Hroniski slikts garastāvoklis? Pārbaudiet vairogdziedzeri!
Antidepresantu lietotāju skaits strauji aug, bet citādi domājošie psihiatri uzskata, ka mentālā veselība ir ar saistīta ar vairogdziedzeri, nevis galvu.
Kopš 2000.gada pasaulē ik gadu arvien vairāk cilvēku lieto antidepresantus. Līdere antidepresantu izrakstīšanā ir ASV – vairāk nekā 14 % valsts iedzīvotāju lieto antidepresantus, tai skaitā no šiem 14% ir ceturtā daļa sieviešu, kas ir vecākas par 40 un gadiem.
Apvienotajā Karalistē stāvoklis ir nedaudz labāks, bet arī tur
notiek straujš depresijas pieaugums - pēc antidepresantu lietošanas
biežuma valsts ierindojas septītajā vietā. Katrs vienpadsmitais
brits lieto antidepresantus, 2014. gadā tika izrakstīti aptuveni 53
miljoni antidepresantu recepšu. Satraucošo tendenci skaidri
atspoguļo izdevumi par psihiatriskajiem medikamentiem. No 1985.
līdz 2007. gadam amerikāņu izdevumi par antidepresantiem un
antipsihotiķiem pieauguši gandrīz 50 reižu - no 503 miljoniem
dolāru līdz vairāk nekā 24 miljardiem dolāru katru gadu. Varētu
domāt, ka ir sācies vispasaules psihiatrisko slimību mēris, taču
arvien vairāk kritiķu šajā epidēmijā vaino psihiatrijas nozari un
farmācijas industriju, kas ir pārņemta ar psihiatrisko zāļu
pārdošanas vājprātu.
Viena no kritiķēm ir Ņujorkas psihiatre Kellija Brogana (Kelly
Brogan), kas specializējas sieviešu ārstēšanā. Viņas jaunajā
grāmatā “A Mind of Your Own” (Harper Wave, 2016) Kellija vaino savu
profesiju, kas virzījusi farmācijas industriju pievērsties
serotonīna teorijai, kura ir izgāzusies, un zālēm, kam būtu
jāpalīdz līdzsvarot smadzeņu ķīmisko disbalansu, ignorējot īstos
fizioloģiskos depresijas cēloņus. "Depresija nav slimība," saka
Brogana, kas praktizē psihiatriju un integratīvo holistisko
medicīnu Manhetenā, Ņujorkā. "Depresija labākajā gadījumā ir
simptoms, zīme, ka organismā kaut kas nav līdzsvarā vai ka tas ir
slims un to vajag atveseļot: “ Patiesais fizioloģiskais cēlonis,
kāpēc sievietei ir depresija, slikta dūša, trauksme, libido trūkums
un nogurums, ir tālu no smadzenēm. Daudz biežāk tas slēpjas
nediagnosticētās un neārstētās vairogdziedzera problēmās. Brogana
ir liela antidepresantu lietošanas pretiniece, viņa uzsver, ka
ķīmiskā disbalansa teorija nekad nav tikusi pierādīta.
Serotonīna stāsts
Vispārīgā stāsta versija, ko zāļu kompānijas pauž, kopš 80. gadu
beigām, ir šāda: atsevišķu neirotransmiteru (ķīmisko ziņotāju)
deficīts sinapsēs vai nelielās pārejās starp neironiem izjauc
normālu nervu impulsu pārvadi, kas izraisa depresiju.
Neirotransmiteram serotonīnam pievērsta vislielākā uzmanība, taču
tiek vainoti arī citi. Lielākajai daļai sabiedrības šī teorija
šķiet ticama. Droši vien arī ārstiem, kuri arvien vairāk izraksta
selektīvos serotonīna atpkaļsaistes inhibitorus (SSAI). Patiesībā,
kā 2014. gadā izdevumā Scientific American izteicies
neirozinātnieks Džozefs Koils (Joseph Coyle) no Hārvarda Medicīnas
skolas, "ķīmiskā disbalansa teorija ir tāda kā pagājušā gadsimta
domāšana. Viss ir daudz sarežģītāk." Antidepresanti var dažreiz
likt cilvēkiem justies labāk, tāpēc tie palīdz apstiprināt zāļu
kompāniju reklamēto iespaidu, ka depresijas cēlonis ir serotonīna
deficīts. Taču "tikai tāpēc, ka medikaments palīdz samazināt
slimības simptomus, nevar teikt, ka šie simptomi radušies ķīmisku
problēmu dēļ, ko zāles salabo," rakstīts Scientific American.
"Aspirīns atvieglo galvassāpes, taču galvassāpju cēlonis nav
aspirīna deficīts."
Ja depresija būtu vienkārši ķīmiskais disbalanss, tad
antidepresanti darbotos daudz efektīvāk nekā līdz šim. 2009.
pārskatā, ko veicis psihiatrs Maikls Gilints no Kalifornijas
universitātes Losandželosā, tika atklāts, ka trešdaļa cilvēku, kas
lieto antidepresantus, nejūtas labāk. Pārējiem lielai daļai
stāvoklis nedaudz uzlabojas, taču depresija saglabājas.
Kādā pētījumā, kas tika veikts ASV, 65 % depresijas slimnieku, kas nesaņēma antidepresantus, trīs mēnešu laikā pilnībā atveseļojās, turpretim grupai, ko ārstēja ar antidepresantiem, bija nepieciešams gandrīz divas reizes ilgāks laiks, lai atlabtu.
Pasaules Veselības organizācija veica pētījumu par depresīviem
cilvēkiem 15 pilsētās visā pasaulē un atklāja, ka tiem, kas nebija
saņēmusi psihiatriskus medikamentus, veicās daudz labāk, simptomi,
bija vieglāki, un to bija mazāk nekā cilvēkiem, kas lietoja šādas
zāles.
Blakusefekti
Psihiatri Kelliju Broganu visvairāk satrauc fakts, ka ilgtermiņa
zinātniskos pētījumos antidepresanti atkārtoti uzrāda, ka
cilvēkiem, kas cieš no mentālām slimībām, stāvoklis pasliktinās,
nemaz nerunājot par risku bojāt aknas, asiņošanu, svara pieaugumu,
seksuālo disfunkciju un samazinātām kognitīvajām funkcijām. 2008.
gada pētījumu pārskatā par antidepresantu blakusefektiem tika
atklāts, ka 86% pacientu ir piedzīvojuši vismaz vienu no minētajiem
blakusefektiem.
Antidepresanti rada lielāku atkarību nekā alkohols vai opiāti, un
tos ir grūtāk pārstāt lietot.
Viena no antidepresantu blaknēm ir saistīta ar pašnāvību. Tas ir
diezgan labi dokumentēts fakts. Dati liecina, ka kopš 1987. gada ar
katra licencētā antidepresanta parādīšanos pašnāvību skaits pieauga
(ja to lietošanu salīdzināja ar placebo).
2004. gadā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) piespieda uzņēmumiem
rakstīt brīdinājumu, ka antidepresanti bērniem, jauniešiem un
jauniem pieaugušajiem palielina risku, ka viņi slieksies domāt par
pašnāvību un rīkosies. Daktere Brogana uzskata, ka psihiatrijas
netīrākais noslēpums ir fakts, ka antidepresanti rada lielāku
atkarību nekā alkohols vai opiāti un tos ir grūtāk pārstāt lietot.
The Handbook of Chronic Depression apraksta šo stāvokli kā
īslaicīgas darbības aģentu vai straujas zāļu lietošanas
pārtraukšanas rezultātu.
Patiesais fizioloģiskais cēlonis, kāpēc sievietei ir depresija, slikta dūša, trauksme, libido trūkums un nogurums, ir tālu no smadzenēm. Daudz biežāk tas slēpjas nediagnosticētās un neārstētās vairogdziedzera problēmās.
Simptomi ir līdzīgi gripai — slikta dūša, muskuļu sāpes, nelabums,
reiboņi, galvassāpes un dažreiz arī neiroloģiski simptomi kā ādas
dedzināšana vai tirpšana, trīcēšana un vertigo. "Zāles rada
smadzenēs ķīmisku disbalansu, kas pirmreizēju pircēju palīdz
padarīt par pastāvīgu antidepresantu lietotāju un nereti arī par
vairāku zāļu lietotāju" teic Roberts Vitekers (Robert
Whitaker), godalgots grāmatas Anatomy if an Epidemic (Crown, 2010)
autors. "Vienlaikus psihiatriskie medikamenti iejaucas normālās
organisma funkcijās un regulāri izraisa fiziskas un psihiatriskas
problēmas, kas bruģē ceļu polifarmācijai.» Mēdz būt, ka pacientiem
ar garastāvokļa traucējumiem tiek izrakstīti antidepresanti, bet
pēc tam nepieciešami citi medikamenti, lai varētu naktīs gulēt. Tā
kā Kellijai Broganai nācies pieredzēt šo graujošo ietekmi uz
simtiem savu pacientu, viņa aicina sievietes saprast, vai viņām
patiesi ir mentāli traucējumi vai tomēr sliktās pašsajūtas iemesls
ir kaut kas cits – kādu toksīnu iedarbība uz hormoniem. Vai
pārtika ir uzturvielām bagāta? Vai kādi slēpti iekaisumi neatņem
enerģiju?
Mūsu dzīvē mēdz būt sēras un traumas, kas rada emocionālā stāvokļa
svārstības, taču mēs esam veidoti tā, lai atgūtos no smagiem dzīves
notikumiem. Kad to nespējam, rodas depresija, Brogana iesaka
skatīties uz hormoniem, īpaši uz tiem, ko izstrādā
vairogdziedzeris. Tas ražo hormonus, kas regulē vielmaiņu, tam ir
arī būtiska loma imunitātes, detoksikācijas un kognitīvo procesu
nodrošināšanā. Svarīgs ir arī insulīns - hormons, kas regulē cukura
līmeni asinīs. Vairogdziedzera disfunkcija Kellija Brogana skaidro,
ka vairogdziedzera loma smadzeņu veselībā ir zināma jau vairāk nekā
gadsimtu. " Vairogdziedzera hormonu receptori ir koncentrēti
dažādās smadzeņu dalās, un tie modificē gēnu ekspresiju, kas veido
mielīnu un citus proteīnus, kuri iesaistīti nervu attīstībā,
funkcijās un signalizēšanā. n Tāpēc, kad vairogdziedzera hormoni
nav līdzsvarā, cilvēki jūt ļoti daudz problēmu, ieskaitot nogurumu,
aizcietējumus, matu izkrišanu, depresiju, neskaidru domāšanu,
aukstas rokas un kājas un muskuļu sāpes.
No šiem atsakieties – tie bojā garastāvokli
- Glutēns (kviešos, rudzos, miežos)
- Pārstrādāts cukurs (rafinēts cukurs, augsta fruktozes satura kukurūzas sīrups, mākslīgie saldinātāji, aspārtāms)
- Ģenētiski modificēti un ar pesticīdiem pilni produkti
- Pārstrādātas dārzeņu eļļas, kas satur neveselīgas taukvielas
- Kazeīns (piena produktu olbaltumvielas)
Nepieciešamās analīzes
Ar dažādām analīzēm var noteikt, vai depresijas un citu
simptomu pamata ir kāds balanss.
Vairogdziedzera funkcija
Tā ir vitāli svarīga optimālai veselībai, tomēr lielākā daļa
ārstu nepārbauda neko vairāk par tiroīdstimulējošo hormonu (THS).
Tā var palaist garām daudzas vairogdziedzera
problēmas.
Lai varētu atklāt autoimūnus uzbrukumus vairogdziedzerim,
iesaka pārbaudīt pamatīgāk
- TSH: optimālie rādītāji ir zem 2 mikro SV/ml
- Brīvais T4: optimālie rādītāji ir virs 1,1 ng/dl
- Brīvais T3: optimālie rādītāji ir virs 3,0 pg/ml
- Reversais T3: optimālie rādītāji iar zem 10:1 (reversais T3 pret brīvo T3)
- Antivielas pret peroksidāzi (TPOAB) ir zem 4 SV/ml vai arī negatīvi
- Antivielas pret tireoglobulīnu (TGAB) zem 4 SV/ml vai arī negatīvi.
B12 vitamīns
Šis vitamīns ir gluži kā antidepresants, kas pasargā
smadzenes un nervu sistēmu, regulē miega ciklu, garastāvokli
un imūnsistēmu. Simptomi var izskatīties kā mazaktīvs
vairogdziedzeris. Smaga deficīta gadījumā var rasties depresija,
garšas un ožas zudums, apjukums, demence. Divām piektdaļām no
cilvēces ir B12 vitamīna trūkums, tāpēc būtu prātīgi pajautāt
ģimenes ārstam, lai tas pārbauda B12 līmeni asinīs. Tiek uzskatīts,
ka tas ir pazemināts, ja tas ir 150-200 pg/ml. Optimālais daudzums
būtu 600 pg/ml.
D vitamīns
Lielākajai daļai cilvēku trūkst šī vitamīna. Tas nav tikai tāpēc,
ka viņi neuzturas saulē, vainīgi var būt arī aknu bojājumi.
Papildus uzņemot D vitamīnu, var palielināt tā līmeni asinīs.
Pirms to darīt, aizejiet uz laboratoriju un palūdziet veikt
analīzes.
C-reaktivā olbaltumam (CRO) tests
Šis rādītājs parāda iekaisuma atbildes reakciju organismā, un to
praksē izmanto visai bieži. Ideālā gadījumā CRO līmenim jābūt
0,00 – 1,0 mg/l robežās.
Hemoglobīna A1c tests
Pasaules Veselības organizācija rekomendē veikt šo asins cukura
testu, ko ģimenes ārsti nozīmē pacientiem ar diabēta simptomiem.
Rezultātam būtu jāiekļaujas robežās no 4,8 līdz 5,2
procentiem. Anēmijas un dehidrācijas gadījumā šie rezultāti nebūs
precīzi.