Biežākās pēdu veselības problēmas un iespējamie risinājumi
Ārstu pieredze liecina, ka pēdu veselību cilvēki atstāj novārtā biežāk nekā daudzu citu ķermeņa daļu vai orgānu veselību, meklējot speciālistu palīdzību vienīgi tad, kad diskomforts vai sāpes neļauj īstenot ikdienas darbus un hobijus – tas nozīmē – tad, kad veselības problēmas jau samazina dzīves kvalitāti. Pētījumi liecina, ka katrs 7. Eiropas iedzīvotājs izjūt sāpes pēdās.
Veselas pēdas nes mūs uz priekšu un notur vertikāli uz zemes, ļauj saglabāt līdzsvaru, pārvietoties dažādos virzienos, lekt un skriet, justies brīvi. Pēdas ir izmēra ziņā neliela, bet neatsverami būtiska ķermeņa balsta sistēmas daļa. Par to neaizdomājamies, ja pēdas ir veselas, bet jūtamies slikti, ja tās skārusi kāda slimība. Turklāt - veselas pēdas ir arī estētiski skaistas.
Neatliec ārsta apmeklējumu, ja:
- ir parādījušās sāpes pēdās, kāju pirkstos, pirkstu locītavās;
- radušies līdz šim nebijuši izaugumi, pamanāma deformācija;
- ir plakanās pēdas vai dobās pēdas (pes cavus) radīti veselības traucējumi;
- radušās plaisas pēdās, papēžos, pirkstu starpās, radušās varžacis, kārpas vai citi veidojumi;
- izmainījusies kāju pirkstu nagu struktūra, krāsa, sākuši smakot apavi;
- ir ilgstoši ādas sabiezējumi pēdu apakšējā virsmā;
- ir ieauguši nagi;
- pastiprināti svīst pēdas;
- ir citi iemesli, kas rada diskomfortu.
Ieteicams doties vai nu pie ģimenes ārsta, kurš norīkos pie atbilstoša speciālista, vai pie traumatologa – ortopēda, tehniskā ortopēda, podologa, dermatologa vai cita speciālista, kura kompetencē būs attiecīgās veselības problēmas risināšana. Ārsts vispirms veiks apskati, nozīmēs nepieciešamos izmeklējumus, analīzes un pēc diagnozes noteikšanas uzsāks katram individuāli vispiemērotāko ārstēšanu.
Biežākās pēdu veselības problēmas
Pēdu deformācija
Tai var būt dažādi veidi un iemesli - gan iedzimtas patoloģijas, gan dažādu traumu, vielmaiņas traucējumu, iekaisumu, slimību (piemēram, poliartrīta) u.c. iemeslu rezultātā iegūtas deformācijas. Bieži deformācijas iemesli ir iedzimtība un nepiemērotu apavu - pārāk šauru, pārāk maza izmēra un ar augstiem papēžiem - valkāšana. Deformācija progresē ar vecumu, to veicina arī liekais svars, hormonālās izmaiņas organismā, kā arī pārlieku liela un vienveidīga fiziskā slodze.
Bieži vien pietiek ar ieteikumiem par vingrinājumiem, higiēnu un pareizu apavu izvēli – piemēram, ja ir pēdu kauliņu deformācija, apaviem jābūt pietiekami platiem, lai pirksti netiktu saspiesti, kā arī papēža augstumam jābūt ne lielākam par 3 līdz 5 cm.
Kāju īkšķu sāpes un deformācija ir izpaltīta problēma, kam cilvēki meklē risinājumu. Hallux rigidus jeb 1. pirksta deformācija ir kājas īkšķa pamata locītavas deformējoša artroze, kad parasti parādās sāpes pie slodzes, rodas kaula izspiedumi, kuri var iekaist. Konservatīva ārstēšana šādos gadījumos paredz pēdas ortožu vai specifisko apavu valkāšanu un specifisko vingrošanu. Ja tas nelīdz, jāveic operācija. Hallux valgus jeb 1. pirksta nobīde ir izvirzījums pēdas iekšmalā īkšķa locītavā, īkšķim virzoties uz pārējo pirkstu pusi. Noliekums var veidoties līdz pat 90° leņķim. Sākotnējie simptomi visbiežāk ir pietūkums, sāpes īkšķa sānu virsmā. Tās ir nepatīkamas sajūtas, tādēļ cilvēks cenšas vārīgo vietu pasaudzēt, un tā bieži vien rodas arī izmaiņas gaitā. Vēlāk, atbildot uz apavu radītu spiedienu, veidojas jauns kaulu slānis, un - jo lielāks spiediens, jo lielāks kaula bumbulis veidojas. Hallux valgus deformāciju var izraisīt liela slodze uz īķšķa pamatnes locītavu arī citu iemeslu dēļ (šķērsvelves plakanā pēda, dobā pēda, specifiskas slodzes gadījumos, piemēram, dejotājiem, vieglatlētiem un citiem).
LASI ARĪ: Savlaikus nepamanīta plakanā pēda bērnam ir garantētas veselības problēmas pusaudzim
Viss par bērna pēdu un kāju attīstību. Stāsta bērnu ortopēds un mugurkaula ķirurgs
Jaunie apavi uzberzuši tulznas. Ko darīt?
Ārstēšanai parasti pielieto gan medikamentozo, gan fizikālo terapiju. Taču vispirms, lai ierobežotu deformācijas attīstību, atvieglotu sāpes un nodrošinātu pēdām veselīgu vidi, jāsāk ar piemērotu pēdas ortožu nēsāšanu (miera atvilcējortozes un ortopēdiskās zolītes).
Ja ir nepieciešams, veic operāciju, taču par to jāsāk domāt tad, kad parādās sāpes un konservatīvās ārstēšanas metodes nepalīdz. Šādos gadījumos parasti nepieciešama traumatologa – ortopēda palīdzība.
Stājas, gaitas traucējumi
Gaitas traucējumi: tie var būt gan iedzimti, gan iegūti, un tie visbiežāk rodas, ja ir izmaiņas balsta sistēmā – kaulos, locītavās, kā arī muskuļos, cīpslās un citos saistaudos. Tā var būt plakanā pēda, sekas pēc pēdu traumām, iepriekš aprakstītā kāju pirkstu deformācija un nobīde, sekas pēc pārciestām neiroloģiskām slimībām, piemēram, pēc insulta. Tāpat diabētiskā pēda, artrīts, podagra var radīt šādus traucējumus.
Šādos gadījumos nepieciešama tehniskā ortopēda palīdzība
Visbiežāk tehniskais ortopēds, veicot specifiskus izmeklējumus – podoskopiju un podometriju (ļauj novērtēt pēdu pozīciju, noslogojumu), posturometriju (stājas patoloģiju novērtēšana 3 plaknēs, ļauj papildus saskatīt pēdas potītes, ceļu un gūžas locītavu pozīciju, asimetriju), gaitas video analīzi (gaitas simetrijas novērtēšanai) vai skrējiena biomehānisko analīzi (svarīgi sportistiem un fiziski aktīviem cilvēkiem), iesaka individuāli piemērotus tehniskos palīglīdzekļus - fiksējošas vai stabilizējošas ortozes, ortopēdiskās zolītes u.c.
Bieži vien pietiek ar ieteikumiem par vingrinājumiem, higiēnu un pareizu apavu izvēli – piemēram, ja ir pēdu kauliņu deformācija, apaviem jābūt pietiekami platiem, lai pirksti netiktu saspiesti, kā arī papēža augstumam jābūt ne lielākam par 3 līdz 5 cm. Ortopēdisko zolīšu nēsāšana atslogo pēdas priekšējo daļu, atbalsta potītes un aizsargā pēdu. Ir arī citi līdzekļi, kas sniedz komfortu pēdām, piemēram, silikona pirkstu starplikas.
Kāju nagu slimības
Dermatologu un podologu pieredze liecina, ka nagu problēmu – ieaugušu nagu, nagu sēnītes un citu problēmu risināšana bieži ir izaicinājums gan ārstiem, gan klientiem, jo tas prasa salīdzinoši ilgu laiku, pacietību un arī disciplīnu. Ja ieauguši nagi rada sāpes un diskomfortu, kādēļ cilvēki meklē speciālistu palīdzību, tad pēdas un nagu sēnīte bieži tiek atstāta bez ievērības. Tādējādi tā palēnām izdara savu posta darbu. Labā ziņa ir tā, ka nagu kopšanai un ārstēšanai jau esošajām pievienojas jaunas mūsdienīgas un efektīvas metodes. Piemēram, ieaugušus nagus iespējams ārstēt ar stieplītēm (līdzīgi kā zobus ar breketēm). Tā ir mūsdienīga, inovatīva un nesāpīga procedūra visām pacientu grupām. Ar stieplīšu tehnoloģiju palīdzību var koriģēt arī deformētus, nepareizi augošus un sagriezušos nagus, kas rada sāpes un diskomfortu, panākot labus ārstnieciskos un kosmētiskos rezultātus. Šī metode ir laba alternatīva operatīvai nagu ārstēšanai. Stieplīšu tehnoloģijas sistēmas deformētajiem nagiem palīdz pareizi ataugt dabiskā, saudzīgā veidā, radot ne tikai tūlītēju atvieglojumu, bet arī veicina naga pareizu augšanu, nodrošinot noturīgu rezultātu.
Šādos gadījumos nepieciešama podologa palīdzība.
Profilaktiskās veselības pārbaudes liecina, ka gandrīz katrs trešais cilvēks slimo ar nagu sēnīti. Var būt skarts viens vai vairāki nagi, bet bieži sēnīte ir skārusi visus kāju nagus. Ja cilvēks patiesi vēlas atbrīvoties no nagu sēnītes, ir jāapbruņojas ar apņēmību un pacietību – vispirms ir jādodas pie dermatologa, kurš novērtē situāciju, paņem analīžu materiālu no nagiem, lai precīzi noteiktu diagnozi. Analīžu rezultāti jāgaida apmēram 3 nedēļas.
Tad jādodas pie dermatologa atkārtoti, kurš, ņemot vērā analīžu rezultātus, izvēlēsies piemērotāko ārstēšanas taktiku. Tagad tā visbiežāk ir kombinēta ārstēšana, iekļaujot iekšķīgi un ārīgi lietojamus medikamentus, kā arī pielietojot mūsdienīgo lāzerterapijas metodi. Nagu sēnītes ārstēšana ar lāzeru ir īpaši labs risinājums tiem, kuriem aknu, nieru vai kuņģa - zarnu trakta slimību dēļ nav ieteicams iekšķīgi lietot medikamentus vai ir pretsēnīšu medikamentu nepanesamība vai alerģija pret šiem preperātiem.
Nagu sēnītes ārstēšana ar lāzeru ir klientiem ļoti draudzīga metode, kas ļauj ātri un efektīvi apstrādāt sēnītes bojātos nagus. Lāzera enerģija dziļi iedarbojas uz nagu un audiem, termiski tiek apstrādāta infekcijas zona, iznīcinot slimības izraisītāju. Parasti pietiek ar 4 – 6 reizēm, lai nagu sēnīte būtu iznīcināta - ar nosacījumu, ja tiek ievērota ārsta ieteiktā higiēna - pēc lāzerprocedūras svarīgi uzvilkt jaunas vai dezinficētās zeķes un apavus, ja to nedara, pastāv reinfekcijas risks. Podologu un dermatologu kabinetos ir pieejamas ērtas apavu dezinfekcijas iekārtas, kas par 99% iznīcina baktērijas, vīrusu un sēnīšu sporas.
Šādos gadījumos nepieciešama dermatologa palīdzība.
Konsultēja Veselības centra 4 un VC4 grupas uzņēmuma Capital Clinic Riga sertificēta tehniskā ortopēde Darja Ņesteroviča un podoloģe Žanna Kubareva