Kas ir labās baktērijas un kā tās var palīdzēt?
Dažādos medijos arvien biežāk tiek pieminētas cilvēka organismam nepieciešamās labās baktērijas, taču ne vienmēr ir gluži skaidrs, kas tās ir un kādos dzīves gadījumos nepieciešamas. Lielākoties dilemmas priekšā ir jaunās māmiņas, kas vēlas nodrošināt vislabāko aprūpi savam mazulim, tāpēc dr. Dina Krūze, neonatoloģe, pediatre Jūrmalas slimnīcā, izskaidros svarīgāko par pienskābo un bifidobaktēriju lietošanu.
Gan pieaugušā, gan maza bērna zarnu traktā normālos apstākļos ir atrodama zarnu mikroflora, kurai jābūt sabalansētai, lai tā tiktu galā ar nosacītiem ārējās vides kairinājumiem, piemēram, diētas kļūdām vai medikamentu lietošanu. Pienskābās un bifidobaktērijas ir tā saucamās labās baktērijas, kas spēj noregulēt iespējamo disbalansu zarnu traktā. Ja runājam konkrēti par bērniem, tad viņiem raksturīga sistēmiska slimošana jeb vairāku orgānu sistēmu vienlaicīga iesaiste, tāpēc arī banālas iesnas vai klepus var ietekmēt zarnu trakta funkcijas. Protams, ja bijusi nepieciešama specifiskāka ārstēšana, piemēram, ar antibiotikām, tad kuņģa - zarnu trakta līdzsvars tiek izjaukts vairumā gadījumu, un, lai to atjaunotu, gan pienskābās, gan bifidobaktērijas var palīdzēt.
Kaut arī aptiekās šīs baktērijas kā uztura bagātinātāji pieejami
plašā klāstā un bez receptes, tomēr māmiņas aicinu pirms to iegādes
konsultēties ar pediatru vai ģimenes ārstu. Pilnīgi veselam,
fizioloģiskās dzemdībās dzimušam un ar mātes pienu barotam
zīdainim, kas labi attīstās un pieņemas svarā, nebūtu
nepieciešamība lietot tās papildus, jo bērniņa zarnu trakta
mikroflora veidojas pamazām, un arī pārāk daudz labo baktēriju
zarnu traktā var radīt disbalansu. Īpaši svarīgi aprunāties ar
ārstu, kam uzticaties, ja vēlaties iegādāties probiotikas zīdainim
iespējamo koliku dēļ, izslēdzot citus vēdera sāpju
iemeslus.
Pienskābās un bifidobaktērijas ir tā saucamās labās baktērijas, kas spēj noregulēt iespējamo disbalansu zarnu traktā. Ja runājam konkrēti par bērniem, tad viņiem raksturīga sistēmiska slimošana jeb vairāku orgānu sistēmu vienlaicīga iesaiste, tāpēc arī banālas iesnas vai klepus var ietekmēt zarnu trakta funkcijas.
Vēlos uzsvērt gadījumus, kad noteikti rekomendējama to lietošana -
ja mammai zīdīšanas periodā jālieto medikamenti, sevišķi
antibiotikas vai tās jādod pašam bērniņam, pēc slimošanas, tāpat
arī priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem, zīdaiņiem ar nepietiekošu
svaru, ar ķeizargriezienu dzimušajiem mazuļiem.
Šobrīd viena no lielākajām problēmām attīstītajās valstīs, tajā
skaitā Latvijā, ir alerģijas. Savā praksē redzu arvien vairāk
bērnus ar dažādām alerģiskām izpausmēm, tajā skaitā izsitumus uz
ādas, zarnu trakta darbības traucējumus. Un ne vienmēr ar dažādām
šobrīd izmantotajām metodēm ir iespējams tik vienkārši noregulēt
gan ādas stāvokli, gan vēdera izejas traucējumus. Šis varētu būt
gadījums, kad uzsūkšanās traucējumu dēļ zarnu traktā, kursa veidā
ieteicams palietot labās baktērijas kopā ar citiem medikamentiem.
Bifidobaktērijām piemīt lieliskas zarnu trakta līdzsvaru
atjaunojošas īpašības, kas var būt pat 2-3 reizes efektīvākas par
laktobaktērijām. Īpaši jāuzsver bifidobaktēriju pozitīvais efekts
alerģiskiem bērniņiem. Šīs baktērijas sašķeļ ogļhidrātus,
neražojot gāzes, tādējādi mazinot vēdera uzpūšanos.
Bifidobaktēriju lietošanas ilgums ir atkarīgs no iemesla, kāpēc
tās ir rekomendētas, bet parasti pēc slimošanas tās ir 5-7-10
dienas, 2-3 dienas pēc antibakteriālās terapijas
pabeigšanas.
Zīdaiņu vecumā jaunajām māmiņām īpaši aktuāla ir koliku
tēma. Līdz šim brīdim nav līdz galam izpētīts, ko nozīmē
zīdaiņu kolikas. Ir vairākas versijas par to izcelsmi.
Pirmā versija ir par nepietiekošu fermentu bērniņa zarnu traktā, kas sašķeļ mātes piena vai piena maisījumos esošo cukuru, tāpēc zarnu traktā veidojas gāzītes, vēderiņš uzpūšas un rada kolikas.
Otrā versija ir aerofāgija, kas rodas gadījumā, kad zīdainis ir ļoti aktīvs, strauji ēd, un kopā ar pienu norij lielu daudzumu gaisa, kas arī nonāk zarnu traktā un rezultējas ar vēdera pūšanos un diskomfortu.
Trešā versija, kuru pavisam noteikti nedrīkst ignorēt, ir psiholoģiskās saiknes starp mammu un bērnu, sevišķi adaptācijas agrīnā periodā, veidošanās, kad psihologi runā par t.s. „psiholoģiskajām kolikām”.
Vēlos, lai māmiņas neuztraucas, ka šodien no rīta apēstā sviestmaize vakarā būs pienā mazulim. Tomēr piena veidošanās mehānisms ir daudz specifiskāks. Tāpēc tas, ka nedrīkst ēst neko sarkanu, neko asu vai piparotu, ābolus vai kāpostus, ir pietiekoši liels mīts.
Protams, kaitīgās vielas - alkohols, medikamenti var nonākt pienā, tāpēc no tiem zīdīšanas periodā ir jāizvairās, cik tas ir iespējams.
Koliku tēma ir apveltīta ar daudz dažādiem mītiem, no kuriem īpaši vēlētos izcelt mītu par mātes uzturu. Pilnīgi noteikti mātes uzturs ir svarīgs bērna zīdīšanas periodā, bet aicinu neieslīgt galējībās, kas bieži noved pie pretējā efekta vēlamajam. Manā darba pieredzē ir māmiņas, kas bērniņa koliku dēļ pašas nolēmušas badoties, izslēdzot no pārtikas visas svarīgās uzturvielas, bet bez pozitīviem rezultātiem gan sev, gan mazulim.
Tāpēc māmiņām, kas izrakstās no slimnīcas vai nāk pie manis uz konsultāciju, es neuzstādu ēšanas ierobežojumus, bet pārrunājam veselīga uztura pamatprincipus. Vēlos, lai māmiņas neuztraucas, ka šodien no rīta apēstā sviestmaize vakarā būs pienā mazulim. Tomēr piena veidošanās mehānisms ir daudz specifiskāks. Tāpēc tas, ka nedrīkst ēst neko sarkanu, neko asu vai piparotu, ābolus vai kāpostus, ir pietiekoši liels mīts. Protams, kaitīgās vielas - alkohols, medikamenti var nonākt pienā, tāpēc no tiem zīdīšanas periodā ir jāizvairās, cik tas ir iespējams. Tas pats jāsaka par alerģijām - ja mazajam ir konstatēta alerģija pret, piemēram, medu vai riekstiem, tad gan mammai šos produktus ēst nevajadzētu.
Noslēgumā vēlos teikt, ka vienmēr ir svarīga atklāta saruna ar sava
bērna ārstu. Dakteris jums izstāstīs, kā pareizi bērniņu turēt un
barot, lai izvairītos no iepriekš minētās aerofāgijas, pārskatīs
ēdienkarti, izjautās par emocionālo stāvokli ģimenē un ieteiks
tikai tos uztura bagātinātājus un medikamentus, kas tiešām jūsu
mazulim nāks par labu. Aicinu nekautrēties un vienmēr vaicāt par
neskaidro bērna aprūpē!
Dr. Dina Krūze, neonatoloģe