Par mēnešreizēm ģimenē jārunā skaļi, vērtē ginekoloģe Matule

„Sarkano tomātu uzbrukums”, „sieviešu dienas”, „sarkanā armija”, „apsardze”, „grūtās dienas”, „Sarkandaugavas tante ciemojas” - mums ir desmitiem eifēmismu, ar ko apzīmējam mēnešreizes. No vienas puses, tie ir asprātīgi, bet no otras – liecina, ka nevēlamies par tām runāt tieši, bez aizspriedumiem.



Kam tas ir būtiski?
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2016.gadā sieviešu skaits reproduktīvajā vecumā (15-49 gadi) Latvijā bija 269 137, tātad 269 tūkstoši cilvēku valstī saskaras ar menstruālo ciklu. 
Daļa sieviešu mēnešreizes panes ļoti viegli, citas dzer stipras pretsāpju zāles. Vēl lielai daļai sieviešu ir pirms-menstruālais sindroms, taču visām būtu vajadzīga veselīga sava ķermeņa apzināšanās, kas arī vairotu izpratni un atbalstu no apkārtējo puses.

Indijā 23% meiteņu valstī neiegūst vidējo izglītību, jo kaunas iet uz skolu mēnešreižu dienās un tādēļ nepaspēj „izņemt vielu” vienā ātrumā ar zēniem.

Vienkāršu ceļu prom no neveselīgas pašcenzūras redz ginekoloģe Dace Matule: „Pienāk taču kaut kāds brīdis, kad mēs mācām saviem bērniem ēst ar karoti, jo viņi ir cilvēki, un tad kaut kādā brīdī arī meitenei māca, kā viņa top par jaunu sievieti. Un, ka būt par sievieti, tas ir fantastiski! Mātei jebkurā aspektā vajag mācēt pateikt meitai - kļūt par sievieti – tur nav nekādu šausmu, tas ir kārtējais pakāpiens sievietes dzīvē un tas ved tikai uz augšu! Ne jau skolā būtu jāmāca šīs elementārās lietas, bet gan ģimenē.”



Tēmai pievēršas Rietumos un mazliet - Latvijā
Rietumu pasaulē jau pāris gadus ir modē runāt par mēnešreizēm. Aktrises, dažādi mākslinieki, rakstnieki un slavenības savos sociālo tīklu profilos, priekšnesumos, grāmatās un izstādēs pievērš uzmanību tam, ka mēnešreizes ir „aizliegtais temats”, kas būtu jāsāk popularizēt, brīvāk runājot par to.

Piemēram, aktrise Līne Danhema (LenaDunham) no ASV seriāla „Girls” ir pubuliski atklājusi, ka viņai ir endometrioze. Lielbritānijas prinča Harija (Harry) draudzene Megana Mērkla (Meghan Markle) savukārt stāstījusi presei par ceļojumu uz Indiju, kur uzzinājusi, ka 23% meiteņu valstī neiegūst vidējo izglītību, jo kaunas iet uz skolu mēnešreižu dienās un tādēļ nepaspēj „izņemt vielu” vienā ātrumā ar zēniem.

Cits piemērs ir dejotāju trupa Melnburnā Austrālijā - „TheClams”. Tās dalībnieces sniegušas priekšnesumu sinhronajā peldēšanā, ar ko aicinājušas beigt pār mēnešreizēm runāt čukstus un aplinkus. Latvijā “ledu”, kas klāj šo tēmu, mēģinājušas iekustināt vizuālā māksliniece Ingrīda Pičukāne un mākslas kritiķe Jana Kukaine. Ingrīdai Pičukānei šogad noslēgusies personālizstāde „Sarkanā istaba” Latvijas Laikmetīgā mākslas centrā.

LLMC Ofisa galerijā uz baltas sienas māksliniece divu mēnešu garumā izzīmēja savas attiecības ar mēnešreizēm. Savukārt pērn tika izdots Janas Kukaines filosofiski personiskais pētījums „Daiļās mātes”, kur iztirzāts, kā mūsdienu sabiedrībā tiek konstruēts mātišķības un sievietes jēdziens.

Ir būtiski, ka radošas personības savos darbos tiecas risināt sociāli ētisku problēmu, uz kuras esamību norāda ginekoloģe ar gadu desmitiem ilgu darba stāžu Latvijā. „Mūsu menstruācijas ir mūsu uzvaras karogs. Sievietes iekšējie valsts svētki, kad ķermenis visai pasaulei paziņo, ka ir sācies jauns cikls. Ir  jāizprot savs ķermenis, jāieklausās jauna cikla sākumā, jārespektē ķermeņa vēlmes un savas sajūtas,” tā Dace Matule.

Interviju veica un rakstu sagatavoja sociālais uzņēmums „Ziedava”. Citi raksti par mēnešreizēm un to aktualitātēm pieejami blogā „Ziedavas lasītava” adresē: ziedava.lv/lasitava/.