Stāsts: Vīratēvs nomira no difterijas, vīramāte ārstē saslimšanas smagās sekas

Kamēr cipari ir tikai statistika, kā neuzrunā. Kāda portāla Mammamuntetiem.lv lasītāja Dace (vārds ir mainīts) atklāj personīgu stāstu par difterijas saslimšanas gadījumu savā ģimenē.

Notikumi risinājušies 2015. gada decembrī, laikā, kad difterijas simptomus - nereti inficētie maldīgi uzskata par parastu saaukstēšanos. Runa ir par Daces vīra vecākiem - senjoriem 60 gadu vecumā, kuri nebija laikus veikuši atkārtoto poti pret difteriju. 

Analīzes veic, difteriju neatklāj
Sākumā vīramāte esot sūdzējusies par sarkanu, sāpošu kaklu, aizsmakumu, grūtībām norīt un sliktu pašsajūtu. Dienā, kad pašsajūta ievērojami pasliktinājusies, vīramāte esot aizvesta uz slimnīcu, kur veicot analīzes, viņai atklāta difterija. Neilgi pēc tam, analīzes kā kontaktpersonas nodeva ar saslimušo sievieti kontaktējušie - viņas vīrs, dēls un mazdēls. Taču, lai gan arī vīratēvam bija sācis sāpēt kakls, pēc sievietes teiktā, šo analīžu rezultāti difteriju neesot uzrādījuši. Dažas dienas pēc negatīvo analīžu rezultātu saņemšanas, vīratēvs smagā stāvoklī ticis nogādāts slimnīcā, kur viņam atklāta kombinētā difterija, un, aptuveni nedēļu noguļot pie sistēmas, viņš slimnīcā miris. Ar difteriju saslimusī vīramāte turpina ārstēties no difterijas izraisītajām komplikācijām vēl šobrīd. 

Pieredzot šādu notikumu attīstības gaitu, Dace atzīst, ka jutusies sašutusi par ģimenes ārsta un epidemologa viedokļu atšķirību attiecībā uz to, kas būtu jādara pārējai ģimenei- viņai, vīram un dēlam, t.i., revakcinētām vai nerevakcinētām personām, kuras nesūdzas par izmaiņām veselības stāvoklī, bet ir kontaktējušās ar inficētajiem radiniekiem. Lai varētu pieņemt gala lēmumu, sieviete par difterijas simptomiem, profilaksi un ārstēšanu interesējusies pati, lasot informāciju internetā angļu valodā, jo latviešu valodā šādu informāciju neesot atradusi. 

Dace atklāja, ka viņas dēls bijis jau revakcinēts, un savu atkārtoto poti viņa nolēmusi veikt nedaudz pirms noteiktā laika, bet vīrs, kurš bija nokavējies ieteicamo revakcinācijas termiņu, veica vakcinācijas ciklu no jauna. Sieviete minēja, ka gadījumā, kad vīrs devies saņemt otro poti pie ģimenes ārsta, vakcīna tobrīd neesot bijusi pieejama, tādēļ bijis spiests doties to uz meklēt uz citu ārstu prakses vakcinācijas kabinetu. Šāda vakcīnu nepieejamība varētu būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēki nokavē revakcinācijas laiku, jo, iespējams, nolemj otrreiz savu laiku ārsta apmeklējumam netērēt.


Nepotētie pieaugušie - neapzināta masa
Latvijā jau no 2000. gada reģistrēts augstākais ar difteriju saslimušo skaits  Eiropā, lai gan pēdējos gados saslimušo skaits audzis arī citās Eiropas valstīs, joprojām esam augšgalā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicēto informāciju, laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam kopā reģistrēts 51 saslimšanas gadījums, no kuriem 3 beigušies letāli. 

Dati par difterijas vakcinācijas aptveri Latvijā pieejami tikai par zīdaiņiem un bērniem līdz 14 gadu vecumam, par pieaugušajiem tie norāda tikai faktiski vakcinēto skaitu dažādās vecuma grupās, neuzrādot datus par cilvēku skaitu, kuru būtu nepieciešams vakcinēt. 

Atgriežoties pie vakcinācijas, bieži diskutē, vai bērniem nepieciešama viena vai otra obligātā pote, taču vai pieaugušie seko līdzi savam vakcinācijas kalendāram? Saskaņā ar SPKC sniegto informāciju, bērniem Latvijā vakcināciju pret difteriju veic divu, četru, sešu un 12 līdz 15 mēnešu vecumā, bet pēc tam – 7 un 14 gadu vecumā. Pēc 14 gadu vecuma ik pēc 5-10 gadiem ir nepieciešams veikt revakcināciju. Ļoti svarīgi atcerēties - ja ir pagājis ilgāks laiks par 10 gadiem pēc pēdējās atkārtotās difterijas vakcīnas, tad pieaugušajiem šajā gadījumā jāsaņem potēšanās kurss - trīs potes, nevis tikai viena.

Likums nosaka, ka rūpes par revakcinēšanas atgādinājumiem uzņemas ģimenes ārsts rakstot, zvanot vai mutiski informējot vizītes laikā. Dati par difterijas vakcinācijas aptveri Latvijā pieejami tikai par zīdaiņiem un bērniem līdz 14 gadu vecumam, par pieaugušajiem tie norāda tikai  faktiski vakcinēto skaitu dažādās vecuma grupās, neuzrādot datus par cilvēku skaitu, kuru būtu nepieciešams vakcinēt. 

Ja ir pagājis ilgāks laiks par 10 gadiem pēc pēdējās atkārtotās difterijas vakcīnas, tad pieaugušajiem šajā gadījumā jāsaņem potēšanās kurss - trīs potes, nevis tikai viena.

Pazīmes, kas ir jāatpazīst 
Infektoloģijas centra Drudža diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja un infektoloģe Ludmila Ivančenko portālam Mammamuntetiem.lv pastāstīja, ka gadījumā, ja nezināt, vai jūs esat potēts vai neesat potēts pret difteriju, un jums ir parādījušās sāpes kaklā, viegli rīšanas traucējumi, balss caur degunu ar nazālu pieskaņu, temperatūra un - otrajā, trešajā dienā arī kakla pietūkums, tad steidzami griezties vai nu pie ģimenes ārsta vai saukt ātro palīdzību vai pašiem braukt uz Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļu, kas strādā diennakti.

Ja esat bijis kontaktā ar difterijas slimnieku, arī tādā gadījumā ieteicams griezties steidzami pie ārsta un nodot analīzes, lai varētu pārbaudīt, vai esat pēc iepriekšējām potēm vēl aizsargāts, un kāds ir aizsardzības līmenis, jo cilvēkiem antivielu izstrāde stipri atšķiroties, pat ja viņi tikuši laikus revakcinēti. Daktere stāsta, ka speciālists arī izrakstīs antibiotiku kursu.


Sekas pēc difterijas jāārstē vēl ilgi
Daktere Ivančenko arī pastāstīja, ka atklājot saslimšanas gadījumu, cilvēks tiek ārstēts ievadot pretdifterijas antitoksisko serumu, kurš ir visefektīvākais medlīdzeklis, ar kuru ārsti ir spējīgi kaut nedaudz samazināt sekas. Sekas pēc saslimšanas ar difteriju ir dramatiskas - pēc izslimošanas cilvēki pakļauti tādām komplikācijām kā sirds mazspēja, rīšanas traucējumi un paralīze.

Sekas pēc saslimšanas ar difteriju ir dramatiskas - pēc izslimošanas cilvēki pakļauti tādām komplikācijām kā sirds mazspēja, rīšanas traucējumi un paralīze.

Kā tiek apsekotas kontaktpersonas, ja tiek konstatēta saslimšanas gadījums? Saņemot ārsta vai laboratorijas steidzamo paziņojumu par difterijas gadījumu, SPKC jāveic slimnieka aptauju, jāapmeklē pacienta uzturēšanās vietu un jāapzina kontaktpersonas, kurām sadarbībā ar ģimenes ārstiem tiek noskaidrots vakcinācijas statuss.

Saņemot no SPKC informāciju par apzinātām kontaktpersonām, ģimenes ārstiem jāveic viņu novērošanu un izmeklēšanu. Kontaktpersonām tiek veikta primārā medicīniskā pārbaude un medicīniskā novērošana 7 dienas un bakterioloģiskā izmeklēšana (uztriepes no deguna un rīkles gala vai ādas bojājumiem). Ja nepieciešams, pēc izmeklēšanas tiek nozīmēta antibakteriālā terapija. 

Informāciju par difterijas pazīmēm, profilaksi un sekām latviešu valodā var lasīt SPKC mājaslapā.

Autors: Ieva Laukmane