Pumpas, nolobījusies āda un nokrituši nagi – māmiņas satraucas par jaunā vīrusa izplatību

Agrāk, ja bērns saslima, tad visbiežāk zinājām, tā ir: angīna, gripa, bronhīts, plaušu karsonis, vējbakas. Pēdējā laikā bērniem uzglūn aizvien jaunas slimības, piemēram, aizdomīgie Koksaki vīrusi. 
 

Bērnu mammas ir satrauktas – atvases apdraud jauns nezināms vīruss. Ārsti atklāj, ka Koksaki vīruss izpaužas izsitumu veidā un pēc izskata līdzinās vējbakām. Bērnam mutes rajonā sāk veidoties pūšļaini, niezoši izsitumi, kas, saslimšanai attīstoties, var skart arī plaukstas, pēdas un citas ķermeņa daļas. Jāņem vērā, ka katra saslimšana ar šo vīrusu mēdz būt individuāla un vienam var būt arī augsta temperatūra un sāpošs kakls, kamēr citam par inficēšanos liecina tikai izsitumi, kas gan ir niezoši. 

Ar Koksaki retos gadījumos var saslimt arī pieaugušie, tikai tad to dēvē par herpangīnu un izsitumi ir izolēti, tikai mutē, bet nav citviet uz ķermeņa.

Kā saka ģimenes ārste, pediatre Barba Tuzika, specifisku medikamentu, kā ietekmēt vīrusu, nav, un, atkarībā no slimības smaguma, tas tiek ārstēts simptomātiski stacionārā vai mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. 

Koksaki vīruss vairāk izplatīts bērniem, kas apmeklē bērnudārzus un skolas. 

Vīruss visagresīvākais ir siltajā laikā, bet rudens otrajā pusē tam vajadzētu mitēties.

“Vasarā tas ir aktīvāks tāpēc, ka cilvēki peldas ūdenskrātuvēs un peldbaseinos, kas piesārņoti ar notekūdeņiem, cilvēku fekālijām vai izdalījumiem no elpceļiem,” norāda Barba Tuzika.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu infektoloģe Inga Ziemele Latvijas Radio 1 ziņu raidījumā mierināja vecākus – gadījumu, kad Koksaki vīrusa dēļ bērns nonācis slimnīcā, ir tikpat daudz, cik citus gadus.

Fakti

Koksaki vīrusi ir visbiežāk sastopamie enterovīrusi. Nereti tie izraisa konjunktivītu, faringītu, plaukstu-pēdu-mutes slimības uzliesmojumus (A grupas Koksaki vīrusi), miokardītu vai perikardītu uzliesmojumus (B grupas koksaki vīrusi). Pārsvarā ar to slimo bērni līdz 10 gadu vecumam.

Infekcijas izplatīšanās veids

Infekcijas avots ir inficētā persona – slimnieks vai vīrusa nēsātājs (persona, kurai infekcija noris bez simptomiem). Enterovīrusi vairojas rīkles, zarnu un citās epitēlijšūnās un var izplatīties dažādos orgānos, t.sk. centrālajā nervu sistēmā, miokardā, aizkuņģa dziedzerī, ādā u.c., kas nosaka enterovīrusu infekcijas klīniskās izpausmes veidus. 

Enterovīrusi atrodas inficētās personas izkārnījumos, acs, deguna un mutes izdalījumos (piemēram, siekalās, deguna gļotās vai krēpās), kā arī ādas vai gļotādu pūslīšu šķidrumā. 

Tipiskie infekcijas izplatīšanās ceļi:

• no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā (piem., sasveicinoties ar rokasspiedienu);
• kontaktējoties ar infekciozās personas piesārņotajiem sadzīves vai koplietošanas priekšmetiem gan mājās, gan sabiedriskajās vietās un pēc tam pieskaroties ar nemazgātām rokām acīm, degunam vai mutei (tā var inficēt arī savu bērnu);
• dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot uzturā produktus, kas satur vīrusu (pagatavoti nedrošos apstākļos);
• peldoties ūdenskrātuvēs un peldbaseinos, kas piesārņoti ar notekūdeņiem, cilvēku fekālijām vai izdalījumiem no elpceļiem;
• ar elpceļu izdalījumiem, kad inficētā persona runā, klepo vai šķauda.
   

Infekcijas slimnieks ilgu laiku pēc izveseļošanās (1 – 3 nedēļas) var izdalīt vīrusus. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, kuriem infekcija norit bez simptomiem.

Slimības apraksts

Enterovīrusu izraisītai infekcijai ir samērā īss inkubācijas periods – no 2 līdz 14 dienām, vidēji 3 līdz 5 dienas. Lielākai daļai (vairāk nekā 90%) ar enterovīrusiem inficētām personām nav slimības pazīmju vai tās ir nespecifiskas: drudzis, iesnas, šķavas, klepus, ādas izsitumi, pūslīši mutē, ķermeņa un muskuļu sāpes. Parasti mazāk kā vienai no katrām 1000 inficētajām personām attīstās meningīts. Saslimšana sākas ar strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 39 grādiem un vairāk, parādās stipras galvassāpes, kakla (sprandas) stīvums, miegainība, slikta dūša un vemšana.