Latvijā 5 no 100 cilvēkiem ir ar dzirdes traucējumiem: kā ģimenē, skolā un darbā viņiem var palīdzēt?
Vairāk nekā 5% jeb 360 miljoniem pasaules iedzīvotāju ir paliekoši dzirdes traucējumi, no tiem 32 miljoni ir bērni*. Bērnu dzirdes centrs norādot, ka Latvijas situācija ir līdzīga, atklāj – veicot laicīgu dzirdes diagnostiku un lietojot palīglīdzekļus, vājdzirdīgi cilvēki, līdzīgi kā cilvēki ar sliktu redzi, var pilnvērtīgi dzīvot, mācīties un strādāt.
Turklāt no dzirdes traucējumiem nav pasargāts neviens – tie var
būt gan ģenētiski iedzimti, gan iegūti traumu, saslimšanu vai pārāk
skaļu trokšņu ietekmē.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja Dr. med. Sandra Kušķe
uzsver dzirdes aparātu nozīmi bērna sociālajā integrācijā: “Dzirdes
veselība īpaši būtiska ir bērniem – tā palīdz apgūt valodu un
runātprasmi, kas savukārt mazina izolācijas risku. Arī Latvijā trīs
četri bērni no 1000 dzimušajiem ir ar paliekošiem dzirdes
traucējumiem. Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna brilles. Arī
dzirdes aparāti ir tādi paši palīglīdzekļi, kas noder mācībās un
darbā, atbilstoši katra individuālajām vajadzībām.” Ārste sniedz
padomus, kā ģimenē, skolā un darba vietā atbalstīt vājdzirdīgu
cilvēku iespējas uz patstāvīgu ikdienas dzīvi un nākotni.
Bērna dzirdes un runas attīstība ir ārstu un ģimenes kopdarbs, jo valodas apguvē ļoti liela nozīme ir vecāku darbam ar bērnu mājās, ko pārrauga logopēds vai audiologopēds, ja nepieciešams – ārsts.
Ģimenē – jaundzimušo dzirdes skrīnings kopš 2008. gada ir
pieejams dzemdību namos. Ja ir aizdomas par dzirdes traucējumiem
jaundzimušajam vai jau lielākam bērnam, jādodas uz Latvijas Bērnu
dzirdes centru veikt padziļinātu diagnostiku. Bērna dzirdes un
runas attīstība ir ārstu un ģimenes kopdarbs, jo valodas apguvē
ļoti liela nozīme ir vecāku darbam ar bērnu mājās, ko pārrauga
logopēds vai audiologopēds, ja nepieciešams – ārsts.
Divpadsmitgadīgā Maksima mamma Lilita dalās savā
pieredzē:
“Milzīga pacietība ir tas, ar ko jārēķinās, kad ģimenē ienāk bērns
ar vājāku dzirdi. Dzirdes aparāti ļoti atvieglo mācības skolā un
ikdienu mājās, taču vecāku galvenais uzdevums ir morālais atbalsts
– palīdzēt bērnam justies līdzvērtīgam vienaudžiem, lai veidotos
veselīga pašapziņa. Kopā ar dēlu arī meklējam atbildes uz
pašsaprotamo jautājumu, kas agri vai vēlu rodas – kāpēc tieši ar
mani tas noticis?”
Skolā – vājdzirdīgi bērni ar atbilstošiem dzirdes palīglīdzekļiem
var sekmīgi mācīties vispārizglītojošās skolās. Turklāt arī mācību
iestādes darbinieki jāinformē par nepieciešamo pretimnākšanu, ja
klasē ir bērns ar dzirdes traucējumiem: bērnam ieteicams sēdēt
pirmajā solā, lai attālums starp runātāju un klausītāju būtu
mazāks; pasniedzējam runājot, ieteicams pavērst seju pret
auditoriju, jo vājdzirdīgi bērni neapzināti uztver informācijas
nolasīšanu no lūpām; bērnam ieteicams izmantot skaņu pastiprinošu
iekārtu, jo tā palīdz novērst fona trokšņus. “Kristiāna ar izcilām
sekmēm mācās vispārizglītojošās sākumskolas 4. klasē.
Mūsu pieredze ir pozitīva – skolotāji vienmēr bijuši atsaucīgi, piemēram, nepieciešamības gadījumā palīdzot ar individuālām konsultācijām vai mūzikas stundas prasības piemērojot bērna spējām. Tāpat Kristiāna tiek sēdināta klases pirmajā solā,” stāsta Inga, desmitgadīgās meitenes mamma.
Darbā – arī profesijas izvēlē nav īpašu ierobežojumu. Darba devējam
jābūt informētam un, ja iespējams, vēlams iekārtot darba vietu
klusākā telpā. Atvērtā tipa birojā var būt grūti strādāt, bet
darbinieks, baidoties zaudēt darbu, to nestāstīs. Vājdzirdīgi
cilvēki var gan vadīt automašīnu, gan atbilstoši saviem
talantiem apgūt citas prasmes. Jāņem vērā, ka dzirdes
aparātiem netīk mitra un putekļaina darba vide, bet arī tas ir
risināms ar atbilstošu ierīču apkopi.
Kā vēl Tu vari palīdzēt – lai pēc iespējas vairāk bērniem
nodrošinātu augstas kvalitātes daudzkanālu digitālos dzirdes
aparātus, ikviens līdz 31. decembrim var ziedot ABLV Charitable
Foundation desmitgades labdarības akcijai (www.ablv.org), un Fonds
programmai ziedoto summu dubultos. “Šie dzirdes aparāti palīdz
bērniem ne vien mācīties skolā, bet arī attīstīt talantus – daudzi
no 333 bērniem, kas deviņu gadu laikā ir saņēmuši mūsu dzirdes
aparātus, mācās mūzikas skolās, dejo, sporto, plūc laurus mācību
olimpiādēs un pat stāstnieku un daiļlasīšanas konkursos,” stāsta
ABLV Charitable Foundation valdes priekšsēdētāja Zanda
Zilgalve.
Kā vēl Tu vari palīdzēt – lai pēc iespējas vairāk bērniem nodrošinātu augstas kvalitātes daudzkanālu digitālos dzirdes aparātus, ikviens līdz 31. decembrim var ziedot ABLV Charitable Foundation desmitgades labdarības akcijai
Sargi arī savu dzirdi – lai gan dzirde mēdz uz vecumu pasliktināties, arī jauniešu dzirde ir pakļauta traumām – gandrīz 50% mēdz pārāk skaļi klausīties audioierīces un aptuveni 40% apmeklēt izklaides vietas ar pārāk augstu trokšņu līmeni*. Īpaši, klausoties mūziku austiņās, ieteicams izvēlēties dzirdei saudzīgu skaļumu un ilgumu, kā arī trokšņainās vidēs izmantot aizsarglīdzekļus, piemēram, aizbāžņus skaņas slāpēšanai darbā vai speciālas aizsargaustiņas, maziem bērniem ar ģimeni apmeklējot koncertus.
*Pasaules veselības organizācijas dati:
http://www.who.int/topics/deafness/en/