Trauksme – emociju radīts signāls. Ignorēt nedrīkst!
Trauksmi vai trauksmes sajūtu pazīst un ir piedzīvojuši visi cilvēki. Tā ir ikdienišķa pazīme. Ko darīt, ja trauksme sāk traucēt dzīves kvalitāti – ir pārāk bieža, izteikta un nekontrolējama, stāsta veselības centra “Vivendi” psihiatre Inga Zārde.
Trauksme ir sajūtas vai emocijas, kuras vajadzētu pieņemt kā
normālu pazīmi. Būtībā bez trauksmes cilvēks nevar dzīvot, jo tā ir
kā signāls organismam, ka apkārtējā vidē vai iekšējā pasaulē
(psihē) ir kaut kāds drauds cilvēka iekšējai pasaulei. Līdzīgi kā
cilvēkam slimības gadījumā paaugstinās ķermeņa temperatūra – visiem
ir zināms, ka tas ir signāls par veselības
pasliktināšanos.
Lasi arī:
Hroniski slikts garastāvoklis? Pārbaudiet vairogdziedzeri!
Kas īsti ir šobrīd modernākā kaite — veģetatīvā distonija
Kā ikdienišķu kreņķi atšķirt no neveselīgas
trauksmes
Uztraukties vajadzētu gadījumos, kad trauksme ir pārāk izteikta,
bieža un neadekvāta konkrētajai situācijai. Piemēram, rodas
iekāpjot liftā, ieejot lielveikalā, apmeklējot teātri vai
kinoseansa laikā.
Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka trauksmi var novērot arī vairāku
slimību gadījumā – pie veģetatīvās distonijas, uzmācības
traucējumiem, depresijas, izdegšanas, vairogdziedzera problēmām vai
citām veselības likstām. Trauksme var būt arī kādu lietotu
medikamentu blakusparādība.
Parādās pēkšņi vai tiek izprovocēta
Trauksmes izpausmes var būt dažādas. Piemēram, bailes, bažīgums,
satraukums, svīšana, paātrināta elpošana, drebulis, muskuļu
sasprindzinājums, galvas reibonis, koncentrēšanās grūtības,
nepatīkama/spiedoša sajūta pakrūtē, zarnu trakta traucējumi vai
miega traucējumi. Trauksme var rasties pēkšņi un bez brīdinājuma –
kā organisma reakcija kādam negaidītam notikumam, taču tā var būt
arī pastāvīga, īdoša, kā nepatīkams fona troksnis. Tāpat trauksmi
ar savām domām un uzskatiem, ietekmējoties no savas pieredzes, var
provocēt pats cilvēks. Piemēram, var vērot izrādi un visu laiku
domāt: ja nu man kļūs slikti, ko es darīšu, kā tas izskatīsies, kad
iešu ārā no zāles. Tā domājot, satraukums kļūst arvien lielāks,
līdz cilvēks var piedzīvot pat trauksmes spēcīgāko izpausmi –
paniku.
Emocionālā pasaule un fiziskais ķermenis
Cilvēka emocionālā pasaule ir ļoti cieši saistīta ar fizisko
ķermeni. Ļoti bieži dažādu likstu cēlonis ir trauksme. Ja cilvēks
nepazīst savas trauksmes izpausmes vai neprot emociju valodā
tās izstāstīt, tad ļoti koncentrējas uz fizisko trauksmes
izpausmi un sāk meklēt dažādas slimības. Piemēram, trauksmes
situācijā ļoti strauji paātrinās sirdsdarbība un cilvēks sāk domāt,
ka viņam ir paaugstināts asinsspiediens vai tuvojas infarkts. Tāpat
nereti cilvēki savus fiziskos simptomus ieraksta interneta
meklētājā un dažādās tīmekļa vietnēs ir ļoti lielas iespējas atrast
iespējamās slimības. Tad cilvēkam kļūst vēl grūtāk un īsto cēloni
atrast ir vēl sarežģītāk. Jāņem vērā arī tas, ka cilvēks var izjust
vairākas trauksmes fiziskās formas – vienu reizi var reibt galva,
otru reizi – tirpt pirksti un rokas.
Trauksmei ir pakļauti visi
Jāsaprot, ka trauksmi kādā dzīves brīdī ir piedzīvojuši visi un tā
ir normāla sajūta. Taču, ja trauksme traucē ikdienā labi justies un
darboties, jāmeklē palīdzība.
Nav raksturīgi, ka ar trauksmi vairāk cieš kādu profesiju
pārstāvji, tāpat arī to neietekmē dzimums. Vienīgi speciālisti ir
novērojuši, ka sievietes biežāk vēršas pēc palīdzības un meklē
trauksmes cēloni. Savukārt vīrieši trauksmi nereti izreaģē darbībā.
Piemēram, ātri brauc ar auto, aizraujas ar riskantiem sporta
veidiem, spēlē azartspēles vai vairāk, kā būtu pieļaujams, lieto
alkoholu vai citas apreibinošas vielas.
Grūtības pieņemt patiesību
Trauksmes gadījumā, kad cilvēkam pārsvarā ir novērojami fiziskie
simptomi, bieži vien ir grūti noticēt, ka, piemēram, redzes
miglošanās vai roku tirpšana ir trauksmes izraisītas pazīmes. Ārsts
konstatē, ka cilvēks ir fiziski vesels, bet pašsajūta ir slikta.
Šādās reizēs kopā ar speciālistu lēnām un piesardzīgi šķetinot
dzīves situāciju, dzīves stāstu un emocionālās sajūtas, par kurām
cilvēki bieži nemēdz runāt, fiziskās pazīmes var sākt
mazināties.
Milzīga problēma veidojas arī tiem cilvēkiem, kuri nojauš trauksmes
cēloni, bet to nevis risina, bet gan sāk izvairīties no vietām, kur
trauksme parādījusies, domājot, ka tādējādi situācija atrisināsies.
Piemēram, gadījumos, kad trauksme rodas lielveikalā stāvot rindā,
teātra vai koncerta laikā. Cilvēki vai nu neapmeklē veikalus vai
biļetes, iegādājoties uz izrādēm, pērk vietās, no kurienes viegli
un ātri var tikt ārā no zāles. Cilvēki visu savu dzīvi mēģina
iespējamai trauksmes lēkmei pakārtot, taču tādejādi laika gaitā var
zust dzīves kvalitāte.
Ko darīt?
Pats būtiskākais ir saprast, ko trauksme signalizē? Cilvēkam
vajadzētu sev uzdot jautājumus: Kāpēc es esmu satraukts, kas manā
dzīvē ir par daudz? Varbūt par daudz strādāju vai dzīvoju
konfliktējošās attiecībās? Kas manā dzīvē ir pretrunā ar to, ko
daru un kā dzīvoju? Varbūt ir kādas lietas vai situācijas, ko
nespēju pieņemt vai arī ko ļoti vēlos, bet nevaru dabūt?
Ja pašam ir grūti saprast, kāpēc trauksme rodas, var mēģināt par to
runāt ar draugu, dzīvesbiedru, tuvinieku vai kādu uzticamības
personu. Ja šāda izrunāšanās nespēj sniegt atbildes, jāmeklē
speciālista palīdzība. Psihologs, psihiatrs vai psihoterapeits kā
neiesaistīta vai neitrāla persona no malas var vērot, uzdot
jautājumus un ievirzīt cilvēku uz domām, rīcību, kas situāciju var
uzlabot. Ja būs nepieciešams, ārsts var izrakstīt medikamentus
simptomu mazināšanai. Vienlaikus jāņem vērā, ka fizisko
simptomu izmeklēšanai nepieciešama arī ģimenes ārsta
konsultācija.