Krūts vēža ārstēšana soli pa solim
Krūts vēža ārstēšana balstās uz diviem lieliem pamata akmeņiem – ļaundabīgā audzēja savlaicīga diagnosticēšana un saņemtā ārstēšana, tostarp jauno medikamentu pieejamība. Īpaši, ja vēzis sācis veidot metastāzes.
Mastektomija vairs nav obligāta
Lai gan krūts vēzis ir slimība, kuru aprakstīja jau senie ēģiptieši
pirms vairāk nekā 3500 gadiem, tikai pēdējās desmitgadēs par to
tiek runāts atklāti. Mūsdienās krūts vēzis ir visbiežāk
diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm gan Eiropā, gan
Latvijā, turklāt tas ir viens no visvieglāk ārstējamiem vēžiem.
Protams, ar nosacījumu, ja audzējs atklāts iespējami agrīni un
saņemta atbilstoša un savlaicīga ārstēšana. Par laimi,
medicīna attīstās teju gaismas ātrumā, un 21. gadsimtā sievietēm
pieejamas gan modernas un precīzas krūts vēža diagnostikas
iespējas, gan arvien jaunāki medikamenti.
Īsi par metodēm
Krūšu iztaustīšana, mamogrāfija, ultrasonogrāfija un, ja
nepieciešams, biopsija, ir pamatu pamats krūts vēža diagnostikā.
Pamatā šie audzēji iedalāmie četrās lielās apakšgrupās, un atkarībā
no to veida un stadijas, tiek piemērota atbilstoša ārstēšana.
Visbiežāk tā sākas ar operāciju. Ja ieskatāmies vēsturē, līdz 19.
gadsimta vidum krūts operācija ar ierobežotiem panākumiem un augstu
mirstību bija vienīgā krūts vēža terapija. 20. gadsimta vidū sāka
attīstīties medikamentozā vēža terapija un ķīmijterapija, kas
ievērojami uzlaboja iespējas izārstēt sievieti pilnībā.
Latvijā pēdējos gados ir ļoti progresējusi, un valsts beidzot apmaksā efektīvu ārstēšanu ar mērķterapijas medikamentu. Taču zinātne iet uz priekšu, un tiek atklāti un izpētīti arvien jauni medikamenti, un nu jau tiek kombinēti vairāki mērķterapijas līdzekļi, kas būtiski uzlabo rezultātus.
Process
21. gadsimtā krūts vēža operācija automātiski nenozīmē mastektomiju
jeb krūts noņemšanu. Arvien lielākam skaitam sieviešu, kurām
ļaundabīgais audzējs atklāts agrīni, krūti saglabā, un operācijas
laikā tiek izņemti tikai slikto šūnu skartie audi.
Pēc tam seko staru un/vai ķīmijterapija, kā arī hormonālā terapija,
ja tāda nepieciešama. Apstarošanu veic visai krūtij vai staro tikai
vēža skarto vietu. Mūsdienīgās tehnoloģijas ļauj precīzi novirzīt
starojumu tikai uz audiem, kurus nepieciešams apstarot.
Savukārt ķīmijterapiju ar panākumiem pielieto gan profilaktiski pēc
operācijas, lai jau agrīni iznīcinātu iespējamās atlikušās vēža
šūnas, gan pirms ķirurģiskas iejaukšanās, lai samazinātu audzēja
izmērus. Un tā ir neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa gadījumos, ja
audzējs jau izveidojis metastāzes.
Zāles ir, bet – kā nopirkt?
Pašreizējā sistēmiskā krūts vēža terapija balstās uz trim terapijas
veidiem: hormonālā terapija, ķīmijterapija un mērķterapija.
Piemērotāko ārstēšanas veidu nosaka pēc biomarķieriem jeb tā, kāda
veida krūts vēzis atklāts sievietei: Estrogēnreceptoru (ER)
pozitīvs, HER2 pozitīvs, trīskārši negatīvs audzējs.
Hormonreceptoru pozitīva audzēja gadījumā pamata terapija ir
hormonterapija, kam, izvērtējot risku, var pievienot
ķīmijterapiju. Trīskārši negatīvs krūts vēzis, kas ir
agresīva krūts vēža forma, pamatā tiek ārstēts ar ķīmijterapiju.
Bet vislielākās pozitīvās pārmaiņas pēdējos gados notikušas tieši
HER2 pozitīva krūts vēža ārstēšanas jomā. HER2 pozitīvais
krūts vēzis ir viens no agresīvākajiem, tas ir ātri augošs, tāpēc
būtiska ir tūlītēja un efektīva ārstēšana. Par laimi, HER2 pozitīvā
krūts vēža ārstēšana arī Latvijā pēdējos gados ir ļoti
progresējusi, un valsts beidzot apmaksā efektīvu ārstēšanu ar
mērķterapijas medikamentu. Taču zinātne iet uz priekšu, un tiek
atklāti un izpētīti arvien jauni medikamenti, un nu jau tiek
kombinēti vairāki mērķterapijas līdzekļi, kas būtiski uzlabo
rezultātus. Piemēram, mūsdienās, saņemot modernu terapiju ar
mērķterapijas līdzekļu kombināciju, ar metastātisku krūts vēzi
iespējams nodzīvot vidēji gandrīz 5 gadus. Šo tiešām var uzskatīt
par mūsu gadsimta sasniegumu, jo vēl pirms dažiem gadu desmitiem
šāds rezultāts nebija iedomājams. Vienīgi jāpiebilst, ka Latvijā
pagaidām šī medikamentu kombinācija netiek apmaksāta, un tikai maza
daļa pacienšu var atļauties to nopirkt par saviem līdzekļiem, jo
tās ir dārgas zāles. Tāpat mērķterapija nav apmaksāta pacientēm,
kurām HER2 pozitīvs krūts vēzis tomēr sāk progresēt par spīti
iepriekš saņemtai terapijai.
Cerība uz jauniem medikamentiem
Jāteic, pasaulē un arī daudzās Eiropas valstīs pieejami vēl citi
jaunie medikamenti krūts vēža ārstēšanai, un īpaši, ja audzējs ir
agresīvs ar metastāzēm. Visticamāk reiz šīs zāles būs pieejamas arī
Latvijā, taču – kad? Un vai tās arī tiks iekļautas valsts
kompensējamo medikamentu sarakstā? Diagnoze krūts vēzis automātiski
nozīmē arī darbnespējas lapu uz daudziem mēnešiem, jo ārstēšanās
posms nav viegls, tāpēc bezmaksas ārstēšana tik nopietnas un
psiholoģiski smagas diagnozes gadījumā sievietei un, protams, viņas
ģimenei ir īpaši būtiski.