Atopiskā ekzēma jeb dermatīts bērniem. Iemesli un risinājumi

Zīdaiņiem un maziem bērniem atopiskā dermatīta izpausmes parādās uz sejas vai elkoņu/ceļgalu ieloču virsmām. Āda ir sārta, sausa, zvīņojoša, traumēta (sakasīta). Ja pievienojas infekcija, veidojas dzeltenīgas kreveles. Turklāt āda sabiezējas pārmērīgas kasīšanas dēļ. 

Speciāliste skaidro, ka labākais veids, kā atvieglot bērna dzīvi ar atopisko dermatītu, ir attālināt saasinājumus un padarīt tos mazāk izteiktus, kā arī fiziski un emocionāli traucējošus bērnam. “Ir pierādīts, ka atopiskais dermatīts bērnam negatīvi ietekmē arī visu ģimeni kopumā - pasliktinot dzīves kvalitāti (piemēram, sakarā ar traucētu naktsmieru), ietekmējot finansiālos izdevumus utt. Tādēļ tik būtiski ir zināt un atpazīt ekzēmas provocējošos faktorus.”
 
Daži no biežāk sastopamiem atopiskā dermatīta trigerfaktoriem:
1. Sausa āda. Tā ir trauslāka, zvīņojoša, raupja, savilkta, līdz ar to uzņēmīgāka pret dažādiem kairinājumiem un subjektīvi traucējoša un var provocēt AD saasinājumu. Āda jāmitrina - īpaši pēc mazgāšanās, kā arī aukstos, sausos ziemas mēnešos. Emolientus jeb ādu mitrinošus līdzekļus uz ādas uzklāt tūlīt pēc mazgāšanas, uz mitras, nosusinātas ādas. 
2. Kairinātāji. Ikdienā bieži lietotie produkti - roku un trauku mazgājamie līdzekļi, veļas mazgājamie līdzekļi, šampūni, vannas putas un ķermeņa mazgāšanas līdzekļi, grīdu, virsmu un mēbeļu tīrīšanas līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, jāizvēlas ļoti rūpīgi, vēlams bez smaržvielām u.c. potenciāliem kairinātājiem.
3. Stress. Emocionāls stress, bailes, dusmas - dažāda emociju gamma var izprovocēt atopiskā dermatīta saasinājumu.
4. Karstums un svīšana. Fizisku aktivitāšu laikā, valkājot pārlieku biezu apģērbu, karstums un svīšana pasliktina atopiskā dermatīta izpausmes, var izprovocēt lēkmi. Taktika - adekvāts apģērba daudzums, labāk vairākas kārtas apģērba, lai, nepieciešamības gadījumā, iespējams kaut ko novilkt. Tāpat nav ieteicams pārkurināt bērna guļamistabu un telpas, kurās bērns uzturas ikdienā.
5. Infekcija. Atopiskā dermatīta gadījumā nereti pievienojas bakteriāla vai vīrusu infekcija ādā. Stafilokoki, moluski, herpes vīrusi, sēnīšu infekcija. Ja ekzēma kļūst mitrojoša, rodas strutaini pūslīši, attīstās kreveles, jākonsultējas ar ārstu, lai ārstētu infekciju.
6. Alergēni. Visbiežāk putekšņi, putekļu ērcītes un mājdzīvnieku (kaķu un suņu) spalva provocē atopiskā dermatīta uzliesmojumu.

Audumi, kas speciāli izstrādāti jutīgai ādai, satur antimikrobiālas vielas, kas neļauj pievienoties bakteriālai infekcijai.

Atopiskā dermatīta mazināšanā būtiska loma apģērbam
Dermatoloģe Anna Bērziņa stāsta, ka atopiskā dermatīta gadījumā būtiska loma ir bērna apģērbam, īpaši tam, kas tieši kontaktē ar ādu. “Tam jābūt mīkstam, elpojošam. Jāizvairās no kairinoša, sintētiska apģērba lietošanas, arī vilnas. Kokvilna ir piemērots audums atopiskā dermatīta gadījumā, tomēr tās struktūrā ir īsas šķiedras, kas izstiepjoties un saraujoties rada berzes kustību un var kairināt jutīgu ādu. Krāsas, ko lieto kokvilnas iekrāsošanai var paaugstināt iespēju kairinājuma riskam. Audumi, kas speciāli izstrādāti jutīgai ādai, satur antimikrobiālas vielas, kas neļauj pievienoties bakteriālai infekcijai. Pacienti var būt ieguvēji, lietojot apģērbu, kurš apstrādāts/pārklāts ar hitozānu - dabīgas izcelsmes biopolimēru - vielu, kas modulē ādas mikrobiomu, mazinot slimības izpausmju smagumu un uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti. Hitozānam piemīt imūnmodulējoša un antimikrobiāla iedarbība, kas potenciāli varētu būt noderīgi atopiskā dermatīta gadījumā. Mīksta, maiga, dabīga, nekrāsota un nebalināta auduma apģērbs ir vērtīga, noderīga papildus lieta bērniem ar atopisko dermatītu, sausu ādu. Šāda veida drēbītes noder gan ādas iekaisuma profilaksei ikdienā, gan slimības paasinājuma laikā un ārstēšanas procesā.”