Pētījums: Lai stiprinātu imunitāti, bērniem vajag vairāk netīrības un mikrobu

Mediķi un pētnieki neapstrīd faktu, ka rokas pēc tualetes apmeklēšanas ir jāmazgā, tāpat ir jāievēro arī higiēnas normas gripas un citu sezonālo saslimšanu periodos un pēc slimnīcas un lielveikala apmeklējuma. Kas attiecas uz pārējo – ļaujiet mazuļiem saskarties ar dabā dzīvojošiem mikroorganismiem, ļaujiet tiem palikt uz bērnu rokām, nenomazgājot dabīgo mikrofloru ar ziepēm un citiem antibakteriāliem mazgāšanas līdzekļiem.  Pārlieka tīrības uzturēšana negatīvi ietekmē bērnu imūnsistēmas darbību, apgalvo mikrobioloģe Marija Klēra Arrieta, grāmatas “Ļaujiet viņiem ēst netīrumus:  Glābiet mūsu bērnus no pārāk higiēniskas vides” ("Let Them Eat Dirt: Saving Our Children from an Oversanitized World") līdzautore.

Rietumu sabiedrībā bērni tiek audzināti tik higiēniski attīrīta vidē kā vēl nekad līdz šim.

Kalgari universitātes profesors, mikrobiologs Brets Finlejs  ir norūpējies, ka pašlaik Rietumu sabiedrībā bērni tiek audzināti tik higiēniski attīrītā vidē kā vēl nekad līdz šim. Viņš to dēvē par hiperhigiēnu un tas ir viens no iemesliem strauji pieaugošajam alerģiju un astmu saslimšanu skaitam.

Kāpēc jāēd netīrumi?
Abi mikrobiologi gadiem ir pētījuši mikrobiomu – mikrobu un labvēlīgo baktēriju dzīvi cilvēka zarnu traktā. Mikrobioms  ir visu mikroorganismu kopums, kuri dzīvo cilvēka ķermenī un mijiedarbojas viens ar otru un organismu kopumā. Laboratoriski ir noskaidrots, ka tieši mikrobioma kvalitāte agrīnajā vecumā būtiski ietekmē bērna un vēlāk arī pieaugušā cilvēka veselības stāvokli kopumā, īpaši tas attiecas uz vispārējo imunitāti. Nevajadzīga un pārlieka antibiotiku lietošana bērnībā var ietekmēt mikrobioma kvalitāti – mikroorganismi kļūst izturīgi jeb rezistenti pret atsevišķām antibiotiku grupām, kopumā atstājot ietekmi arī uz bērna imūno sistēmu.
 

Piedzimstot, bērna zarnu traktā mikrobu nav, arī imūnā sistēma vēl ir ļoti “svaiga”, neizveidojusies. Tiklīdz saskarē ar apkārtējo vidi mikrobi nokļūst uz ādas un tālāk arī zarnu traktā, sāk veidoties imunitās sistēmas atpakaļrekacija. Mikrobu izdalītās vielas tiešā veidā ietekmē imūnsistēmu, to trenējot.  Imūnšūnas mācās, kā tikt galā ar mikrobu izdalītām vielām un vēlāk tas ietekmē arī organisma paša spēju apkarot nopietnākus izbrucējus un cīnīties ar slimībām. Tieši tāpēc bērna un mammas ādas kontakts pēc dzemdībām ir tik svarīgs – bērniņš uzņem mammas mikrobus, nevis slimnīcas mikrobu komplektu.
 

Jo sterilāka un tālāk no dabiskās ir vide, kurā dzimst un aug bērns, jo nopietnāks alerģijas var parādīties. Agrāk izplatīts alergēns bija rieksti, tagad alerģiskas reakcijas parādās uz pavisam ikdienišķiem pārtikas produktiem.  Pētnieki pieļauj pat iespēju, ka saistībā ar agrīnu nepareizu imunitātes darbību pieaug arī autisko bērnu skaits. Kā galveno cēloni autismam gan joprojām uzskata  ģenētisku noslieci, tomēr zinātniekus dara bažīgus fakts, ka defektīvie gēni pēdējās desmitgadēs sākuši  “izplatīties” tik strauji kā vēl nekad.

Ko gan vecāki var darīt, lai stiprinātu bērnu imunitāti kopš pirmajām dzīves dienām?
Parūpējaties var veselīgu mikrobiomu, ļaujot bērniem nonākt tiešā saskarē ar lauku un ārpuspilsētas vidi.  Ieviesiet mājās suni vai kaķi, kas iet ārā un ienes slēgtā dzīvojamā telpā labās un noderīgās ārējās vides baktērijas.  Ļaujiet bērniem spēlēties ar šiem dzīvniekiem.  Laukos apēsta nemazgāta oga, ābols vai pat no vagas izrauts nenomazgāts burkāns ļaunumu nenodarīs!  Atļaujieties dzīvot netīrākā vidē.