arī organismā ir
hormonālās pārmaiņas, kas var veicināt infekcijas iekļūšanu
urīnceļos. Sievietes ar biežas un sāpīgas urinēšanas sūdzībām bieži
nāk pēc palīdzības pie ginekologa. Nereti cistīta simptomi mijas ar
intensīviem izdalījumiem. Tādos gadījumos ginekologs ņem uztriepi
no maksts, lai pārliecinātos, vai nav kādas infekcijas maksts vidē,
un norīko pacienti arī uz urīna analīzēm.”