Latvijas skolēni iecienījuši atkarību veicinošās elektroniskās cigaretes un ūdenspīpes
Kopš 2011.gada Latvijā ievērojami pieaudzis jauniešu īpatsvars, kuri ir mēģinājuši smēķēt elektronisko cigareti - kopumā to pamēģinājuši vairāk kā ceturtā daļa jeb 27 procenti 13-15 gadus vecu skolēnu (2011.g. – 20,2%), liecina Slimību profilakses un kontroles centra nesen publiskotais starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums*
Satraucoši augsta ir arī ūdenspīpju lietošana jauniešu vidū, kas Latviju ierindo Eiropas Savienības valstu līderos.
„E-cigarešu popularitāte var veicināt nikotīna atkarību bērnu un pusaudžu vidū, kā arī pieradināt viņus pie smēķēšanas rituāla un veicināt to, ka nākotnē daļa šo cigarešu lietotāju pāries uz tabakas smēķēšanu,” uzsver asociētais profesors Alvils Krams, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs. „Turklāt, lietojot e-cigaretes, ir viegli pārdozēt nikotīnu, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas, ko apliecina arī vairāki starptautiski pētījumi. Tāpēc svarīgākais ir panākt, lai bērni un jaunieši vispār nesāk smēķēt, viņus dažādi izglītojot un motivējot, ” uzsver A.Krams.
Latvijas sabiedrībā joprojām ir maldīgs priekšstats arī par ūdenspīju nekaitīgumu. „To lietošana Latvijā ir visizplatītākā no Eiropas Savienības valstīm, un ir traģiski, ka ar tām aizraujas tieši jaunieši
Lai pievērstu jauniešu uzmanību smēķēšanas postošajai ietekmei uz plaušu veselību, Pasaules astmas dienā t/c "Alfa" notika plaušu veselības akcija "Dzīvo, dejo, elpo!".
Lielāko apmeklētāju interesi raisīja iespēja bez maksas veikt plaušu funkcionālās diagnostikas testu, nosakot plaušu bioloģisko vecumu un veselības rādītājus. Vairāki testa veicēji atzina, ka ikdienā smēķē un ir nobažījušies par to, kādā stāvoklī ir viņu plaušas, kā arī solīja padomāt par ārsta apmeklējumu, lai nākotnē izvairītos no nopietnākām elpceļu slimībām – astmas, HOPS u.c.
Latvijā joprojām ir satraucoši augsts 13-15 gadīgu skolēnu īpatsvars, kuri kādreiz ir pamēģinājuši smēķēt cigaretes - 2014.gada aptaujā to atzinuši 59,7% skolēnu, atklājas GYTS pētījumā. Taču pozitīvi vērtējams fakts, ka, salīdzinot ar 2002.gadu, 2014.gada aptaujā smēķēt pamēģinājušo zēnu un meiteņu īpatsvars ir samazinājies – zēniem no 84,9% uz 62,8%, savukārt meitenēm – no 73,9% uz 56,7%.
Latvijas sabiedrībā joprojām ir maldīgs priekšstats arī par ūdenspīju nekaitīgumu. „To lietošana Latvijā ir visizplatītākā no Eiropas Savienības valstīm, un ir traģiski, ka ar tām aizraujas tieši jaunieši,” uzsver A.Krams.
2014.gadā Latvijā ūdenspīpi kopumā mēģinājuši smēķēt 40,7% 13-15 gadīgo skolēnu, atklāj GYTS dati (2011.g. – 59,2%). „Viena seansa laikā ieelpotās darbas daudzums ir ekvivalents 5-10 cigarešu paciņu izsmēķēšanai. Turklāt, lietojot kopīgu iemutni, pastāv augsts inficēšanās risks ar B un C hepatītu, kā arī citām infekcijas slimībām,” atgādina A.Krams. Neraugoties uz konkrētiem aizliegumiem likumdošanā, Latvijā turpina darboties kaljāna bāri, kas pusaudžus maldina par ūdesnpīpju nekaitīgumu.atkarību
*Starptautiskais jauniešu smēķēšanas pētījums. 2014.gada aptauja Latvijā un tendences