Parazīti - neaicinātie kaimiņi vēderā. Pazīmes, profilakse un ārstēšana
Nepatīkamas asociācijas un fantāzijas daudziem izsauca pirms laika ziņās izskanējušais jaunums par to, ka slimnīcā no nāves ir izglābts pacients, no viņa laicīgi izoperējot lielu daudzumu lenteņa kāpuru. Ehinokokoze jeb lenteņu kāpuru invāzija Latvijā ir salīdzinoši reti sastopama saslimšana. Kā ir ar citu parazītu iedzīvošanos mūsu organismos, stāsta "Capital Clinic Riga" ģimenes ārste Dārta Miķelsone.
Ārste norāda, ka Latvijā biežāk sastopamie parazīti, kuri
var iemājot cilvēka organismā, ir visiem labi zināmie spalīši un
cērmes. Ievērojami retāk, tomēr katru gadu, tiek atklāti arī
vairāki saslimšanas gadījumi ar trihinellozi, ehinokokozi un
difilobotriozi jeb zivju lenteni.
Katras parazītu sugas dzīves cikls ir atšķirīgs, un visbiežāk tiem
nepieciešami viens vai vairāki “saimnieki”. Tāpat arī inficēšanās
ceļi ir dažādi. Ar spalīšiem un cērmēm inficēšanās notiek fekāli -
orālā ceļā jeb vienkāršāk runājot – laizot netīrus pirkstus vai
ēdot nenomazgātus dārzeņus. Trihinelozes un zivju lenteņu gadījumā
inficēšanās notiek, uzturā lietojot nepietiekami apstrādātu, ar
parazīta kūniņām inficētu sarkano gaļu. Visbiežāk tā ir cūkgaļa un
zivis.
Lasi arī:
Ar lenteņiem joki mazi! Pacientam ehinokoka kāpuru invāzijas dēļ
izņemti 70 procenti aknu
Sākotnēji parazītu parādīšanās var neizsaukt specifiskus vai
nopietnus simptomus. Zināms, ka spalīši izraisa
niezi anālās atveres apvidū, kas bieži var būt tik intensīva, ka
tiek traucēts miegs. Ļoti retos gadījumos tie var būt apendicīta
cēlonis.
Cērmju invāzija lielākajā daļā gadījumu noris
bez īpašām pazīmēm. Nereti cilvēks saslimšanu konstatē pats, ja
tārps kādu iemeslu dēļ parādās ārpus taisnās zarnas, apmeklējot
tualeti. Tā kā cērmes dzīvo gremošanas traktā un pārtiek no
uzturvielām, kuras pārvietojas caur to, pacientiem var attīstīties
olbaltumvielu, kaloriju un vitamīna A nepietiekamība. Var sākt
kristies svarā, parādās sūdzības par nespēku, nogurumu. Bērniem
palēnināties augšana. Vienlaikus, ja cērmju zarnu traktā ir daudz,
tās var veidot nosprostojumus žultsceļos un zarnās.
Zivju lenteņa gadījumā sākotnēji sūdzību ir maz
vai tās ir nespecifiskas - sāpes vēderā, svara zaudēšana, apetītes
trūkums, nogurums. Svarīgi atcerēties, ka cēloņu šādām sūdzībām var
būt ārkārtīgi daudz un lentenis noteikti ir viena no visretākajām.
Lenteņa mūžs var sasniegt pat 15-20 gadus. Tā kā šīs parazīts
“apēd” uzņemto B12 vitamīnu, anēmija var būt viena no pazīmēm, kas
liktu aizdomāties par parazitāru saslimšanu.
Trihinellas ir dažus milimetrus sīks tārpiņš,
saukts par nematodi, kurš aktīvā formā parazitē tievajās zarnās,
bet tā kāpuri iemitinās tā paša saimnieka muskulatūrā. Ja
pieaugušos parazītus no zarnām ir iespējams izdzīt, tad kāpuri
iekapsulējas muskuļos un tur arī paliek. Sākotnēji sūdzības var būt
par sāpēm vēderā, sliktu dūšu, caureju. Parazītiem vairojoties un
pārvietojoties, var parādīties drudzis, augsta temperatūra, sāpes
muskuļos, galvassāpes, acu apsārtums un sāpes.
Analīzes un nopietnāki izmeklējumi
Ja ir vēlme pārliecināties, ka vēderā neviens nelūgts viesis nav
iemājojis, lai arī īpašu sūdzību nav, var lūgt ģimenes ārstu
nosūtīt uz pilnas asinsainas un fēču izmeklējumiem uz parazītu
oliņām. Šīs metodes ir pieejamas ne tikai izmaksu ziņā, bet arī ir
viegli veicamas jebkurā laboratorijā un ir pietiekami precīzas.
Ja ārstam radīsies aizdomas par kādu konkrētu ierosinātāju,
papildus var tikt veikti gan specifiski laboratoriski testi, gan
arī vizuālie izmeklējumi – vēdera dobuma USG, nopietnākos gadījumos
arī datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse. Jāņem vērā, ka
pēdējie nav profilaktiski izmeklējumi un netiks nozīmēti tikai, lai
pārliecinātos par parazītu neesamību.
Profilakse un tautas līdzekļi
Pret parazītiem efektīvi sargā pareiza higiēnas normu ievērošana.
Profilaktiski noteikti jāsāk ar personīgās higiēnas
ievērošanu - jāmazgā rokas ienākot no āra pastaigas un pēc tualetes
apmeklējuma, regulāri jāmazgā un jāmaina apakšveļa un gultasveļa,
jāmazgā augļi un dārzeņi, kā arī jāizvairās lietot dzeršanai
nepiemērotu ūdeni (no dīķiem, upēm un citām dabīgām ūdenstilpnēm).
Ēdot medījumu gaļu, ir jāpārliecinās, ka tā ir laboratoriski
pārbaudīta uz trihinelozi, kā arī tā pietiekami termiski
jāapstrādā. Tas pats attiecas arī uz zivīm.
Tautas līdzekļi sola, ka ķirbju sēklu, ķiploku ēšana, kā ar pēdējā
laikā arī kurkumas lietošana uzturā pasargā no parazītiem. Tomēr to
efektīva aizsardzība pret parazītiem līdz galam pierādīta
nav.