Īsa zemmēles saistīte - iespējamais zīšanas problēmu un runas attīstības aiztures iemesls
Nereti māmiņas pamana, ka zīdainim ir apgrūtināts zīšanas process. Savukārt, mazulim pieaugot un sākot veidot dažādas skaņas, var novērot neskaidru skaņu un vārdu izrunāšanu. Nereti šai problēmai iemesls ir saīsināta zemmēles saitīte.
Ārsts, rezidents sejas un žokļu ķirurģijā Mārtiņš Lauskis skaidro, kā atpazīt saīsinātas zemmēles saitītes simptomātiku, kā rīkoties, ja tāda ir konstatēta, kā arī jaunākās ārstēšanas iespējas Latvijā.
Kas ir zemmēles saitīte
Mēles saitīte ir anatomiska struktūra, kas saista mēles apakšējo
daļu ar mutes pamatni. Embrionālas attīstības laikā mēles saitīte
ir visas mēles garumā tās apakšējā daļā. Ja notiek pareiza mēles
attīstība, lielākajai daļai cilvēku šī mēles saitīte sarūk jeb
uzsūcas līdz salīdzinoši nelielam izmēram vai pilnībā, jo notiek
apoptoze jeb kontrolēta šūnu bojāeja. Šis process netraucē mēles
funkcijas un ļauj mēlei atrasties tās dabiskajā novietojumā – miera
stāvoklī mēle brīvi pieguļ aukslējām.
Samērā bieži šī mēles saitītes apoptoze nenotiek pilnīgi, un šūnu bojāeja notiek tikai daļēji, tāpēc mēles kustības un funkcijas ir traucētas. Gadījumos, ja šī problēma netiek novērsta mazotnē, pieaugušā vecumā var veidoties citas ar mēles saitītes nepilnību saistītas veselības problēmas.
Ne visiem mēles īsā saitīte izskatās vienāda, tāpēc var rasties grūtības tās atpazīšanā. Nepilnīgas uzsūkšanās dēļ tā var izveidoties kā plāna membrāna, tā var būt, gluži pretēji, bieza un blāva, tā var būt plata vai arī var veidot tīklveida struktūru starp mēli un mutes apakšējo daļu.
Iemesls, kāpēc nenotiek pareiza mēles saitītes veidošanās, nav zināms, tomēr tas tiek saistīts ar ģenētiskiem faktoriem. Ja ģimenē kādam no dzimtas ir saīsināta zemmēles saitīte, pat ja tā ir ļoti neizteikta, ļoti iespējams, ka bērnam arī iedzims šī patoloģija.
Kā noteikt, ka bērnam ir īsā mēles saitīte
Simptomi atkarībā no vecuma ir dažādi. Tos dzīves pirmajos gados
var nepamanīt, domājot, ka tā ir cita veida problēma.
Zīdaiņa vecumā īsā mēles saitīte var izpausties kā apgrūtināts zīšanas process, jo bērniem ar saīsinātu zemmēles saitīti ir grūtības pareizi sūkt pienu no mātes krūtsgala un prasmīgi zīst. Savukārt māmiņām šāda veida zīdīšanas process var būt ļoti traumatisks – tā kā bērns nespēj pareizi piespiest krūtsgalu pie aukslējām, bērns to kompensē ar stiprāku sūkšanu, tādējādi rodas krūtsgalu traumas, sāpes, krūtsgalu iekaisums un piena dziedzeru izvadu bloķēšanās. Arī bērniem šis process atstāj paliekošas sekas – zīšanas process šādā gadījumā ir trauksmains un apgrūtināts, tāpēc bērns, pirmkārt, uzņem mazāku piena daudzumu, nekā tas nepieciešams, tātad var nepieņemties svarā atbilstoši savam vecumam. Otrkārt, zīdīšanas process ir ļoti svarīgs faktors, lai veidotos psihoemocionālā sasaiste bērnam ar māmiņu. Ja process ir apgrūtināts, tas var atstāt sekas bērna psihoemocionālajā attīstībā.
Jau no zīdaiņa vecuma var novērot, ka bērni, kuriem ir īsā mēles saitīte, bieži tur pavērtu muti, kas samazina elpošanu caur degunu, un nereti rezultāts tam ir biežas iesnas.
Jau no zīdaiņa vecuma var novērot, ka bērni, kuriem ir īsā mēles
saitīte, bieži tur pavērtu muti, kas samazina elpošanu caur degunu,
un nereti rezultāts tam ir biežas iesnas. Var veidoties arī
problēmas ar aizdegunes mandelēm, kas arī apgrūtina elpošanu, var
būt izteiktāka siekalošanās, kā arī traucēta sakodiena attīstība.
Bērnam ir grūtības sakošļāt cietus ēdienus, viņš pat var atvemt
barības masas. Ir grūti veikt pareizu zobu higiēnu, tāpēc agrīni
attīstās zobu problēmas.
Vecākiem bērniem, kad tie sasniedz runāšanas vecumu, ir grūtības
izteikt skaņas, kuru veidošanai nepieciešama mēles pacelšana uz
augšu, tās ir skaņas s, z, c, dz, š, ž, č, dž, l un arī r.
Vai mājas apstākļos var noteikt, ka bērnam ir īsā mēles
saitīte?
Mājas apstākļos var konstatēt tikai smagākos un izteiktākos īsās
zemmēles saitītes gadījumus, kad ir skaidri redzams, ka mēles
saitīte ierobežo mēles kustības, it īpaši tās pacelšanu uz augšu,
pieliekot to aiz priekšzobiem. Liela daļa, ja ne pat lielākā daļa
īso zemmēles saitīšu gadījumu ir tādi, ka tos nevar skaidri
atpazīt, un, lai noteiktu precīzu diagnozi, nepietiek ar mēles
saitītes aplūkošanu, bet ir nepieciešams arī pārbaudīt nianses
mēles kustībās. Zinot, kādas ir šīs kustības bērniem, kam nav mēles
saitītes problēmas, un tiem, kuriem tādas ir, var redzēt atšķirības
mēles kustību laikā. Tomēr noteikt to mājas apstākļos ir ļoti
grūti.
Mēles saitītes ārstēšanas iespējas
Mēles saitītes ārstēšana pieprasa multidisciplināru pieeju, kad
sadarbojas gan sejas un žokļu ķirurgi, gan miofunkcionālie
speciālisti, gan audiologopēdi, gan zobārsti.
Miofunkcionālie speciālisti ar bērniem strādā pirms operācijas, kā arī pats svarīgākais ir intensīvs darbs pēc operācijas, lai sasniegtu vislabākos rezultātus un nodrošinātu to stabilitāti. Tikai operācija neatrisina visas problēmas, tā var uzlabot simptomātiku, bet ļoti svarīgs ir pēcoperācijas periods, kura laikā tiek izstrādāts vingrinājumu kopums, lai panāktu pareizu mēles funkcionēšanu. Jo ilgāks ir periods ar fiksētu zemmēles saitīti, jo ilgāk un intensīvāk ir jāstrādā pēc operācijas. Pēcoperācijas periodā notiek neiroremodelācija – tas nozīmē, ka mēlei ir jāpierod veikt kustības citādi, nekā tā ir kustējusies līdz šim, tātad jāveido jauna muskuļu kustību atmiņa.
Gadījumos, kad vecākiem ir aizdomas, ka bērnam ir īsā mēles
saitīte, būtu jāvēršas pie miofunkcionālā terapeita, kas ir ieguvis
atbilstošu sertifikātu. Speciālists pirmās vizītes laikā iztaujā
pacientu, tiek izzināti pacienta ieradumi, kā arī veikta detalizēta
objektīva izmeklēšana – ārsts novērtē mēli strukturāli un
funkcionāli, pārbauda mēles kustības, liek izrunāt dažādus vārdus,
lai pārbaudītu, kā mēle veic kustības runas laikā. Tad
miofunkconālais speciālists lemj par tālāk nepieciešamo
terapiju.
Ķirurģiskās terapijas iespējas
Gadījumos, kad zemmēles saitīte ir saīsināta, to nav iespējams
izstaipīt vai izvingrināt, lai tā funkcionētu pareizi, tāpēc ir
nepieciešama neliela ķirurģiska operācija. Atkarībā no vecuma šī
ķirurģiskā manipulācija nedaudz atšķiras.
Dažkārt zīdainim īso mēles saitīti konstatē jau dzemdību namā, kur pēc dzemdībām tā tiek pārgriezta uzreiz. Jāteic gan, ka tā notiek tikai tad, ja īsā mēles saitīte ir ļoti izteikta un uzreiz pamanāma. Zīdaiņa vecumā šo griezienu veic ar šķērēm un tas ir mazāks, bet tas ne vienmēr nozīmē to, ka mēles īsā saitīte ir izārstēta. Ļoti bieži, bērnam pieaugot, ir jāatkārto procedūra, lai izgrieztu vēl atlikušos un traucējošos audus.
Vecākiem bērniem un pieaugušajiem šo procedūru ir iespējams veikt ar lāzera palīdzību. Lāzerterapijai ir vairākas priekšrocības – pati procedūra ir mazāk sāpīga, tas nozīmē, ka ir nepieciešama tikai lokāla anestēzija. Tomēr ir gadījumi, kad bērna bailes no šīs procedūras ir pārāk lielas. Tādos gadījumos, protams, tiek izmantota vispārēja narkoze. Lāzerterapijas veikšana šajos gadījumos ir ar pozitīvu efektu, jo operācijas laikā un pēcoperācijas periodā ir mazāks asiņošanas risks, lāzeram ir antibakteriāla darbība, un tas stimulē dzīšanu.
Pēcoperācijas periods ir viegls, un izteiktas sāpes pēc operācijas
nenovēro, protams, dažas dienas var izjust diskomfortu, tomēr tas
ātri pāriet.
Mūsu ārstēšanas modelis ir tāds, ka dažas stundas pēc operācijas ir
pirmais pēcoperācijas treniņš, tātad, ja operācija ir no rīta, tad
pēcpusdienā jau ir pirmā pēcoperācijas vizīte pie miofunkcionālā
speciālista, kuras laikā turpinās pirms operācijas sāktā mēles
vingrināšana. Pacientam tiek parādīti vingrinājumi, kuri ikdienā ir
jāveic nākamo nedēļu laikā.
Zīdaiņiem sagatavošanās etaps ilgst vienu nedēļu pirms operācijas.
Šajā laikā vecākiem tiek ierādīti pasīvi vingrinājumi, lai
veicinātu mēles kustīgumu. Operācijas dienā ir otrā vizīte, kad
miofunkcionālais terapeits iemāca vecākiem veikt radniecīgus
vingrinājumus, kas veicina pareizu dzīšanu. Vecākiem bērniem (no
trīs gadu vecuma) kvalitatīva zemmēles saitītes rehabilitācija
aizņem piecas nedēļas. Divas nedēļas pirms operācijas tiek
realizētas divas sagatavošanās sesijas, kuru laikā bērniņam iemāca
veikt koordinētas jeb mērķtiecīgas mēles kustības un trenē mēles
muskulatūras spēku. Trešā vizīte ir operācijas dienā, tad vēl divas
nodarbības pēc nedēļas, lai kontrolētu dzīšanas procesu un novērstu
refiksācijas riskus. Diemžēl, ja bērns nesadarbojas, tad operācija
ir jāatceļ. Ja pēcoperācijas posmā vingrinājumi netiek pildīti,
brūce sarētojas, mēles mobilitāte un funkcionalitāte pasliktinās.
Tas, cik ilgi ir jāveic treniņi, ir atšķirīgi katram pacientam
individuāli.
Ne tikai problēma bērniem...
Ja īsā mēles saitīte netiek izoperēta bērnībā, cilvēks dzīves laikā
iemācās kompensēt nepareizās mēles kustības, un tad veikt sekmīgu
ārstēšanu ir sarežģītāk.
Pieaugušā vecumā īsā mēles saitīte var sagādāt grūtības atvērt plaši muti, kā rezultātā veidojas neskaidra runa. Var būt grūtības skaidri izteikties, runājot skaļi un ātri, tāpat tiek novērotas sakodiena problēmas. Īsā mēles saitīte var izraisīt žokļa locītavas klikšķēšanu, krakšķēšanu, sāpes un vispārēju disfunkciju. Tā kā saīsinātas mēles saitītes dēļ nav iespējams nodrošināt pietiekamu mutes higiēnu, biežāk bojājas zobi un iekaist smaganas. Smagākos gadījumos var pat attīstīties kakla skriemeļu, mugurkaula problēmas, kā arī izteiktas galvassāpes un migrēnas.
Ja mēles saitītes operāciju neveic, tā nav problēma ar letālām sekām, ar to var sadzīvot. Tomēr tā var radīt dažādas nepatīkamas veselības problēmas, kuras ir iespējams novērst jau laikus, lai nākotnē šīs problēmas nebūtu jārisina ar daudz plašākām ķirurģiskām vai citām ārstēšanas metodēm.
Avots: