Dvēsele runā caur ķermeni. Septiņas tipiskas psihosomatiskās saslimšanas

Brīdī, kas stresa un neapmierinājuma kausiņš ir pilns un dvēsele to vairs nespēj izturēt, viss gāžas pāri malām un pirmais, kas cieš, ir fiziskais ķermenis. 

Ir septiņas tipiskas psihosomatiskās saslimšanas, kuras par tādām jau 1950. gadā nosauca ASV psihoanalītiķis Franczs Aleksanders: 

• hipertonija jeb hroniski augsts asinsspiediens
• bronhiālā astma
• Peptiskas čūlas slimība
• neirodermīts
• hipertireoze
• čūlainais kolīts
• reimatoīdais artrīts

Kas veicina šīs saslimšanas? Psihologs Leslijs Lekronoms izdalījis tipiskākās emocijas, ar kurām nestrādājot, ceļš uz hroniskām saslimšanām ir vistaisnākais. 


Iekšējais konflikts
Situācija, kurā cilvēks ar prātu grib vienu, bet zemapziņa, neapzinātā cilvēka apziņas daļa, pilnīgi ko pretēju. Zemapziņa sāk karot ar apziņu, bet izpaužas tas kā kāda no saslimšanām. 


Ķermeņa valoda 
Ķermenis runā. To, ko cilvēks nespēj noformulēt vārdos, ķermenis pauž ar saslimšanām. Cilvēks nereti izmanto tipiskas frāze “Viņš man ir kā galvassāpes”, “Es viņu nespēju “pārvārīt”, “Man ir sasietas rokas”... Bieži un regulāri izmantojot frāzes, kas ataino emocionālo stāvokli caur ķermeņa sajūtam, nebūs ilgi jāgaida, kad sāksies arī fiziskās izpausmes. 


Nosacītais izdevīgums
Slimot ir nepatīkami, bet dažreiz slimība dod zināmu izdevīgumu sirgstošajam. Iespējams, ka saslimšana ļauj izbaudīt trūkstošo uzmanību no ģimenes locekļiem vai ļauj nepieņemt kādu nepatīkamu, bet vajadzīgu lēmumu. 


Pagātnes pieredze 
Īpaši, ja nepatīkams, traumatisks notikums ir piedzīvot bērnībā. Neizstrādātas, nerasinātas un nesaprastas emocijas var ietekmēt fizisko veselību visu mūžu. 


Identifikācija 
Var gadīties, ka ģimenē ar vienu saslimšanu slimo vairāki cilvēki. Uzskata, ka tā ir iedzimtība, bet iespējams, ka tā ir identificēšanās – ja slimo tuvs cilvēks, tad tik ļoti jūtam viņam līdzi, ka sākam slimot līdzīgi. 


Pašiedvesma 
Jā, ļoti cenšoties, var ne tikai paaugstināt sev temperatūru, bet pierunāt organismam saslimt arī ar kādu nopietnāku kaiti. Zemapziņa piekrīt, ka vajadzētu paslimot un kaite klāt. 


Sods 
Cilvēks, kas izjūt nepārejošu vainas apziņu par kādu notikumu, par savu rīcību vai vienkārši ir tendēts visā vainot sevi, var  piesaukt sev slimību kā sodu. 


Psihosomatiskas saslimšanas ir pilnīgi reālas, tās parādās stresa situācijās, ja ir ilgstošas attiecību problēmas.  Kopš 1950. gada psihosomatisko saslimšanu saraksts ir krietni paplašināts. Tagad tajā ietver arī paniku un miega traucējumus, vēzi, insulta, kairinātās zarnas sindromu, seksuālās disfunkcijas, aptaukošanos, anoreksiju, bulīmiju un citas slimības.  Liela daļa ārstu uzskata, ka psihosomatisku slimību ārstēšanā palīdz ne tikai zāles, bet arī psihoterapija un emociju sakārtošana, kā arī ikdienas rūpes par sevi – stresa līmeņa samazināšana, masāžas, pareiza ēšana un fiziskās aktivitātes. Bet pats galvenais – mīlestība pret sevi un attieksmes maiņa.