Vai iespējams izārstēt krūts vēzi?!

Vai statistiski no jauna atklāto krūts vēža saslimšanas gadījumu skaitam ir tendence pieaugt vai tomēr samazināties?
Jaunatklāto krūts vēža gadījumu skaitam ir tendence pieaugt, taču ne dramatiski. Ik gadu krūts vēzis tiek atklāts aptuveni 1000 sievietēm Latvijā, pārsvarā tās ir sievietes pēc 40 gadu vecuma, kad krūts vēža risks pieaug. 

Jūsuprāt, sievietes kļuvušas izglītotākas, zinošākas un tamdēļ pēdējos gados reģistrēts tik liels krūts vēža gadījumu skaits?
Tam var piekrist, taču galvenokārt krūts vēža pacientu skaita pieaugums skaidrojams gan ar mamogrāfijas skrīninga ieviešanu, kas ļauj atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā, gan ar  novecojošo populāciju. Turklāt domāju, ja sievietes būtu atsaucīgākas un iespēju bez maksas veikt mamogrāfijas izmeklējumu izmantotu 80-85% kā norādīts vadlīnijās, tad jaunatklāto agrīna krūts vēža gadījumu skaits būtu vēl lielāks.  

Atklāts ļaundabīgs veidojums krūtī – kas notiek tālāk?
Ja atklāts veidojums krūtī, tiek veikti papildus nepieciešamie izmeklējumi – mamogrāfija, krūšu ultrasonogrāfija, varbūt arī krūšu magnētiskās rezonanse. Ja pastāv aizdomas, ka veidojums varētu būt ļaundabīgs, tiek veikta biopsija, kad ar speciālu adatu tiek paņemts audu gabaliņš no veidojuma un nosūtīts uz laboratoriju morfoloģiskai izmeklēšanai. Ja paraugā tiek atrastas ļaundabīga audzēja (vēža) šūnas, tad tiek nozīmēta ārstēšana. Kāda tā būs, lemj ārstu konsilijs – vai ārstēšanu uzsākt ar operāciju, vai ķīmijterapiju/hormonterapiju.

Lasi arī:
Grūtais temats: kā runāt ar bērnu par tuva cilvēka nāvi?
Par ko uztraucas un no kā baidās bērni no dzimšanas līdz pilngadībai? Vecumposmu īpatnības
Speciāliste: bērni ir atvērtāki pieņem nāves faktu

Kādi ir krūts vēža veidi? 
Krūts vēža veids atkarīgs no tā, kuros audos tas ir veidojies. Ja piena dziedzeru daiviņās, tad tas ir daiviņu vēzis, ja piena vados – vadu vēzis. 

Izmeklējot krūts vēža audu paraugu zem mikroskopa, ārsts patologs nosaka, vai uz audzēja šūnas atrodami hormonreceptori – estrogēna un progesterona receptori, kā arī cilvēka epidermālā augšanas faktora 2 receptors (HER2 receptors). 
Ja tiek atrasti hormonreceptori, vēzi uzskata par hormonāli jutīgu jeb jutīgu pret hormonterapiju. Ja tiek atrasts HER2 receptors pārmērīgā daudzumā, tas ir HER2 pozitīvs krūts vēzis. Atkarībā no šo receptoru atrades, krūts vēzi iedala HR+/HER2-, HR+/HER2+, HR-/HER2+ un HR-/HER2- jeb trīskārši negatīvs.

HER2 pozitīva (15-20% pacienšu) un trīskārši negatīva (10% pacienšu) krūts vēža gadījumā slimības gaita var būt agresīva, ir lielāks recidīva un metastazēšanās risks. HR+/HER2- pacientēm, kas ir 60-65% no krūts vēža pacientēm, slimības gaita parasti ir labvēlīgāka, iespējama mazāk agresīva ārstēšana ar hormonterapiju.

Cik bieži tiek uzstādīta diagnoze – metastātisks krūts vēzis? 
Krūts vēzis var būt metastātisks jau uzstādot diagnozi, 2015. gadā tādi bija 11% gadījumu jeb 129 pacienšu. Diemžēl, krūts vēzis var atkal atjaunoties (radīt metastāzes) arī vairākus gadus pēc sākotnējās ārstēšanas. Precīzu šādu pacientu skaitu nosaukt nevar, bet tie ir vairāki simti pacientu katru gadu.

Kā nosaka, kāda veida ārstēšana sievietei nepieciešama? 
Krūts vēža ārstēšanu katram pacientam nosaka ārstu konsilijs, ņemot vērā stadiju, kādā vēzis atklāts, audzēja veidu (HR un HER2 rezultāts) un arī pacienta vispārējo veselības stāvokli, blakussaslimšanas un citus tikpat būtiskus faktorus. Tamdēļ pirms nozīmēt ārstēšanu, tiek veikti padziļināti izmeklējumi un analīzes. 

Vai krūts vēža ārstēšanai Latvijā šobrīd ir pieejama labākā iespējamā terapija?
„Labākā iespējamā terapija” ir ļoti plašs jēdziens. Pacientēm ar agrīnu krūts vēzi Latvijā pieejama valsts kompensēta visa sistēmiskā terapija – ķīmijterapija, hormonterapija un mērķterapija, atbilstoši starptautiskām vadlīnijām. 

Citādāk ir ar metastātiska krūts vēža ārstēšanu - Latvijā kompensācijas sistēmā nav iekļauti atsevišķi mērķterapijas medikamenti, kas ir efektīvi un būtiski palielina iespējamību apturēt metastātiska krūts vēža tālāku izplatību, tā ievērojami pagarinot pacienta dzīvi. 

Vai sievietēm ar metastātisku krūts vēzi ir nepieciešama īpaša terapija? 
Metastātisks krūts vēzis uzskatāms par hronisku slimību. Tāpat kā, piemēram, cukura diabētu, arī metastāstisku krūts vēzi nevar pilnībā izārstēt, bet var ārstēt, samazināt slimības radītos simptomus un pagarināt pacienta dzīvi. Īsumā jāteic, ka labākā terapija metastātiska krūts vēža gadījumā ir tā terapija, kas ievērojami pagarina cilvēka dzīvi.

Pacientēm ar metastātisku krūts vēzi arī tiek kompensēta ķīmijterapija, hormonterapija un pacientēm ar HER2+ krūts vēzi ir pieejama mērķterapija ar specifisku monoklonālu antivielu, bet, atbilstoši starptautiskām vadlīnijām, pacientēm ar HR+/HER2- metastātisku krūts vēzi labākā terapija būtu hormonterapija kopā ar ciklīna atkarīgu kināžu 4 un 6 inhibitoriem. Diemžēl šis medikaments  Latvijā šobrīd netiek kompensēts. 
Pacientēm ar HER2+ metastātisku krūts vēzi labākā terapija būtu ķīmijterapija kopā ar dubulto HER2 blokādi – ar divām dažādām specifiskām antivielām, taču viena no tām šobrīd arī nav iekļauta valsts kompensējamo zāļu sarakstā. 

Vai krūts vēzi iespējams uzveikt arī bez ķīmijterapijas? 
Jā, atsevišķos gadījumos (agrīna stadija, hormonjutīgs audzējs) ir iespējams izārstēt pacientu bez ķīmijterapijas, tomēr šis ir ārstu lēmums, jo visbiežāk vēža ārstēšanā bez ķimijterapijas neiztikt.

Kāpēc ir tik liela mirstība no krūts vēža? Vai ārstēšana nav efektīva? 
Tā ir problēma visā pasaulē, ne tikai Latvijā, tādēļ tiek meklētas un pētītas arvien jaunas ārstēšanas iespējas.
Agrīnu krūts vēzi ir iespējams izārstēt, savukārt metastātisku krūts audzēju ir iespējams ārstēt, bet ne izārstēt - pacientes ar metastātisku krūts vēzi vidēji dzīvo 2-3 gadus. Diemžēl, Latvijā ir daudz sieviešu, kas nepārbauda krūšu veselību un neizmanto iespēju veikt krūts vēža skrīningu, kā arī ir sievietes, kuras nedodas pie ārsta uzreiz, kolīdz sataustīts bumbulis krūtī, tādejādi ārstēšanu uzsāk novēloti, kad jau ir metastāzes.

Vai sievietei ir iespēja sevi pasargāt no krūts vēža?
No krūts vēža sevi pasargāt nav iespējams, bet svarīgi ir nebaidīties un neignorēt problēmu. Sievietēm 50-69 gadu vecumā reizi divos gados būtu jāizmanto iespēja un jāveic skrīninga mamogrāfija. Savukārt gadījumos, kad sieviete, neatkarīgi no viņas vecuma, ir sataustījusi veidojumu krūtī, vajadzētu iespējami ātri vērsties pie ģimenes ārsta, kurš, ja nepieciešams, var nosūtīt pacienti uz konsultāciju pie speciālista. Agrīnu krūts vēzi ir iespējams izārstēt!