Bērna svars no dzimšanas līdz 2 gadu vecumam. Problēmas un izaicinājumi vecākiem

Par iemesliem un iespējamo rīcību stāsta sertificēta pediatre Diāna Frīdrihsone.

Ir daudz iemeslu, kāpēc bērns var nepieņemties svarā, piemēram, slimības vai ar ēdināšanu saistītas problēmas. Nepietiekams svars pirmajos dzīves gados parasti ir saistīts ar samazinātu svaru arī turpmākajā dzīvē vai arī otrādi – ar lieko svaru pusaudža gados, kas, savukārt, nelabvēlīgi ietekmē veselību turpmāk. Tāpēc svara pieaugumam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība bērna pirmajā gadā.
 

Iznēsāts, vesels bērns piedzimst ar vidējo svaru 3100–3500 grami. Zēnu ķermeņa svars parasti ir nedaudz lielāks nekā meitenēm. Daži bērni piedzimstot sver virs 4000 gramiem vai mazāk par 2500 gramiem.

Svars pirmajā dzīves mēnesī

Pirmajās 3–4 dienās pēc dzemdībām jaundzimušais zaudē daļu svara – līdz 10% jeb 250–400 gramu. Svara zudums galvenokārt saistīts ar nelielo mātes piena daudzumu pirmajās dienās pēc dzemdībām, kā arī to, ka mazais pirmo reizi nokārto savas mazās un lielās darīšanas. Apmēram 4.–5. dienā pēc dzemdībām mazulis sāk pieņemties svarā un apmēram desmitajā dienā sver tikpat daudz, cik piedzimstot. Kamēr bērniņš atgūst zaudētos gramus, viņš var būt miegains un lēns, tāpēc ir jāpievērš uzmanība, lai mazulis tiktu ēdināts pēc pirmā pieprasījuma vai, ja mazais daudz guļ, jāmodina uz kārtējo ēdienreizi reizi 2–3 stundās. Pirmajos mēnešos zīdainis ir jāēdina arī naktī. Ēšana jaundzimušajam prasa lielu piepūli, tāpēc nereti pirmajās nedēļās zīdainim pietrūkst spēka apēst nepieciešamo daudzumu piena.

Tāpēc var būt nepieciešamas biežākas ēdināšanas reizes. Lai paēstu, vairākumam bērnu pietiek ar apmēram 15 minūtēm, taču slinkie mazuļi var zīst ilgāk – 30–40 minūtes. Mazuļa svara izmaiņām pirmajā dzīves mēnesī tiek pievērsta lielāka uzmanība, lai izvērtētu, kā mazais iejuties šajā pasaulē. Parasti ārsts izlemj, vai nepieciešams mazuli svērt katru nedēļu vai arī pietiek ar svēršanos reizi mēnesī.

Pieņemšanās svarā līdz pusgada vecumam

Pirmajos mēnešos mazulis pieņemas svarā strauji, vidēji 800 gramus mēnesī, tomēr svara pieaugums notiek individuāli, dabiski ir gan apaļāki, gan slaidāki zīdaiņi. Ārsts ar speciālu grafiku palīdzību izvērtē, vai svara pieaugums ir pietiekams. Šos grafikus sauc par augšanas līknēm. Svarīgi ir, lai zīdaiņa augšanas līkne atbilstu noteiktām normām, kuras nosaka arī ģenētiskie faktori, tas, kādi ir vecāki.

Ir zināms, ka mazuļiem ir nepieciešams pagaršot jauno ēdienu vismaz 10 reizes, lai to pieņemtu un atzītu par garšīgu. 

Mātes piens ir nozīmīgs uzturvielu avots un nodrošina aizsardzību pret infekcijām. Parasti ar krūti ēdināti bērni pirmajos dzīves mēnešos svarā pieņemas labi. Ir brīži, kad šķiet, ka piena ir kļuvis mazāk, kam seko biežāka zīdīšana pēc pieprasījuma. Tas ir dabisks process, kurā mazulis pieprasa lielāku piena daudzumu, un biežākas zīdīšanas rezultāta piena daudzums palielinās. Pēc pāris dienām var atgriezties pie parastā zīdīšanas režīma. Nav jābaidās šajā periodā bērnu izlutināt, un jāatceras, ka zīdīšana pēc mazuļa pieprasījuma nodrošina veselīgu fizisko un emocionālo attīstību mazulim.

Otrais pusgads - augšana un svars

Otrajā dzīves pusgadā mazulis pieņemas svarā mazāk, 300–500 gramus mēnesī. Var būt brīži, kad mazulis nepieņemas svarā, bet izaug vairākus centimetrus garumā, un tas ir normāli. Ja bērns ir aktīvs, attīstās atbilstoši vecumam, nav jāuztraucas, ja svara pieaugums kādu mēnesi ir niecīgs.

Ja bērns maz pieņemas svarā un jau saņem papildu uzturu, jāizvēlas ar kalorijām bagātāki ēdieni un jāpiedāvā lielāks ēdiena daudzums. Ja bērns ir slims, tad nepieciešamas papildu rūpes, lai nodrošinātu piemērotu ēdienu un palīdzību ēšanas laikā. Šajā situācijā ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk konstatēt problēmas un veikt nepieciešamās pārmaiņas.

Speciālista konsultācija nepieciešama, ja mazuļa svars nepieaug vispār un parādās vēl kādi simptomi, piemēram, slikta ēstgriba, miegainums, bāla ādas krāsa, vēdera darbības traucējumi.

Svars līdz 2 gadu vecumam

Otrajā dzīves gadā lielākā daļa mazuļu jau ēd to pašu, ko pārējie ģimenes locekļi. Šajā vecumā mazuļi mēdz būt izvēlīgi ēšanā vai arī niķīgi vai pārāk aizņemti, lai paēstu. Ja bērns pamana, ka apkārtējo uzmanību var piesaistīt, spēlējoties ar ēdienu vai atsakoties no tā, tad viņš to arī darīs. Labāk bērnam atņemt ēdienu, nevis ilgi pierunāt apēst vēl mazliet.

Parasti situācijās, kad mazulis nepieņemas svarā pietiekami, veidojas saspringta situācija bērna maltītes laikā. Tas neko labu nedod, mazulis var izmantot vecāku satraukumu, lai saņemtu vēl vairāk uzmanības, un veidojas apburtais loks, ka bērns piesaista uzmanību, atsakoties no ēdiena, bet rezultātā vecāki kļūst satraukti vai dusmīgi un nervozais noskaņojums pielīp arī bērnam. Ar laiku bērns saprot, ka ēšana ir nepatīkams un mokpilns process, no kura ir jācenšas izvairīties. Svarīgi maltītes laikā ir saglabāt pozitīvu gaisotni, lai ēšana bērnam sagādātu prieku un pozitīvas emocijas un neizraisītu pretošanos.

Bērniem, kas apmeklē bērnudārzu, ēšanas problēmas bieži vien atrisinās, jo bērnudārzā visi bērni ēd kopā un pozitīvais piemērs palīdz arī ēšanas ziņā izvēlīgajiem mazuļiem paēst tāpat kā pārējiem. Šajā periodā, savukārt, mazuļi bieži slimo ar dažādām infekcijām, tāpēc periodiski ēd pavisam maz vai nemaz, jo ir grūti paēst, ir sliktāka apetīte, kaut kas sāp vai ir slikta dūša. Ja šāda slimošana atkārtojas bieži, mazuļa svars var nepieaugt. Tādā gadījumā ārsts var ieteikt speciālos maisījumus, kas ir paredzēti lietošanai, ja nepieciešams koncentrētā formā uzņemt daudz uzturvielu. Šie maisījumi ir satur imunitātei svarīgās olbaltumvielas, mikroelementus, vitamīnus un ir piemēroti lietošanai kā vienīgais uzturvielu avots.

Ja bērns nepieņemas svarā

Ja bērna svara pieaugums ir pavisam niecīgs ilgāku laiku vai arī ja bērnam ir slikta apetīte, obligāti nepieciešams konsultēties ar ārstu. Iespējams, būs nepieciešams veikt asins analīzes un citus izmeklējumus, lai noskaidrotu, kāpēc tas tā notiek.

Bieži iemesli, kāpēc mazulis slikti pieņemas svarā, ir:

• Bērns ēd par maz – dažiem bērniem ir grūtības uzņemt uzturu, jo viņiem nepatīk konkrētas tekstūras vai garšas, tas var būt saistīts arī ar attīstības traucējumiem,
• Gremošanas sistēmas problēmas – ir dažas gremošanas sistēmas slimības, kuru dēļ bērns nepieņemas svarā, piemēram, barības atvilnis no kuņģa barības vadā. Šajā gadījumā barības vadā rodas iekaisums, un bērns atsakās ēst, jo sāp. Mazulis var arī nesūdzēties par sāpēm, jo tā ir bijis jau ilgu laiku vai arī viņš neprot pastāstīt.
• Citas gremošanas sistēmas slimības, kas var būt par iemeslu mazam svaram, ir hroniska caureja, cistiskā fibroze, celiakija. Šo slimību gadījumā daļa uzturvielu tiek izvadītas un neuzsūcas organismā.
• Pārtikas alerģija – piemēram, govs piena alerģija, kuras viena no izpausmēm var būt traucēta vēdera izeja un traucēta uzturvielu uzsūkšanās.
• Cita hroniska slimība, piemēram aukslēju šķeltne, kad ir apgrūtināts ēšanas process un bērns var neuzņemt nepieciešamo uzturu.
• Sirds, plaušu vai endokrīnās sistēmas slimības, kuru gadījumā organisma prasības pēc uztura ir augstākas, un bērnam ir jāēd vairāk.

Iedzimtas vielmaiņas slimības, kuru gadījumā organismā noteiktas vielas nepārstrādājas un bērnam ir nepieciešams īpašs uzturs.


Ārsts arī izvērtēs mammas un mazuļa ēdienkarti, ieteiks to paplašināt vai kādu produktu izslēgt. Ja ārsts uzskatīs par nepieciešamu, viņš var mazuli nosūtīt uz papildu izmeklējumiem, piemēram, ultrasonogrāfiju, vai konsultāciju pie speciālistiem, piemēram, endokrinologa, alergologa.

Arī emocionālajiem faktoriem ir nozīme

Medicīniskie faktori bieži kombinējas ar psiholoģiskiem un uzvedības faktoriem, piemēram, režīma trūkumu un uzvedības problēmām. Bez noteikta ikdienas režīma bērna ēšanas ieradumi veidojas nepilnvērtīgi. Pat ja vecāki paši neēd pilnvērtīgi, bērnam ir nepieciešams nodrošināt regulāras ēdienreizes. Bieži bērni, kam ir grūtības ar pietiekamu uztura uzņemšanu, tiek ēdināti pie TV vai planšetdatora, kas nav vēlams, jo bērnam neveidojas veselīgi uztura  paradumi.

Bērni, kuriem ir bijušas kādas medicīniskas manipulācijas vai problēmas saistībā ar muti vai kaklu (vemšana, sāpes kaklā, stomatīts, medicīniskas manipulācijas), var kādu laiku atteikties ēst. Šajā periodā bērniem ir jānodrošina speciālie maisījumi, kas ir paredzēti lietošanai, ja nepieciešams koncentrētā formā uzņemt daudz uzturvielu. Šie maisījumi ir piemēroti lietošanai kā vienīgais uzturvielu avots arī bērniem pēc gada vecuma un ar to palīdzību bērnam var nodrošināt uzturu periodā, kamēr viņš aizmirst sāpīgo notikumu un atgriežas pie normālas ēšanas.

Ko darīt

Kamēr tiek meklēts iemesls, kāpēc bērns pietiekami nepieņemas svarā, ir nepieciešams iespēju robežās bērnam piedāvāt ar kalorijām bagātāku uzturu, bērniem ir jāsaņem produkti ar augstu tauku saturu, jo taukvielas ir nozīmīgs enerģijas avots. Svarīgi ir ievērot regulāras ēdienreizes un pietiekamus intervālus starp ēdienreizēm, lai bērns justos izsalcis. Bērniem, kam ir grūti vienā reizē uzņemt lielu tilpumu ēdiena, nepieciešamas biežākas ēdienreizes, mazām porcijām. Var būt nepieciešams mainīt ēdiena konsistenci (blenderēts ēdiens vai iebiezināts šķidrums gadījumā, ja ir grūtības ar sakošļāšanu un norīšanu). Ieteicams vienmēr ēst pie galda kopā ar bērnu, rādīt piemēru. Nekad nevajadzētu bērnu spiest ēst, jo tad viņš sapratīs, ka ēšana ir nepatīkams process un var atteikties ēst vispār.

Ieteicams necensties izdabāt visām bērna iegribām un nebūt pavāram uz pasūtījumu, ir zināms, ka mazuļiem ir nepieciešams pagaršot jauno ēdienu vismaz 10 reizes, lai to pieņemtu un atzītu par garšīgu. Centieties katrā ēdienreizē bērnam piedāvāt arī kaut ko, kas viņam noteikti garšo, tad viņam būs vieglāk pieņemt arī nepazīstamo ēdienu.

Ja pēc noteikta laika netiek panākts rezultāts, nav vērojama pieņemšanās svarā, ārsts nozīmēs speciālos maisījumus, kas ir speciāli pielāgoti dažādu vecumu bērniem, lai nodrošinātu kalorijas un uzturvielas viegli uzņemamā formā.

Smagākos gadījumos, kad bērns nespēj pats uzņemt uzturu, var būt nepieciešams uzturu nodrošināt caur speciālu barošanas zondi, kas ir caurulīte, kas ievietota kuņģī, caur kuru var ievadīt uzturu bez bērna līdzdalības.

Ir svarīgi laikus atpazīt situācijas, kad bērns nesaņem atbilstošu uzturu, lai pēc iespējas ātrāk novērstu nepietiekama uztura ietekmi uz veselību. Svarīgas ir regulāras vizītes pie ģimenes ārsta vai pediatra, lai sekotu bērna svara un auguma atbilstībai vecuma normai, kā arī apspriestu jautājumus, kas saistīti ar uzturu.

Šobrīd Latvijā Veselības centru apvienības Medicīnas centrā Elite ir atvērts klīniskās barošanas kabinets, kurā speciālisti sniedz konsultācijas cilvēkiem, kuriem ir grūtības ar uztura uzņemšanu, ir nepietiekams svars vai svars krītas slimības dēļ. Komandā darbojas ārsti speciālisti no vairākām medicīnas nozarēm (anesteziologi reanimatologi, internists, pediatrs, māsas).

Avots: