Bailes no nāves, neuzticēšanās ģimenes ārstam, nevēlēšanās gaidīt. Iemesli, kādēļ pacienti paši dodas uz slimnīcu

„Galvenais iemesls, kādēļ pacienti nekonsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, ir bailes no nāves. Pacientam ir sajūta, ka situācija ir pārāk bīstama, tādēļ jārīkojas steidzami. Savukārt pacientiem, kuri slimnīcā ierodas paši, biežākie iemesli ir nevēlēšanās ilgi gaidīt rindā pie ģimenes ārsta un nevarēšana tikt pie ģimenes ārsta tuvāko dienu laikā,” stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. 

„Pašlaik atkarībā no reģistrēto pacientu skaita ģimenes ārsts strādā 4–5 stundas dienā. Ja pacients saslimst vakarā, kad ģimenes ārsts jau beidzis pieņemšanu un būs pieejams tikai, piemēram, rīt pēcpusdienā, pacients vienkārši ir spiests saukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai pats braukt uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu.”

No pacientiem, kuri slimnīcas uzņemšanas nodaļā ierodas paši, tikai aptuveni 20% tiek stacionēti slimnīcā, bet pārējie pēc izmeklēšanas vai nepieciešamās palīdzības saņemšanas tiek palaisti mājās, norāda Višņakovs. 

No aptaujātajiem pacientiem, kuri tika stacionēti slimnīcā, 34,6% nebija konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo nevēlējās ilgi gaidīt rindā uz pieņemšanu. 32,7% norādīja, ka ģimenes ārsts tuvāko dienu laikā nebija pieejams. 15,4% kā iemeslu minēja pēkšņu veselības problēmu parādīšanos brīvdienā, svētku dienā vai naktī. 7,7% pacientu atklāja, ka gluži vienkārši neuzticas savam ģimenes ārstam. 5,8% pacientu nebija konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo tas atrodas citā pilsētā. 1,9% atzina, ka nemaz nav reģistrējušies pie ģimenes ārsta, un tikpat kā iemeslu norādīja to, ka bijusi sajūta – situācija ir neatliekama. 

 Ik dienu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā nokļūst aptuveni 200 pacientu, no kuriem aptuveni 70 ierodas paši.

Arī no pacientiem, kuri pēc izmeklēšanas vai nepieciešamās palīdzības saņemšanas slimnīcas uzņemšanas nodaļā uzreiz tika palaisti mājās, vairums (35,8%) norādīja, ka vispirms nav konsultējušies ar ģimenes ārstu, jo pie viņa ilgi jāgaida rindā uz pieņemšanu. 22,6% norādīja, ka pie ģimenes ārsta tuvāko dienu laikā nav iespējams tikt. 13,3% pacientu ģimenes ārsts atrodas pārāk tālu, un tikpat pacientu savam ģimenes ārstam neuzticas. 9,4% pacientu akūtas veselības problēmas bija pārsteigušas brīvdienā, svētku dienā vai naktī. 5,6% pacientu atzina, ka viņiem nemaz nav sava ģimenes ārsta.   

Analizējot datus par pacientiem, kuri paši ieradušies slimnīcā un uzreiz pēc izmeklēšanas vai palīdzības saņemšanas palaisti mājās, tika noskaidrots, ka 83% no tiem bija rīdzinieki un tikai 17% dzīvo ārpus galvaspilsētas.
  

Savukārt no aptaujātajiem pacientiem, kuri slimnīcā ieradās paši jau pēc konsultācijas ar ģimenes ārstu, lielākā daļa (vairāk nekā 38%) norādīja, ka to darījusi pēc ģimenes ārsta ieteikuma. 

No pacientiem, kuri pēc izmeklēšanas vai palīdzības saņemšanas tika palaisti mājās, kā iemeslu vērsties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas klīnikā ģimenes ārsta ieteikumu norādīja 38,3%. 23,4% pacientu bija devušies uz slimnīcu, jo ģimenes ārsts nav sniedzis skaidras rekomendācijas. 17% bija pārliecināti, ka ģimenes ārsta nozīmētā ārstēšana ir neefektīva. 14,9% pacientu norādīja, ka ģimenes ārsts nav iedevis nosūtījumu pie speciālista, pie kura, viņuprāt, nepieciešams konsultēties konkrētās veselības problēmas gadījumā. 6,4% pacientu bija devušies uz slimnīcas uzņemšanas klīniku, jo nevēlējās ilgi gaidīt rindā uz ģimenes ārsta nozīmētiem papildu izmeklējumiem.  

Savukārt no pacientiem, kuri tika stacionēti slimnīcā, 41,7% norādīja, ka vērsties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā konsultācijas laikā ieteicis ģimenes ārsts. 25% bija devušies uz slimnīcu, lai nebūtu ilgi jāgaida rindā uz ģimenes ārsta nozīmētiem papildu izmeklējumiem. 16,7% pacientu pēc ģimenes ārsta apmeklējuma bija meklējuši palīdzību slimnīcā, jo viņa nozīmētā ārstēšana bijusi neefektīva. 8,3% aptaujas dalībnieku norādīja, ka ģimenes ārsts nav sniedzis skaidras rekomendācijas. Tikpat pacientu meklēt palīdzību slimnīcā bija pamudinājusi tas, ka ārsts nav nosūtījis pie speciālista. 

  
Aptauja noritēja trīs mēnešus un tajā piedalījās 400 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu. Viens no galvenajiem pacientu aptaujas mērķiem bija noskaidrot, kādēļ slimnīcā vēršas tik liels skaits pacientu, kuru dzīvība nav apdraudēta un kuri nepieciešamo palīdzību varētu saņemt primārās veselības aprūpes iestādē. Ik dienu Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā nokļūst aptuveni 200 pacientu, no kuriem aptuveni 70 ierodas paši. Otrs aptaujas mērķis bija noskaidrot pacientu apmierinātību ar slimnīcas sniegtajiem pakalpojumiem. Tāda pati aptauja slimnīcā veikta pirms diviem gadiem. 

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu, attīstīta inovācijas un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai. Katru gadu Austrumu slimnīcā veselības aprūpes pakalpojumus stacionāri saņem aptuveni 70 000 pacientu un ambulatori – vairāk nekā 300 000 pacientu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sastāvā darbojas pieci stacionāri: „Gaiļezers”, „Latvijas Onkoloģijas centrs”, „Biķernieki”, „Latvijas Infektoloģijas centrs” un „Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.