Liekais svars bērniem - tik tiešām lieks, brīdina endokrinoloģe Dzīvīte-Krišāne

Aptaukošanās ir strauji progresējoša sabiedrības veselības problēma visā pa-saulē, un arī Eiropas Savienībā, īpaši pēdējos 20 gados, strauji pieaudzis bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai aptaukošanās, medicīniski dēvēta par adipozitdti. Vairāk par liekā svara problēmām stāsta Bērnu klīniskās universitātes bērnu endokrinoloģe, RSU Pediatrijas katedras Dr. med. Iveta Dzīvīte-Krišāne. 

Jau sen aiz muguras tie laiki, kad ar ironijas piedevu par aptaukošanās vaininiekiem tika piesaukti ātrās apkalpošanas restorānu reklāmas varoņi, un pati aptaukošanās problēma kā tāls bubulis raudzījās mums pretī no TV ekrāniem, liekot domāt, ka rietumu kultūras fast food un citas vērtības smagi gulst tikai uz aizokeāna valstu pleciem. Statistika un pētījumi runā paši par sevi — Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati par 2013./2014. gadu liecina, ka 20 % bērnu visā pasaulē ir liekais svars, savukārt pieaugušajiem — 65 %. Tāpat PVO prognozē, ka liekais svars 2025. gadā varētu skart līdz pat 70 miljoniem pirmsskolas vecuma bērnu... Pētījumi dažādos rakursos par to, kā un ko mēs ēdam, kāds ir mūsu dzīvesveids, ir daudz un dažādi, bet nenoliedzams ir fakts, ka skaitļi ir biedējoši. Piemēram, salīdzinot ar 1985. gadu, vidēji visā pasaulē kopumā cilvēki dienā uzņem par 400 kcal vairāk. 
 

Aptaukošanās problēma Latvijā 
Vienkāršoti aptaukošanos var apzīmēt kā lieku ķermeņa tauku daudzumu, kad tauku šūnu izmēri un/vai to skaits organismā palielinās. PVO aptaukošanos definējusi kā sarežģītu daudzfaktoru hronisku slimību, kas rodas ģenētisku un vides faktoru mijiedarbības ietekmē. Kā liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika, laikā no 2000. līdz 2010. gadam pacientu skaits ar aptaukošanās problēmām ir trīskāršojies (no gandrīz 300 līdz 900 mazo pacientu gadā). Tādējādi statistikas datos izpaužas ne vien mūsdienu veselības problēmu tendences, bet tikpat uzskatāmi arī mūsdienu dzīvesveids un tā ietekme uz dzīves kvalitāti — galvenie aptaukošanās riska faktori lielākoties saistās ar uztura un fizisko aktivitāšu paradumiem, kur būtisku lomu spēlē arī informācija un zināšanas par tās cēloņiem, kas lielā mērā nosaka pacientu motivāciju ārstēt šo saslimšanu.

Uzturs, ko jau kopš bērnības var kontrolēt bērna vecāki, ir viens no klupšanas akmeņainiem veselīga dzīvesveida ievērošanā. Bērni uzturā uzņem vairāk ogļhidrātu, tauku un sāls, kas atrodams lielākajā daļā veikalā pieejamo gatavo produktu—pusfabrikātos

Motivējošs varētu būt arī fakts, ka aptaukošanās profilakse ir vieglāka un lētāka nekā tās ārstēšana! Lai gan aptaukošanās iespējama jebkurā vecumā, tomēr visbiežāk tā var izpausties tieši bērnībā, tādēļ ļoti svarīga loma iespējamo problēmu un riska faktoru novēršanai ir tieši ģimenei. Atbildība par savas veselības veicināšanu un saglabāšanu gulstas uz katra pieaugušā pleciem, bet lielākā atbildība par sava bērna veselību jāuzņemas viņa ģimenei — vecāku ieradumi vistiešāk atspoguļojas bērna uzvedībā un uztverē, kā arī bērna labklājība ir tieši atkarīga no vecāku rūpēm un gādības. 
 

Riska faktori 
I. Dzīvīte-Krišāne kā vienu no galvenajiem un visbiežāk izplatītajiem aptaukošanās riska faktoriem min tieši uztura problēmas. Uzturs, ko jau kopš bērnības var kontrolēt bērna vecāki, ir viens no klupšanas akmeņainiem veselīga dzīvesveida ievērošanā. Bērni uzturā uzņem vairāk ogļhidrātu, tauku un sāls, kas atrodams lielākajā daļā veikalā pieejamo gatavo produktu—pusfabrikātos, kas turklāt piesātināti ar dažādām pievienotām vielām, piemēram, bērnam kaitīgo nātrija glutamātu. Tas izraisa insulīna rezistenci — tieksmi attīstīties 2. tipa cukura diabētam. Šī viela tiek pievienota, piemēram, konserviem, garšvielām, desām un daudziem sālītiem gaļas produktiem. Konditorejas izstrādājumiem tiek pievienotas piesātinātas taukskābes — piemēram, viena no lētākajām taukvielām ir palmu eļļa, kas ietekmē vielmaiņu, tauku vielmaiņu un arī 2. tipa cukura diabēta attīstības risku. Saldinātie dzērieni ir produkti ar augstu glikēmisko indeksu, kas strauji palielina glikozes līmeni asinīs, turklāt pēc saldināto dzērienu lietošanas rodas izsalkuma sajūta, bet bieži vien pēc to lietošanas kaut kas tiek ieēsts.


Tāpat speciāliste kā riska faktorus min arī nesabalansētu uzturu (nepareiza zīdaiņa barošana, palielināts ogļhidrātu un tauku saturs uzturā, nepareizs olbaltumvielu sastāvs, palielināts to daudzums zīdaiņiem), ātrās uzkodas, neregulāras ēdienreizes, biežas neveselīgas uzkodas, palielinātu ēdiena porcijas lielumu un mazkustīgumu (nepietiekama fiziskā aktivitāte ikdienā). Riska faktori liekai ķermeņa masai ir arī: krūts barošanas iztrūkums, iedzimtība, endokrīnas vielu maiņas slimības; jaundzimušie ar lielu dzimšanas svaru (mātēm ar jau iepriekš diagnosticētu vai t. s. grūtniecības diabētu), vielu maiņas slimības, kā arī bērna augšanas traucējumi grūtniecības laikā. 

Svarīgi arī zināt, ka 99 % liekā svara cēlonis ir tieši neveselīgs dzīvesveids un uzturs, jo tikai 1 % lieko svaru izraisa endokrīnās slimības vai iedzimta, ģenētisku slimību radīta aptaukošanās. 

Aptaukošanās ietekme uz veselību ir milzīga. Kā redzams zemāk norādītajā uzskaitījumā, aptaukošanās izraisa ne vien fiziskas kaites un slimības, bet ietekmē arī bērna emocionālo un psihisko veselību: 

• metabolais sindroms (aptaukošanās, glikozes vielu maiņas traucējumi, tauku vielu maiņas traucējumi, arteriāla hipertensija);
• astma;
• arteriālā asinsspiediena paaugstināšanās dažādās stadijās (piemīt pusei bērnu ar lieko svaru un var attīstīties jau agrīnā bērna vecumā);
• 2. tipa cukura diabēts;
• samazināta slodzes tolerance;
• agrīnas kardiovaskulāras problēmas;
• ateroskleroze;
• pubertātes traucējumi;
• kaulu-locītavu problēmas;
• kuņģa-zarnu trakta slimības;
• ēšanas traucējumi—atkarības problēma;
• nepareiza elpošana miegā;
• nopietnas psiholoģiskas, sociālas un neiroloģiskas problēmas, pazemināts pašnovērtējums, depresija; • uzvedības traucējumi, grūtības mācībās, sociālās adaptācijas traucējumi;
• darba spēju zudums.

No aptaukošanās līdz cukura diabētam — viens solis
Aptaukošanās saistīta īpaši ar otrā tipa cukura diabēta (CD) risku. 2. tipa CD ir visbiežāk sastopamais CD veids, un viens no tā noteicošajiem faktoriem ir tieši liekā ķermeņa masa un nepietiekama fiziskā aktivitāte. Avi šie faktori var sekmēt 2. tipa CD attīstību pat tad, ja cilvēkam ģimenes vēsturē iepriekš nav bijušas saslimšanas ar diabētu. 2. tipa CD biežums bērnu vecumā pēdējo 20 gadu laikā pieaudzis pat 10 reizes. Tā pazīmes nav izteiktas, tās parādās pakāpeniski, tāpēc ilgi var palikt nepamanītas. Lai atklātu šī tipa diabētu, bērns mērķtiecīgi jāizmeklē. Biežāk šo slimību atklāj, kad vecāki vēršas pie ārsta bērna liekās ķermeņa masas dēl. Taču diemžēl, konstatējot 2. tipa cukura diabētu, vienlaikus tiek diagnosticētas jau tā komplikācijas.

Kā pauž I. Dzīvīte-Krišāne, šādai slimības attīstībai var būt tendence pārvērsties ne vien par 2. tipa CD, bet likumsakarīgi radīt sirds un asinsvadu slimību risku, kas ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem Latvijā. Lai novērstu aptaukošanās lielo izplatību bērnu un arī pieaugušo vidū, liela loma ir gan valsts un skolas videi, gan informācijai un ieradumiem tieši ģimenes vidē. Galvenās tēmas, ko nepieciešams ieviest gan mācību procesā, gan pārrunāt ikdienā ģimenē, ir veselīgs un sabalansēts uzturs, veselīgs dzīvesveids, dažādas sporta aktivitātes, ko varētu darīt visa ģimene kopā, kā arī savstarpēja psiholoģiska motivēšana, atgādinot arī par aptaukošanās iespējamajām sekām. 

Skaidrs ir arī tas, ka veselīga dzīvesveida lozungiem un principiem jābūt nevis īslaicīgai modes tendencei, kas parādās, sekojot spilgtu autoritāšu piemēram vai attiecīgā dzīves posma noskaņojuma dēļ, bet gan jāsaprot patiesā šāda dzīvesstila jēga ilgtermiņā — visai savai un savu bērnu dzīvei. 

Veselīgi paradumi - visai ģimenei: Ieteikumi, kā veicināt veselīga dzīvesveida motivāciju un ieradumus ģimenē: 

• uzsākt fiziskās aktivitātes kopā ar bērnu;
• kad bērns sāk staigāt, pēc iespējas ātrāk atradināt no ratiņiem un likt bērnam iet pašam;
• iesaistīt bērnus viņus interesējošās sporta spēlēs vai sporta veidos;
• pēc iespējas nodrošināt celu uz un no skolas kājām;
• plānot ģimenes brīvdienas ar sportiskām aktivitātēm;
• iesaistīt bērnus mājas un lauku darbos;
• izskaidrot bērnam, cik svarīga ir fizisko aktivitāšu regularitāte: vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes 30 minūtes katru dienu, intensīvas fiziskas aktivitātes vismaz 40 minūtes 3-4 reizes nedēļā,
• ierobežot pie TV un datora pavadīto laiku līdz 1-2 stundām dienā;
• nodrošināt pilnvērtīgu regulāru miega režīmu 8-12 stundas dienā atkarībā no bērna vecuma;
• piedalīšanās skolas un bērnudārza fiziskajās aktivitātēs;
• iesaistīties ārpusstundu sporta nodarbībās;
• iemācīt bērnam skolā izvēlēties veselīgu pārtiku;
• psiholoģiska palīdzība, lai motivētu bērnu dzīvot veselīgi;
• iepazīstināt bērnu ar veselīgu dzīvesveidu propagandējošu literatūru. 
  
   

Avots: žurnāls "Vecākiem par bērniem", ko izdevis Rīgas domes Labklājības departaments