Nelūgtās rudens skumjas. Ieteikumi, kā tās pārvarēt

Skumjas mūs visbiežāk apciemo tieši rudens laikā. Skumjas bieži vien atnāk roku rokā ar asarām, ar noslēgšanos sevī... Tā mēdz būt arī tad, ja esam laimīgi un kopā ar mīļajiem ikdienu piepildām daudziem brīnišķīgiem notikumiem.

Ir tiesa – lai mēs spētu dot saviem mīļajiem - bērniem, mīļotajam, vecākiem, - mums katram ir jābūt laimīgam un harmoniskam. Būtiski apzināties savas vajadzības – spēt izbrīvēt, atlicināt laiku tikai sev.  Nesteidzīgi, bez satraukuma, baudot garšīgu mājas ēdienu, pievēršoties savam hobijam, sakārtojot un iekārtojot vidi sev apkārt vai darot lietas, kas rada prieku.

Kāpēc rodas skumjas? Tām vienmēr ir iemesls

Rudens ir tas gadalaiks, kad pēc pilnbrieda – vasaras, iestājas krāsainība dabā, bet diezgan ātri tā pārtop vēsā vējā, ātri satumstošos vakaros, drēgnās lietus lāsēs, kailos koku zaros un aizlidojošo gājputnu klaigās. Tieši šādos brīžos cilvēkos iezogas skumjas, kurām it kā nav nedz iemesla, nedz izskaidrojuma. Tomēr tā gluži nav, jo, ja vien mēs uzdrīkstamies ielūkoties mazliet dziļāk dvēselē, varam atrast skaidrojumus, kāpēc tā notiek un ko varam darīt, lai mainītu šīs sajūtas, kā varam sev palīdzēt? Mums ir jāiemācās ne tikai skumt, bet arī apzināti vērst savu uzmanību uz lietām un iemesliem, kas raisa šīs skumjas, lai attiecīgi rīkotos un uzlabotu savu pašsajūtu. 
Viens no iemesliem skumju atnākšanai, ir enerģijas trūkums, iedvesmas mazināšanās. Ja mums trūkst enerģijas, tad paslēpes sāk spēlēt arī iedvesma, kura ir svarīga, kā veidojot savstarpējās attiecības, tā dodoties uz darbu vai mācībām. Jo vairāk mazinās iedvesma un entuziasms, jo vairāk mēs saspringstam, vairs tik bieži nesmaidām, ieraujamies sevī, un mūsos iemiesojas sajūta, it kā mēs būtu atrauti no realitātes, it kā dzīve noritētu kaut kur citur. 

Ko darīt, ja esam pieķēruši sevi šādās sajūtās dzīvojot? 

• Ir jāsāk rīkoties, proti, jāpastiprina vai pat jāatjauno fiziskās aktivitātes savā ikdienā – pastaigas, baseina apmeklējums, sporta zāle. Tas varbūt jebkas, kas palīdzētu atjaunot iesīkstējušo enerģiju, kaut vai dziedāšana skaļā balsī un līdz ar to arī dejošana!
• Ir vērts arī padomāt, vai šobrīd, pienākumu nav par daudz un, varbūt no kādiem var atbrīvoties vai padalīt atbildību un pieņemt apkārtējo palīdzību vai izmantot iekrāto atvaļinājumu!
• Svarīgi ir arī pārskatīt savu ēdienkarti, jo serotīns ir viela, kas atbildīga par mūsu garastāvokli un, kā izrādās, līdz pat 95% tiek saražots kuņģa – zarnu traktā, līdz ar to ir svarīgi, nepārslogot sevi ar pārtiku un neaizmirst arī par ūdens lietošanu ikdienā.
• Un varbūt pat vairāk kā citkārt, ir svarīgi ļauties sapņiem – kas notiktu, ko es darītu, ja tagad būtu silts laiks, brīvdiena, tikko sācies atvaļinājums vai iespēja sevi palutināt, un kas zin, varbūt, šādi sapņojot ar vaļā acīm, atnāk kāda laba ideja, kas palīdzēs uzlabot omu, kas iedotu to nepieciešamo enerģijas devu, lai plediņu noliktu malā, izkāptu no čībām un sāktu rīkoties!

Būt pret sevi godīgam

Mēdz būt arī tā, ka skumjas piezogas tad, ja mēs nespējam atlaist pagātni, atbrīvoties no nevajadzīgām lietām, sāpīgām atmiņām un šis nu ir brīdis, ka būtu vērtīgi būt pret sevi godīgam un pajautāt sev – kas notiek, ko es ikdienā vēlos, bet nespēju saņemt, vai esmu līdzīgas sajūtas piedzīvojis vai piedzīvojusi jau iepriekš, varbūt ir pienācis laiks kaut ko mainīt, lai šis scenārijs neatkārtotos, lai es būtu laimīgāks un līdz ar to darītu laimīgāku savu ģimeni? Bieži vien šie ir jautājumi, kurus mēs nevēlamies sev uzdot, jo atbildot, ir skaidrs, ka ar to nāksies kaut ko pasākt. Šāda tipa jautājumus mēs risinām terapeita kabinetā, jo šīs atbildes nereti ir sāpīgas un nepieciešams līdzcilvēku atbalsts, sapratne, pieņemšana. Un izmainīt šo situāciju var tikai atkāpjoties atpakaļ un soli pa solītim cenšoties pārveidot esošo situāciju, meklējot jaunus veidus, kā pievarēt ikdienas ierasto ceļa posmu. Tas nav viegli, bet tas nav arī neizdarāmi! Mums ir jāiemācās neriņķot pa apli savās domās, ir jāapstājas un, vismaz ar vienu kāju jāizkāpj no ierastās komforta zonas, kura patiesībā ir mānīga, jo cieši draudzējas ar nespēju mainīt situāciju un līdz ar to arī ar skumjām.

Ģimenes attiecību spēks

Bieži vien situāciju mainīt var palīdzēt arī sarunas ar mīļoto cilvēku, bērniem, vecākiem. Rudeņos, kad ātrāk iestājas tumsa, mums ir vairāk laika, lai piezvanītu vai uzrakstītu saviem īpašajiem un svarīgajiem cilvēkiem. Var taču uzrakstīt vai piezvanīt tāpat vien, bez jebkāda iemesla un teikt: ”Šodien par Tevi iedomājos un ļoti vēlējos sazināties!” Un ticiet man, ne tikai cilvēkam, kurš to dzirdēs, bet arī mums, kas to teiks, sirdī ienāks siltums, rūpes un sajūta, ka es neesmu viens uz šīs pasaules, jo ļoti iespējams, ka arī šis otrs cilvēks jūtās līdzīgi. Vienkārši kādam ir jābūt pirmajam, kurš spers šo soli pretī sarunai, pretī tam, lai sirds pasmaidītu. Un nav vērts gaidīt, lai otrs šo gājienu izdarītu pirmais, jo mums katram ir svarīgi pabarot un apmīļot savu Ego. Un to var izdarīt arī šādi – pasniedzot roku un saņemot patiesu sirsnību pretī! Mums būtu svarīgi apzināties, ka jebkas, ko mēs darām, vispirms ir nepieciešams mums pašiem. Ja mēs tuvojamies mīļotajam cilvēkam, lai pieglaustos, tad skaidrs ir viens, ka apskāvienu vispirms vajag tam, kurš tuvojas, bet pēc tam par to priecāsies arī otrs cilvēks. Ja mēs, ieejot veikalā un ieraugot gardus cepumus, tos nopērkam, lai kādam uzdāvinātu, ir jāsaprot, ka veikt šo pirkumu un pasniegt šo dāvanu, vispirms ir svarīgi mums pašiem, jo, veicot šīs darbības, mūsu sirds smaida un jūtas labi, ar to mēs pabarojam savu Ego, ar to mēs paši sev atgādinām, ka esam īpaši!

Savas dzīves noteicējs

Rudenī ir viegli ļauties melanholijai, skumjām, tomēr, tas var būt arī bīstami, jo laikus nepievarētās skumjas mēdz pārvērsties depresijā, kas jau ir krietni nopietnāk. Mums šādos brīžos ir jācenšas pret sevi būt gana stingriem, jāgrib būt stiprākiem par skumjām un jāsaka sev: „Nekā nebija! Šodien es būšu savas dzīves un sajūtu noteicējs vai noteicēja! Un es izvēlos smaidīt! Es izvēlos satikties ar draugiem! Es izvēlos dzīvot nevis eksistēt!” Un, ja mēs šādi sagaidīsim katru jaunu dienu, tad skumjas atkāpsies un mēs varēsim sākt ar prieku gaidīt pirmās sniega pārslas, iedegt smaržīgās aromsveces, izbaudīt glāzi karstvīna ar kanēļa un krustnagliņu smaržu vai kakao ar pastilu jeb marshmallow.