Kas jāzina grūtniecei par dzelzs deficītu uz dzelzs deficīta anēmiju

"SIA "Dubultu doktorāts" galvenā vecmāte Anastasija Pavloviča-Viļčinska stāsta, ka ir pētījumi, kas apstiprina -  grūtniecēm, kurām ir dzelzs deficīta anēmija, ir lielāks risks piedzīvot bīstamas asiņošanas un ir augstāki maternitātes mirstības rādītāji.

Dzelzs deficīts grūtniecības laikā var būt par iemeslu augļa lēnākai attīstībai un augšanai, kā arī izraisīt kognitīvus un uzvedības traucējumus jau piedzimušam mazulim.  Statistikas dati liecina, ka līdz 34% sieviešu grūtniecības laikā konstatē dzelzs deficīta anēmiju. Dzelzs deficītam un dzelzs deficīta anēmijai ir multifaktoriālā etioloģija, proti, iemesli var būt dažādi.
 

Kas ir dzelzs deficīts un kāpēc tas ir tik slikts?

Dzelzs (Fe) organismā veido hemoglobīnu (Hb) un daļa no Fe tiek uzglabāta ar speciālās olbaltumvielas – feritīna palīdzību, kuras veido Fe krājumus organismā. Fe deficīta trūkums visbiežāk ir sastopami sievietēm reproduktīvā vecumā, kas ir saistīts ar fizioloģiskiem procesiem sievietes organismā: menstruāciju laikā tiek zaudēti vidēji 20 mg Fe, savukārt grūtniecības laikā nepieciešamība pēc Fe krasi palielinās – līdz pat 500-1000 mg dienā (pēc citiem datiem līdz 1240 mg). Tas ir saistīts ar augļa augšanu un attīstību, placentas augšanu, kā arī eritrocītu masas palielināšanos un „asins rezervju” izveidošanos dzemdību periodam.

Neskatoties uz to, ka grūtniecēm tiek rekomendēts ieturēt ar Fe bagātu diētu, daudzi autori uzsver, ka bieži vien ēšanas paradumu izmaiņas nav efektīvas. Kā arī lielāka daļa sieviešu parasti nemaina savu ēdienkarti un daudzas nespēj uzņemt ar pārtiku nepieciešamo Fe dienas devu. 

Pēc literaturā pieejamajiem datiem, grūtniecības laikā ir novērojama fizioloģiskā anēmija: Hb daudzums organismā var samazināties līdz pat 105 g/L III trimestrī, kas tiek uzskatīts par normu. Tas ir saistīts ar to, ka auglis caur placentu saņem nepieciešamo Fe daudzumu neatkarīgi no ta krājumiem mātes organismā. Sākot ar 32. gestācijas nedēļu, Fe daudzums grūtnieču organismā kļūst vēl zemāks sakarā ar augļa aknu augšanu un Fe uzkrājumu izveidošanos tajās. Līdz ar to, daudzaugļu grūtniecības gadījumā pastāv vēl lielāks dzelzs trūkuma risks.

Pēc publicētiem datiem, Fe trūkumu organismā var iedalīt 3 etapos:

1. Fe krājuma samazinājums;
2. Dzelzs deficīts bez anēmijas;
3. Dzelzs deficīta anēmija, kas izpaužas jau ar klīniskiem simptomiem.
 

Pirmais rādītājs, kas liecina par Fe krājumu samazinājumu organismā, ir feritīna daudzuma samazināšanās asinīs (normā jābūt vairāk par 100 µg/L). Feritīna daudzums ir ļoti svarīgs diagnostikā, jo neviens cits klīnisks stāvoklis, izņemot dzelzs deficīta anēmiju, neizraisa tā samazinājumu. Pakāpeniski izveidojas dzelzs deficīts, kas vēlāk noved pie anēmijas. Kļūst novērojami hemoglobīna (Hb) līmeņa samazinājums, izmaiņas hematokrīta un eritrocītu tilpuma rādītājos, kā arī hemoglobīna koncentrācijas un satura izmaiņas eritrocītos.

Pēc Lielbritānijas ārstu-hematologu vadlīnijām, par grūtnieču anēmiju var spriest ja 1. trimestrī Hb līmenis ir <110 g/L, II trimestrī <105 g/L un III trimestrī - <100 g/L. Par izteiktu anēmiju liecina Hb rādītāji zemāki par 70 g/L un feritīna daudzums zemāks par 12 µg/L. 
 

Tika izpētīts, ka pastāv lielāks anēmijas risks sievietēm, kurām ir: 

• vairākas grūtniecības pēc kārtas ar īsu laika intervālu starp tām
• daudzaugļu grūtniecība;
• asins donorēm;
• veģetārietēm;
• sievietēm ar zemu socioekonomisko statusu.

Kā provocējošus faktorus var minēt arī Fe absorbcijas traucējumus kunģa-zarnu traktā tādu saslimšanu gadījumā kā ezofagīts, čūlas, iekaisuma procesi zarnās un gastrīts. Vērts atzīmēt faktu, ka nesteroīdo pretiekaisuma preparātu lietošana arī var kļūt par cēloni Fe uzsūkšanas traucējumiem sakarā ar to, ka šo preparātu lietošana kairina kuņģa-zarnu traktu.
 

Dzelzs deficīta un dzelzs deficīta anēmijas klīniskās izpausmes un ietekme uz grūtniecības norisi

Pēc publicētiem datiem, pastāv vairāki dzelzs deficīta un anēmijas simptomi - vājums, noguruma sajūta, ādas un gļotādu bālums, samazinātas fiziskās darbaspējas, kognitīvie traucējumi, galvas reiboņi, galvassāpes, sirdsklauves, nagu un matu trauslums, nemierīgo kāju sindroms, izmaiņas mutes dobumā un neparastas ēšanas vēlmes (vēlme ēst krītu, kaļķi, ledu).

Vērts atzīmēt faktu, ka anēmija 3. trimestrī bieži kļūst par cēloni smagākam pēcdzemdību periodam it īpaši gadījumos, kad sievietei bija izteikta asiņošana, kā arī ja tika veikts ķeizargrieziens. Tika izpētīts, ka anēmija saistās ar bīstamas asiņošanas riskiem un augstākiem maternitātes mirstības rādītājiem.
 

Literatūras dati liecina, ka dzelzs deficīts un anēmija atstāj iespaidu ne tikai uz grūtnieces veselību, bet var ietekmēt arī augļa attīstību. Tika izpētīts, ka sievietēm ar anēmiju  pastāv lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks, kā arī zīdaiņiem biežāk konstatē zemu dzimšanas svaru. Daži autori uzskata, ka pastāv lielāks hipoksijas risks. DD un DDA grūtniecības laikā var kļūt par iemeslu bērna lēnākai attīstībai un augšanai, kā arī izraisīt kognitīvus un uzvedības traucējumus.

Konstatēts, ka no 25% līdz 85% priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem attīstās DD pirmajā dzīves gadā. Tāpat kā citu slimību gadījumos, ir būtiska savlaicīga problēmas atklāšana un pareiza ārstēšanas algoritmu pielietošana. Tika izpētīts, ka grūtniecēm DDA risku visvieglāk atklāt 1.trimestri, kas ir saistīts ar to, ka vēlāk notiekošas izmaiņas Hb un hematokrīta rādītājos grūti atšķirt no normālām fizioloģiskām izmaiņām.
 

Amerikāņu akušieru un ginekologu koledžas (American College of Obstetricians and Gynecologists) ir publicējusi vadlīnijas, kurās uzsvērta nepieciešamība veikt rutīnas skrīningu katrai grūtniecei ar mērķi agrīni atklāt dzelzs deficītu un laicīgi uzsākt terapiju .

Pēc Latvijas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 611 „Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”, pirmreizējā apmeklējumā līdz 12. grūtniecības nedēļai paredzēts veikt pilnu asins ainas izmeklēšanu un feritīna noteikšanu. 25.-26. un 34.-36. nedēļās nosaka Hb līmeni asinīs, bet atkārtota feritīna daudzuma noteikšana notiek 29.-30. grūtniecības nedēļā. Šo analīžu veikšana palīdz agrīni noteikt nepieciešamību pēc Fe preparātu lietošanas uzsākšanas.

Ārstēšanu uzsāk, ja grūtniecei feritīna līmenis ir zemāks par 30 µg/L (pēc citiem datiem zemāks par 100 µg/L), kā arī gadījumos, ja Hb līmenis ir zemāks par 110 g/L līdz 12. gestācijas nedeļai un zemāks par 105 g/L pēc 12. gestācijas nedēļas. Pēc publicētiem datiem, grūtniecēm I trimestī jāuzņem vismaz 6 mg Fe dienā, II trimestī – 19 mg/dienā un III trimestrī – 22 mg/dienā.
 

Tika atzīts, ka vislētākais, drošākais un vienkāršākais veids cīņā ar Fe trūkumu organismā ir Fe saturošu sāļu lietošana orāli (piemēram, Fe glukonāts vai sulfāts), un vidēja dienas deva ir 150- 200 mg. Zāles ir tablešu veidā un tās lieto tukšā dūšā. Tomēr Fe preparātu lietošanai tablešu veidā ir iespējamas blakusparādības – slikta dūša, vemšana, caureja, kuras sastopamas salīdzinoši bieži (līdz 50% pacientu). Orālo preparātu nepanesamības gadījumā zāles ievada intravenozi vai intramuskulāri, bet arī parenterāla Fe ievadīšana var izraisīt blakusefektus. Visbiežāk ir sastopamas alerģiskas reakcijas. Retos gadījumos grūtniecēm var būt nepieciešama asins pārliešana.

Pēc Fe preparātu lietošanas uzsākšanas, Hb daudzums palielinās vidēji 3 nedēļu laikā. Ir ieteicams turpināt lielot Fe saturošus preparātus vēl 3 mēnešus pēc Hb rādītāju normalizēšanas un 6 nedēļas pēc dzemdībām, lai nodrošinātu Fe rezervju atjaunošanos. Taču sievietēm ar Hb līmeni zemāku par 100 gr/L ieteicams Fe preparātus lietot 3 mēnešu laikā pēc dzemdībām.
 

Neskatoties uz to, ka grūtniecēm tiek rekomendēts ieturēt ar Fe bagātu diētu, daudzi autori uzsver, ka bieži vien ēšanas paradumu izmaiņas nav efektīvas. Kā arī lielāka daļa sieviešu parasti nemaina savu ēdienkarti un daudzas nespēj uzņemt ar pārtiku nepieciešamo Fe dienas devu. Tika secināts, ka būtu jāizvērtē iespējas uzsākt Fe preparātu lietošanu vēl pirms grūtniecības ar mērķi palielināt Fe rezerves organismā.