Proktoloģiskā ārstēšana – arvien draudzīgāka pacientam!
No jaunieveduma, uz kuru pacienti raudzījās ar zināmām aizdomām, lāzerproktoloģijas metodes kļuvušas par pieprasītu hemoroidālās slimības ārstēšanas novirzienu.
«Uzsākot darboties lāzerproktoloģijas jomā, mūsu mērķis Lāzermedicīnas klīnikā bija kliedēt aizspriedumus par šo slimību, padarīt diagnostiku un ārstēšanu pacientiem pieejamu un maksimāli komfortablu, garantējot diskrētu un delikātu attieksmi. Spriežot pēc tā, ka pacientu skaits nemitīgi aug, mums tas izdodas,» saka dr. Inga Melbārde Gorkuša. «Arī turpmāk strādāsim, lai padarītu ārstēšanu vēl neagresīvāku un cenas ziņā pieejamāku.»
Kādas metodes hemoroidālās slimības ārstēšanai praktizē jūsu klīnikā?
Visvairāk mēs izmantojam metodes, kas pazīstamas ar nosaukumiem
HeLP un LHP.
HeLP procedūras (no angļu valodas - hemorrhoid laser
procedure) gaitā ar speciālu doplerzondi atrodam, kurā vietā
zem gļotādas ir hemoroīdus barojošais asinsvads un precīzi tajā
vietā to piededzinām. Ar šo pašu aparatūru arī kontrolējam, vai
asinsvads ir noslēdzies – tiek iegūts skaņu efekts, kas ļauj
spriest, vai asins plūsma samazinās. Šo metodi vairāk izmanto
agrīnām hemoroīdu stadijām, kad vēl nenovēro hemoroidālo mezglu
izkrišanu no anālās atveres, bet pacientam vairāk ir sūdzības par
asiņošanu. Ar lāzera palīdzību tiek mainīta asinsvada sieniņas
struktūra un asinsvads slēdzas. Mezgli, kuri ir palielināti tikai
nedaudz, pēc zināma laika saplok. Labu efektu ar HeLP
lāzertehnoloģiju var panākt arī pacientiem, kuriem ir sūdzības par
niezi, diskomfortu un citām subjektīvi nepatīkamām sajūtām anālajā
zonā. Procedūru parasti veic vietējā anestēzijā ar speciālu
atsāpinošu gēlu; atsevišķos gadījumos to papildina ar viegli
nomierinošu līdzekli – tableti, retāk injekciju. Ja slimības pakāpe
ir lielāka, HeLP lāzerprocedūra ļauj uz kādu laiku samazināt
traucējošos simptomus, kamēr pacients ir gatavs nopietnākai
ārstēšanai. Lielākās hemoroidālās slimības stadijās efektīva ir LHP
(laser hemorrhoidal plastic) operācija. Ja hemoroīdi ir
jau pārāk lieli un sāk izkrist, tad saistaudi, kas tos tur pie
zarnas sieniņas, ir izstaipīti, tāpēc vairs nav iespējams panākt
tik labu efektu, slēdzot artērijas, kas apgādā hemoroidālos mezglus
ar asinīm. Mezglā tiek iedurta lāzera „adatiņa” un veikta
piededzināšana, mezgls saplok, varētu teikt – pielīp pie zarnas
sieniņas. Ir ļoti precīzi aprēķināts, cik liela enerģija vajadzīga
šim nolūkam, lai nebojātu taisnās zarnas slēdzējmuskuli vai
gļotādu. Pēdējā laikā ārstēšanā izmantojam arī skleroterapiju, kad
hemoroidālajā mezglā ievada speciālu medikamentu – sklerozantu.
Ļoti veiksmīgi pielietojam arī CO2 lāzera izmantošanu, ko
plaši lieto dermatoloģijā.
CO2 lāzers tiek raksturots kā agresīvs. Dzirdēts, ka
sejas ādas atjaunināšanai to izmanto gadījumos, kad saudzīgākas
lāzerprocedūras vairs nedod gaidīto efektu un pēc tam zināmu laiku
jāpaliek mājās. Kā ir proktoloģijā?
Šīs divas lietas nav salīdzināmas – estētiskajā dermatoloģijā tiek
apstrādāta visa sejas āda kopumā, bet mēs iedarbojamies tikai
uz konkrētiem ārējiem hemoroīdiem un nelieliem veidojumiem anālajā
apvidū, ar lāzera stariņu tos «nogriežam». Apstrādātā
vieta ir jutīga, varbūt nākas iedzert pretsāpju tableti vai lietot
kādu ziedi, bet darba nespējas nav. Kosmētiskie rezultāti ir
labi.
Vai var būt tā, ka cilvēkam ir hemoroidālā slimība, kas
prasa ārstēšanu, bet viņu uztrauc tikai kosmētiskais defekts un
viņš nāk pie jums, lai to novērstu?
Reizēm gadās arī tā. Bet, protams, vispirms veicam apskati, atrodam
pamatslimību un izstāstām pacientam par visām konstatētajām
problēmām. Izskaidrojam, ka kosmētiskais defekts ir tikai aisberga
virsējā daļ,a un varam piedāvāt kompleksu ārstēšanu. Mums
jāpārliecinās, ka aiz šķietamajiem hemoroidālās slimības simptomiem
neslēpjas vēzis; dažkārt cilvēkam ir gan viens, gan otrs. Bet, ja
tas nav nekas bīstams un pacients pieņem informētu lēmumu, ka viņš
šoreiz vēlas tikai novērst kosmētisko defektu, tad varam arī sākt
ar aisberga redzamo daļu un pārējās problēmas risināt, kad pacients
būs tam nobriedis. Tomēr pārāk ilgi atlikt ārstēšanos nevajadzētu,
jo vēlīnā slimības stadijā var palīdzēt tikai klasiska ķirurģiska
operācija, kas veicama stacionāra apstākļos un kam seko ilgāka
darbnespēja.
Cik lielā mērā ārstēšanas metodes izvēli nosaka medicīniski
apsvērumi un cik lielā – paša pacienta vēlmes?
Ja hemoroidālā slimība nav ielaista, tad mēs piedāvājam dažādas
metodes, ko izvēlēties. Jautājums ir par to, cik radikālu
risinājumu pacients grib. Vienam šķiet pieņemamāk pavadīt pusstundu
ārsta kabinetā, kur viņam veic HeLP procedūru, varbūt nākošā dienā
vēl jūt nelielu diskomfortu, bet pēc tam viss ir kārtībā. Ja pēc
dažiem gadiem atkal parādās sūdzības, mēs procedūru atkārtojam. Tas
ir lētāk un nav jāpārtrauc darbs, kas bieži vien ir ļoti būtiski
biznesa aprindu cilvēkiem. Citi pacienti saka: izdariet tā, lai man
šīs problēmas nekad vairs nebūtu! Es atklāti atbildu – to mēs
nevaram. Ja kāds ārsts to sola, tad viņš vienkārši nezina savus
rezultātus. Bet mēs varam veikt LHP operāciju – tā ir lielāka
iejaukšanās, kur nepieciešama operāciju zāle, narkoze, ir ilgāks
pēcoperācijas periods un neliela darbnespēja, bet pēc tam recidīvu
skaits ir stipri mazāks. Tas ir pacientam pašam jāizvērtē. Ir
pacienti ar tādu slimības stadiju, kurā no medicīnas viedokļa
optimālā izvēle būtu LHP, hemoroīdi viņiem traucē, bet visā drīzumā
paredzēts ļoti aizņemts darba periods vai darījumu brauciens. Tad
mēs varam veikt HeLP procedūru vai skleroterapiju, tas ļauj labāk
justies un iegūt laiku, bet radikālāku ārstēšanu plānot pēc mēneša
vai diviem.
Kā jūs vērtējat pacientu informētību un
izpratni?
Pacientu vidū ir daudz zinošu, lasošu un domājošu cilvēku. Viņi
pieņemšanā uzdod ieinteresētus, pamatotus jautājumus, tos
argumentēti apspriežam, skaidrojam, zīmējam. Šādu komunikāciju es,
varētu teikt, izbaudu. Protams, ir arī nevērīgāki cilvēki ar
ielaistu slimību un viņiem varam tikai ieteikt ārstēšanos
slimnīcā.
Cik bieži gadās, ka cilvēks vēršas pie proktologa, jo domā,
ka viņam ir hemoroidālā slimība, bet patiesībā tā ir kāda cita
kaite?
Hemoroidālā slimība ir bieži sastopama un par to atrodams daudz
informācijas, tāpēc cilvēki visbiežāk nekļūdās speciālista izvēlē.
Tomēr ir gadījumi, kad tā nav hemoroidālā slimība vai arī
kombinējas vairākas diagnozes. Par vēzi jau minēju. Var būt arī
ādas slimības. Hemoroīdi mēdz izraisīt niezi anālajā apvidū, tas
var būt saistīts ar asinsrites izmaiņām, blīves funkcijas
problēmām, nevēlamu apmatojumu vai ilgstošu nekontrolētu
medikamentu lietošanu. Bet niezes cēlonis var būt arī ādas
iekaisums ap anālo atveri. Ādas slimību izpausmes anālās atveres
apvidū bieži ir atšķirīgas nekā citās ķermeņa daļās, un tas
apgrūtina diagnostiku, tāpēc rodas situācijas, kad proktologs sūta
pacientu pie dermatologa, bet dermatologs – atkal pie proktologa,
taču tā arī nekļūst skaidrs, kas pacientam par vainu. Lāzermedicīnas klīnikā proktologi strādā kopā
ar dermatologiem, sadarbība iet plašumā un mums izdodas noskaidrot
diagnozi, nesūtot pacientu no vienas medicīnas iestādes uz citu.
Šeit strādā arī divas pieredzējušas ginekoloģes, kuras nekad
neatsaka konsultāciju. Dažkārt sāpes starpenes apvidū rodas no
muguras problēmām un tad talkā nāk algologi – sāpju ārstēšanas
speciālisti, kuri arī pieejami mūsu klīnikā. Darbošanās komandā ir
interesanta mums pašiem, esam cits citu iepazinuši, ir labs
kontakts un atgriezeniskā saikne, un tas dod lielāku drošību un
ērtības arī pacientiem, jo varam kompleksi sakārtot vairākas
viņu veselības jomas.