Pneimonoloģe: Pasīvajai smēķēšanai pakļautie bērni daudz biežāk saslimst ar astmu

Īpaši smagā situācijā ir ar astmu slimi bērni, kuri joprojām bieži kļūst par tuvinieku vai apkārtējo smēķēšanas upuriem, jo viņu spēkos nav smēķēšanu apturēt. Bērnu pneimonoloģe dr. Renāte Snipe skaidro pasīvās smēķēšanas tendences un ietekmi uz plaušu veselību, tai skaitā astmas risku.

Mājās smēķē mazāk
Latvijā kopš 2002.gada pakāpeniski samazinās pusaudžu īpatsvars, kuri tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai mājās, kas ir pozitīva tendence, apliecina Slimību profilakses un kontroles centra nesen publiskotais Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums (Global Youth Tobacco Survey GYTS)*. Arī ikdienas praksē redzu, ka sabiedrībā plaši apspriestie smēķēšanas ietobežojumi pamazām sāk nest augļus un vecāki tiešām cenšas mājās smēķēt mazāk – ja nespēj atmest, vismaz iet laukā un nedara to bērna klātbūtnē. 
 

Daudzi nemaz nezina, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā bērnu pakļaušana cigarešu dūmu iedarbībai tiek uzskatīta par fizisku vardarbību. 

Taču līdz slavējamiem rezultātiem vēl tālu. Diemžēl tabakas dūmus Latvijā ikdienā joprojām ir spiesti elpot ļoti daudzi bērni. 2014.gadā gandrīz puse jeb 41,4% aptaujāto skolēnu 13-15 gadu vecumā norāda, ka pēdējās nedēļas laikā mājās viņu klātbūtnē kāds ir smēķējis. Tāpat skolēni joprojām tiek pakļauti pasīvajai smēķēšanai arī ārpus mājām, kas nozīmē, ka sabiedrībā noteiktie smēķēšanas ierobežojumi cilvēkus ikdienā tomēr pilnībā nepasargā no tabakas dūmiem. 48,4% skolēnu uzskata, ka pēdējo 7 dienu laikā tikuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai telpās sabiedriskās vietās, piemēram, diskotēkā, kafejnīcā u.c. (2011.gadā tādu bija 47%). Savukārt 69,6% skolēnu uzskata, ka pēdējo 7 dienu laikā tikuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai sabiedriskās vietās ārpus telpām, piemēram, parkā, uz ielas, sabiedriskā transporta pieturā, stadionā u.c. (2011.g. – 66,9%).

Daudzi nemaz nezina, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā bērnu pakļaušana cigarešu dūmu iedarbībai tiek uzskatīta par fizisku vardarbību. Savukārt likums “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” paredz, ka nedrīkst smēķēt citu personu klātbūtnē, ja kādam no apkārtējiem pret to ir iebildumi.
 

Kāpēc dūmi astmas slimniekiem ir īpaši bīstami
Smēķēšana nodara kaitējumu jebkura cilvēka plaušu veselībai, bet bērnam, kas slimo ar astmu, cigarešu dūmi ir īpaši bīstami un var pat radīt dzīvībai bīstamu situāciju. 

• Tabakas dūmu ietekmē elpceļu gļotāda pietūkst, tie sašaurinās, gaisa plūsma tiek apgrūtināta un var sākties smakšanas lēkme. Tāpēc ārsti ir kategoriski pret to, ka ar astmu slims bērns ir saskarsmē ar jebkādiem tabakas dūmiem. 
   
• Dūmi ne tikai veicina spēcīgas astmas lēkmes risku, bet arī pavājina astmu ārstējošo medikamentu iedarbību un nopietni kavē bērna atveseļošanos. 
   
• Arī pētījumi apliecina, ka pasīvajai smēķēšanai pakļautie bērni 20–50 % gadījumu biežāk saslimst ar astmu.
•  
• Turklāt pētījumi nepārprotami apliecina, ka pusaudzim, kurš slimo ar astmu un smēķē vai ir  pakļauts pasīvajai smēķēšanai, astma norit smagāk. Slimības simptomi - elpas trūkums, klepošana, čīkstēšana krūtīs u.c. ir smagāki, šie pacienti biežāk ar astmas lēkmēm nonāk slimnīcā, un arī astmas medikamenti iedarbojas sliktāk. 
   

Jo mazāks bērns, jo dūmiem postošāka ietekme
Jāņem vērā, ka daudzi bērni, kas ikdienā periodiski klepo vai cieš no elpas trūkuma, pie ārsta nav vērsušies un vecāki nemaz nenojauš, ka viņi slimo ar astmu. Šādos gadījumos pasīvai smēķēšanai pakļauts bērns ir ļoti bīstamā situācijā, jo cigarešu dūmu ietekmē var attīstīties īpaši smagas astmas lēkmes. 
 

Jāatceras, ka, jo bērns ir mazāks, jo smagāk cigarešu dūmi grauj viņa veselību, jo, rēķinot uz kilogramu svara, viņš ieelpo daudz vairāk indīgo vielu nekā pieaugušais.

Jāatceras, ka, jo bērns ir mazāks, jo smagāk cigarešu dūmi grauj viņa veselību, jo, rēķinot uz kilogramu svara, viņš ieelpo daudz vairāk indīgo vielu nekā pieaugušais. Turklāt uz bērna nenobriedušo organismu un  imūnsistēmu cigarešu dūmos esošie toksīni un kancerogēnās vielas atstāj ļoti negatīvu iespaidu – šiem bērniem ir daudz biežākas dažādas vīrusu infekcijas, bronhīti, pneimonijas, vidusauss iekaisumi un citas salimšanas. 
 

Pateicoties zinātnes attīstībai, astma mūsdienās ir slimība, kuru var viegli kontrolēt ar zālēm, iegūstot tādu dzīves kvalitāti, kad astma ikdienā vispār netraucē. Taču regulāra tabakas dūmu ieelpošana visas šīs iespējas sagrauj. Jā, ir taisnība, ka astma lielā mērā ir ģenētiska noteikta slimība, taču astmas smagumu ietekmēt ir paša cilvēka spēkos, un dzīve bez tabakas dūmiem ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai to panāktu. 
 

*Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums. 2014.gada aptauja Latvijā un  tendences