Cistas, lipomas, fibroadenomas un citi labdabīgi veidojumi krūtīs
Ja satausti kādu veidojumu, bumbulīti vai mezgliņu krūtī vai padusē, neķer kreņķi. Visbiežāk veidojumi ir labdabīgi, taču pie ārsta gan pieraksties. Sākumā – pie sava ģimenes daktera vai ginekologa, kurš nepieciešamības gadījumā uzrakstīs nosūtījumu onkologa apmeklējumam.
Par cistām
Nelielus sacietējumus krūtīs satausta gandrīz katra otrā sieviete
reproduktīvā vecumā. Lielākoties tie ir labdabīgi veidojumi –
piebriedis dziedzera audu gabaliņš, cista, labdabīgs audzējs jeb
blīvs, ciets saistaudu audzējmezgls… Taču, ja gaidīsi, līdz tas
pazūd pats no sevis, vari iedzīvoties nepatikšanās. Runājot
medicīniskos terminos, krūtīs visbiežāk sastopamas divas labdabīgas
patoloģijas – fibrocistiskā mastopātija un fibroadenoma.
Kas īsti ir cistas? Tie ir ar šķidrumu pildīti un nesāpīgi
veidojumi, kas rodas, nosprostojoties un paplašinoties
kanāliņiem krūts dziedzerī. Vienā vai vienlaikus abās krūtīs var
būt gan viens, gan vairāki veidojumi. Biežāk cistas ir sievietēm,
kuras lieto hormonu aizstājterapiju vai kurām ir mastopātija jeb
piena dziedzeru audu sablīvējumi, ko rada iekšējās sekrēcijas,
tostarp dzimumdziedzeru un vairogdziedzera funkciju traucējumi.
Cistu veidošanos veicina arī traumas, pat spēcīga krūts sasišana
vai saspiešana, kā arī operācijas, tostarp implantācijas.
Cista automātiski nenozīmē operāciju un arī medikamentu lietošanu
ne. Ja tā ir neliela un neaug, cistu neaiztiek, jo bieži ar laiku
tā pati izzūd jeb uzsūcas. Tomēr ārsta uzraudzība nepieciešama gan,
jo cista var arī kļūt lielāka. Tiesa gan, cista var palielināties
pirms menstruācijām un samazināties uzreiz pēc tām.
Gan mammogrāfijas, gan ultrasonogrāfijas izmeklējumos ar šķidrumu
pildītās cistas ir viegli pamanāmas, tāpat kā ar taukiem pildītās
lipomas, kas rodas tādu pašu iemeslu dēļ.
Tiek uzskatīts, ka sievietes krūtis pēc 35 gadu vecuma ieiet tā sauktajā involūcijas fāzē jeb sāk novecot. Tas arī ir iemesls, kādēļ šajā periodā sievietes biežāk saskaras ar dažādām izmaiņām krūtīs un pašpārbaudes laikā var sataustīt jaunus veidojumus – mikrocistas, audu sabiezējumus utt.
Lipoma
Tas ir labdabīgs krūts audzējs, kas veidojas no taukaudiem un var
būt gan zemādā, gan dziļāk krūts audos. Lipoma ir lēni augoša, tā
var veidoties jebkurā vecumā un lielumā. Veicot pašizmeklēšanos,
sieviete to var sataustīt kā mīkstas konsistences, apaļu, kustīgu
veidojumu. Lieki piebilst, ka arī šādos gadījumos jādodas pie
ārsta, lai veiktu izmeklējumus un pārliecinātos, ka tā tiešām ir
lipoma. Lielu veidojumu vajadzēs operēt, taču visbiežāk tas nav
nepieciešams un vajadzīga tikai regulāra novērošana.
Fibroadenoma
Tas ir otrs biežāk sastopamais labdabīgais audzējs sievietēm, kas
lielākoties attīstās no 15 – 35 gadiem. Parasti fibroadenoma aug
lēni un menopauzē izzūd. Mierinājumam jāteic, ka no fibroadenomas
ļaundabīgi audzēji neattīstās.
Veicot pašizmeklēšanos, fibroadenomu krūtī var sataustīt kā apaļu,
blīvas konsistences, sāpīgu vai nesāpīgu, kustīgu, no apkārtējiem
audiem labi norobežotu veidojumu. Atkarībā no lieluma un atrašanās
vietas krūtī, tas var būt sāpīgs. Ja fibroadenoma ir lielāka par
trīs centimetriem, to vajadzēs izoperēt, tāpat kā gadījumos, kad
šādu veidojumu atklāj pēc 40 gadu vecuma. Citādi arī šādus
veidojumus novēro.
Mastalģija (mastodīnija)
Būsi pārsteigta, bet šādu diagnozi uzstāda aptuveni 70%
sieviešu auglīgā vecumā. Tās ir dažāda stipruma sāpes vai
smaguma, pilnuma sajūta krūtīs, kas parādās trīs līdz septiņas
dienas pirms menstruāciju sākuma. Krūtis palielinās un iespējams
sataustīt arī kādus mezgliņus. Visi šie simptomi parasti izzūd
menstruāciju laikā. Ja arī tev ir pazīstamas šādas sajūtas,
satraukumam nav pamata – pie vainas ir tava organisma īpatnības,
kas šādi reaģē uz hormonu svārstībām.
Savukārt, ja sāpes krūtīs nav saistītas ar menstruālo ciklu, to
sauc par neciklisku mastalģiju. Tādos gadījumos sāpes visbiežāk ir
pastāvīgas un var būt saistītas gan ar dažādām krūts slimībām, gan
ar problēmām citos orgānos, piemēram, krūškurvja sienā, muskuļos,
sirdī… Noteikti aizej pie ārsta un pastāsti par savu
problēmu.
Intraduktāla papiloma
Gana sarežģītais nosaukums dots labdabīgam veidojumam, kas sastāv
no saistaudiem un asinsvadiem. Šāda papiloma var rasties piena
vados, tuvu krūts galam, kā arī tālāk piena vadā. Ja veidojums ir
tuvu areolai, veicot pašizmeklēšanu, sieviete to var sataustīt
pati. Tāpat papiloma var būt par iemeslu caurspīdīgiem vai arī
asiņainiem izdalījumiem no krūtsgala.
Šādos gadījumos nekavējoties dodies pie ārsta, jo, lai arī reti,
veidojums var pārtapt par ļaundabīgu audzēju.
Ja papiloma ir mazāka par centimetru un nerada nekādas sūdzības, kā
arī nepalielinās izmēros vai veiktajos izmeklējumos nav konstatēts
ļaundabīgs process, operācija nebūs nepieciešama.
Krūtis pēc 35!
Tiek uzskatīts, ka sievietes krūtis pēc 35 gadu vecuma ieiet tā
sauktajā involūcijas fāzē jeb sāk novecot. Tas arī ir iemesls,
kādēļ šajā periodā sievietes biežāk saskaras ar dažādām izmaiņām
krūtīs un pašpārbaudes laikā var sataustīt jaunus veidojumus –
mikrocistas, audu sabiezējumus utt. Protams, lielākoties tie visi
ir labdabīgi veidojumi, kas var gan izzust, gan atkal uzrasties.
Galvenais, kas tev jāatceras – pašizmeklēšanās laikā sataustot
jebkāda veida bumbulīti, sabiezējumu vai ko citu, kas iepriekš nav
bijis krūtī, labāk aizej pie ārsta. Sava miera un drošības
dēļ.