Diennaktī jāguļ 8 stundas? TAS IR MĪTS!
Cilvēks miegā pavada gandrīz trešdaļu mūža, tāpēc liela nozīme ir tā kvalitātei, kas ir viens no veselīga dzīvesveida un labas pašsajūtas priekšnosacījumiem. Mūsdienās ir daudz nepamatotu pieņēmumu, kas veido maldīgu priekšstatu par miegu. “Euroaptiekas” veselīga dzīvesveida kustības “Tavs lielais izaicinājums” vēstnesis, Rīgas Stradiņa universitātes Miega laboratorijas vadītājs Dr. med. Juris Svaža skaidro patiesību par pieciem no izplatītākajiem mītiem.
FOTO: Shutterstock.com
Biežāk miega traucējumi būs tiem, kuri ar šiem uzdevumiem netiek galā – stress ikdienā, darbā vai personīgajās attiecībās, neregulārs diennakts ritms, kaitīgi ieradumi.
Mīts Nr.1: Diennaktī jāguļ 8h
Pētījumi liecina, ka vairumam pieaugušo pietiek ar 7 – 7,5 stundām nakts miega. Kā stāsta Dr. Juris Svaža, miegs galvenokārt nepieciešams smadzenēm, pirmkārt, smadzeņu garozai. Nepietiekams miega daudzums visvairāk ietekmē cilvēka garīgo spēju svarīgākos aspektus: inovatīvu domāšanu, spēju ātri orientēties mainīgā situācijā, paredzēt notikumu attīstību un secību, utt. Ilgstošs miega deficīts ietekmēs arī fizisko veselību, vielmaiņu, sirds asinsvadu sistēmu. “Atvēlot sev pārmērīgi ilgu miega laiku, var ciest tā kvalitāte, miegs kļūst “caurs”. Par adekvātu miega ilgumu liecinās laba miega kvalitāte un moža pašsajūta dienā. Bet kā liecina “Euroaptiekas” veiktais “Lielais Latvijas veselības tests”, tā rezultāti uzrāda pozitīvu tendenci attiecībā uz naktsmieru – tam Latvijas iedzīvotāji velta vidēji 7,5 h,” stāsta Dr. Juris Svaža.
Lasītākais
Mīts Nr.2: Gulēt jādodas pirms pusnakts
Kā skaidro ārsts, nav noteikta laika, kas būtu piemērotāks gulētiešanai. Vēlams, lai tas būtu diennakts tumšajā daļā, un tiek rekomendēts regulārs gulētiešanas un celšanās laiks, īpaši miega traucējumu gadījumos. Maiņu darbs ar neregulāru miega – nomoda ritmu var izraisīt miega traucējumus.
Viens no biežākajiem miega traucējumu cēloņiem ir stress, un diez vai ir kāds, kurš nav to piedzīvojis.
Mīts Nr.3: Alkohols palīdz iemigt
Bieži dzirdam kādu sakām, ka glāze vīna vai cita alkoholiskā dzēriena stiprina miegu. Taču šāds padoms ir maldīgs. Vairumā gadījumu alkohols iedarbojas nomierinoši un veicina iemigšanu, taču lielākas devas var uzbudināt un to apgrūtināt. “Alkohols atstāj negatīvu ietekmi uz miega struktūru, notiek tās fragmentācija, respektīvi saīsinās lēnā miega dziļo fāžu un REM (miegs ar ātrajām acu kustībām) miega ilgums un vērojamas vairāk pamošanās epizožu, kopumā miegs kļūst nekvalitatīvāks. Reizēm cilvēki lieto alkoholu, lai labāk iemigtu un nelielās devās tas var palīdzēt, tomēr lietot alkoholu, lai uzlabotu miega kvalitāti ir nepareizi,” skaidro Dr. Juris Svaža.
Mīts Nr.4: Miegs veido nākamās dienas kvalitāti
Bieži slikts garastāvoklis vai enerģijas trūkums tiek attaisnots ar slikti gulētu nakti, taču nereti nakts miegu nelabvēlīgi ir ietekmējuši notikumi dienā un sākas apburtais loks, kurš var novest pie nopietniem miega traucējumiem. “Miega kvalitāti ietekmē ļoti daudz faktoru. Mūsu emocionālās un fiziskās aktivitātes dienā vai to trūkums, nepareizi ēšanas ieradumi, dažādas substances, slimības, nepiemēroti gulēšanas apstākļi (karstums, troksnis, gultas partneris), slimības.
Viens no biežākajiem miega traucējumu cēloņiem ir stress, un diez vai ir kāds, kurš nav to piedzīvojis. Ja stress turpinās ilgstoši, tas var radīt arī hroniskus miega traucējumus,” skaidro eksperts. Viņš uzsver, ka cilvēki, kuri ir apmierināti ar savu dzīvi kopumā – darbā un ģimenē, atrod laiku fiziskām aktivitātēm, dzīvo bez ieradumiem, kas var traucēt miegu, visbiežāk arī par miega kvalitāti nesūdzas. Biežāk miega traucējumi būs tiem, kuri ar šiem uzdevumiem netiek galā – stress ikdienā, darbā vai personīgajās attiecībās, neregulārs diennakts ritms, kaitīgi ieradumi.
Mīts Nr.5: Krākšana ir nepatīkams ieradums
Partneru vai ģimenes locekļu krākšanu ierasti uztveram ar humoru vai pārmetam kā nelāgu ieradumu, taču patiesībā tas var būt signāls par nopietnākām problēmām. “Ir virkne saslimšanu, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt miega kvalitāti, un viena no biežākajām ir miega apnoja. Sākums liekas nevainīgs. Parādās krākšana, sākumā guļot uz muguras, vēlāk jau arī visos stāvokļos. Gultas biedrs sāk ievērot arī pauzes elpošanā,” norāda Dr. Juris Svaža. Miega apnoja nav kāda vienas orgānu sistēmas slimība. Regulāra smakšana miegā ietekmē visu organismu, bet visbiežāk sākotnēji parādās paaugstināts asinsspiediens, miegainība dienā, vērojams paaugstināts cukura līmenis asinīs, kurš ar gadiem progresē par 2. tipa diabētu. Miega apnojai ir raksturīgas arī fiziskās pazīmes: liekais svars (dažkārt nav pat visai liels), šaura elpceļa pazīmes, palielināts kakla apkārtmērs – skaidro ārsts.
LASI ARĪ: Krākšana – nepilnvērtīgs miegs bez kārtīgas atpūtas un risks attiecībām
