Tests uzmanības deficīta tipa noteikšanai

Pašnovērtējuma anketām ir gan priekšrocības, gan ierobežojumi. To pielietošanai vajag maz laika, tās ir lētas, un punktus ir viegli saskaitīt. Viens no trūkumiem ir tāds, ka cilvēki var aizpildīt anketu atkarībā no tā, kā vēlas tikt uztverti. Piemēram, daži pacienti neprecīzi atzīmē, ka simptomi ir bieži, būtībā vēloties paziņot, ka priecājas par to, ka viņiem ir problēmas un viņi varēs saņemt palīdzību; viņi priecājas par to, ka ir slimi, vai arī grib iegūt attaisnojumu savām problēmām. Daži cilvēki visu noliedz. Viņi nevēlas redzēt nekādus savas personības trūkumus. Viņi neatzīmē problemātiskos simptomus, sakot: "Ar mani viss ir kārtībā. Nekā slikta nav. Lieciet mani mierā." 

Tendences ietekmēt pašnovērtējumu varētu būt viens no iemesliem, kādēļ ir svarīgi, lai anketu aizpildītu arī kāds cits cilvēks. Tā varētu iegūt pilnīgāku ainu. 

Šāda anketa ir palīgs UDS diagnosticēšanai un tipa noteikšanai. Tas ir pamats specifiskas efektīvas ārstēšanas plānošanā. Ir gadījumi, kad iegūtie punkti norāda uz vairākiem UDS tipiem. 

Pacientam var būt vairāk nekā viens UDS tips, un dažiem cilvēkiem ir pat trīs vai četri tipi. Jāpiebilst, ka šī (un jebkura) anketa nav paredzēta atsevišķai lietošanai. Tā ir nevis pamats diagnozes noteikšanai, bet gan ceļvedis problēmas apzināšanai un tālākai izvērtēšanai. 

Eimena klīnikas anketa UDS tipa noteikšanai 

Lūdzu, novērtējiet sevi (vai personu, kuru vērtējat) attiecībā pret katru no sarakstā iekļautajiem simptomiem, ja nepieciešams, jūs vai kādu citu cilvēku (piemēram, dzīvesbiedru, mīļāko vai vecākus) var izvērtēt arī kāds cits. Tas tiek darīts, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par stāvokli. 

0 – nekad 
1 – reti 
2 – laiku pa laikam 
3 – bieži 
4 – ļoti bieži 

1. Var viegli novērst uzmanību, izklaidīgs. 
2. Grūti noturēt uzmanību vairumam uzdevumu spēlē, skolā vai darbā.
3. Grūti klausīties, kad runā citi. 
4. Atliek vai novilcina uzdevumu vai norādījumu izpildīšanu. 
5. Grūtības uzturēt kārtībā istabu, galdu, skolas somu, dokumentu skapi, skapīti utt. 
6. Grūtības laika plānošanā, piemēram, nokavējas vai jāsteidzas, uzdevumi prasa vairāk laika nekā domāts. Projektus vai mājasdarbus pilda pēdējā brīdi vai iesniedz ar novēlošanos. 
7. Bieži pazaudē lietas. 
8. Bieži pieļauj neuzmanības kļūdas vai nepievērš uzmanību sīkumiem. 
9. Aizmāršīgs. 
10. Daudz fantazē.
11. Sūdzas par garlaicību.
12. Šķiet apātisks un bez motivācijas.
13. Noguris, kūtrs vai kustas lēni.
14. Nesakarīgs vai šķiet pārāk norūpējies.
15. Nemierīgs vai hiperaktīvs.
16. Nevar mierīgi nosēdēt.
17. Dīdīgs, pastāvīgi kustas plaukstas, pēdas, ķermenis.
18. Skaļš, grūti kādu brīdi paklusēt.
19. Šķiet, ka uz priekšu dzen kāds dzinējs. 
20. Pārmērīgi daudz runā. 
21. Impulsīvs (iepriekš nedomā, ko teiks vai darīs).  
22. Grūti sagaidīt savu kārtu.
23. Pārtrauc citus vai uzmācās citiem (piemēram, iejaucas sarunās vai rotaļās). 
24. Pārmērīgi vai nevajadzīgi raizējas.
25. Pārmērīgi organizēts.
26. Runā pretī, strīdas. 
27. Spēcīga tieksme iestrēgt negatīvās domās, tās visu laiku atkārtojas. 
28. Piespiedu (kompulsīvas) uzvedības tendence. 
29. Liela nepatika pret pārmaiņām. 
30. Tieksme uz nenovīdību. 
31. Grūtības pārslēgt uzmanību no vienas lietas uz citu.
32. Grūtības izdarīt izvēli kādā situācijā. 
33. Tendence nemainīt uzskatus un neieklausīties citos. 
34. Tendence iestrēgt kādā procesā neatkarīgi no tā, vai tas pašam ir labi vai slikti. 
35. Vajag, lai viss notiktu noteiktā veidā, citādi jūtas bēdīgs. 
36. Citi sūdzas, ka cilvēks pārāk daudz raizējas. 
37. Ātri sadusmojas pat par mazākajiem iemesliem. 
38. Izteikumus par sevi uztver kā negatīvus, pat ja tie tādi nav. 
39. Aizkaitinājums mēdz pieaugt, tad izvirst dusmas, bet pēc tam viss norimst un bieži ir pagurums. 
40. Apjukuma periodi. 
41. Panikas un/vai baiļu periodi bez īpaša iemesla.
42. Mainās redzes uztvere, piemēram, redz ēnas vai objektu formas maiņu.
43. Bieži “deja vu” (kad liekas, ka kādreiz tur būts, lai gan tā nav taisnība). 
44. Jūtīgs vai nedaudz paranoisks.
45. Neskaidra iemesla galvas vai vēdera sāpes.
46. Bijusi galvas trauma vai vardarbība, arī nesavaldība ģimenē.
47. Drūmas domas, var būt domas par pašnāvību vai slepkavību.
48. Aizmāršības periodi vai atmiņas problēmas.
49. Ārkārtīgas aizkaitināmības periodi.
50. Kaprīzs, untumains.
51. Negatīvi noskaņots.
52. Zems enerģijas līmenis.
53. Ātri aizkaitināms.
54. Tieksme uz sociālu nošķirtību.
55. Bieži jūtas bezcerīgs, bezpalīdzīgs vai ar pārmērīgu vainas apziņu.
56. Pazeminājusies interese par lietām, kas parasti sagādāja prieku.
57. Izmaiņas miega režīmā (guļ par daudz vai par maz).
58. Hroniski zems pašnovērtējums.
59. Dusmīgs, agresīvs.
60. Jūtīgs pret troksni, gaismu, apģērbu vai pieskārieniem.
61. Biežas vai cikliskas garastāvokļa maiņas (uz labo vai slikto pusi).
62. Nelokāms savā domāšanā.
63. Grib iet savu ceļu, pat ja daudzkārt teiks, ka tā nevajag darīt.
64. Periodi, kad cilvēks ir negodīgs, draudīgs vai pat pavisam nejūtīgs.
65. Periodi, kad cilvēks daudz runā.
66. Periodi ar paaugstinātu impulsivitāti.
67. Neprognozējama uzvedība.
68. Domās visu pārspīlē.
69. Ātri runā.
70. Šķiet, ka domas ātri skrien.
71. Cilvēks šķiet satraukts, bailīgs. 

Katrai grupai saskaita atbildes, kurām ir trīs vai četri punkti, un ieraksta to norādītajā vietā. Katram tipam ir norādīts zemākais iespējamais rezultāts. Dažiem cilvēkiem ir pietiekams punktu skaits vai vairāk nekā vienā grupā, turklāt dažiem pat trijās vai četrās grupās. 
 

Pirmais tips. Klasiskais UDS (1.–23. jautājums) 

Turpinājumā sniegti jautājumi, kas ļauj novērtēt gan neuzmanību, gan hiperaktivitāti-impulsivitāti. 
1.–14. jautājums skata neuzmanību. Diagnozei vajadzīgas sešas vai vairāk atbildes ar trim vai četriem punktiem; vairāk nekā četras rada aizdomas par šo UDS tipu. 
15.–23. jautājums skata hiperaktivitāti-impulsivitāti. Diagnozei vajadzīgas sešas vai vairāk atbildes ar trim vai četriem punktiem; vairāk nekā četras rada aizdomas par šo UDS tipu. Neuzmanības rezultāts: trīs vai četru punktu atbilžu skaits _____ Hiperaktivitātes-impulsivitātes rezultāts: trīs vai četru punktu. atbilžu skaits _____

Otrais tips. Neuzmanības UDS (1.–14. jautājums) 

Diagnozei vajadzīgas sešas vai vairāk atbildes ar trim vai četriem punktiem; vairāk nekā četras rada aizdomas, bet nevar būt sešas vai vairāk atbildes uz hiperaktivitātes-impulsivitātes jautājumiem (15.–23. jautājums). 
Neuzmanības UDS rezultāts: trīs vai četru punktu atbiIžu skaits ____

Trešais tips. Pārmērīgi fokusētais UDS (24.–36. jautājums) 

Novērtē neuzmanības kritērijus (sešas vai vairāk atbildes uz 1.-14. jautājumu) un ņem vērā sešas vai vairāk atbildes uz 24.–36. jautājumu. Pārmērīgi fokusētā UDS rezultāts: trīs vai četru punktu atbilžu skaits _____

Ceturtais tips. Deniņu daivas UDS (37.–49. jautājums) 

Novērtē neuzmanības kritērijus (sešas vai vairāk atbildes uz 1.–14. jautājumu) un ņem vērā sešas vai vairāk atbildes uz 37.–49. jautājumu. Deniņu daivas UDS rezultāts: trīs vai četru punktu atbilžu skaits ____

Piektais tips. Limbiskais UDS (50.–58. jautājums) 

Novērtē neuzmanības kritērijus (sešas vai vairāk atbildes uz 1.–14.jautājumu) un ņem vērā piecas vai vairāk atbildes uz 50.–58. jautājumu. Limbiskā UDS rezultāts: trīs vai četru punktu atbilžu skaits ____  

Sestais tips. Ugunīgais UDS (59.–71. jautājums) 

Novērtē neuzmanības kritērijus (sešas vai vairāk atbildes uz 1.–14. jautājumu) un ņem vērā piecas vai vairāk atbildes uz 59.–71. jautājumu. Ugunīgā UDS rezultāts: trīs vai četru punktu atbilžu skaits _____

Avots: Daniels G. Eimens "Uzmanības deficīta sindroms. Praktiskā programma neiroloģisku uzvedības traucējumu novēršanā bērniem un pieaugušajiem." R.: Lietusdārzs, 2017

Daniels G. Eimens, medicīnas zinātņu doktors, neiropsihiatrs, veltījis vairākas desmitgades smadzeņu pētījumiem un uzmanības deficīta sindroma izprašanai. Viņš sarakstījis gandrīz 30 grāmatu par cilvēka smadzeņu darbību un tiek uzskatīts par pasaulē vadošo uzmanības deficīta sindroma speciālistu. Viņa psihiatrijas klīnikā veiksmīgi izārstēti simtiem tūkstoši pacientu, kam bijis nepieciešams stiprināt fizisko, garīgo un emocionālo veselību.
 

Uzmanības deficīta sindroms jau gadiem sagādājis raizes pacientiem un ārstiem visā pasaulē. Tas turpina izplatīties arvien ātrāk, taču joprojām netiek pareizi izprasts, diagnosticēts un līdz ar to arī ārstēts. Viens no izplatītākajiem mītiem par šo sindromu vēsta, ka tas skar tikai bērnus. Jaunākie pētījumi psiholoģijā pierāda, ka šis sindroms vienlīdz novērojams visās vecuma grupās un var izpausties dažādos un bieži krasi atšķirīgos veidos.
 

Skolotāji var saskarties ar hiperaktīviem vai pārmēru bieži nogurušiem un šķietami neieinteresētiem skolēniem. Vecākiem problēmas var sagādāt pusaudžu audzināšana, ja tie nemitīgi runā pretī un šķiet nepaklausīgi. Bet tikpat labi varat darbā saskarties ar neorganizētiem, haotiskiem un aizmāršīgiem kolēģiem, padotajiem un priekšniekiem. Uzmanības deficīta sindromam ir dažādi simptomi, kas var ietekmēt ne vien sniegumu skolā vai darbā, bet arī attiecības ar tuviniekiem, draugiem un laulātajiem.
 

Grāmatas autors pirmais identificējis vairākus uzmanības deficīta sindroma tipus un katram no tiem izstrādājis detalizētu diagnosticēšanas un ārstēšanas programmu. Viņš tajā ietvēris katram tipam atbilstošu medikamentozu ārstēšanu, pielāgotu ēdienkarti, uztura bagātinātājus, dzīvesveida izmaiņas, vingrojumu programmu, neirofīdbeka metodi. 
Konkrēti padomi vecākiem, skolotājiem, dzīvesbiedriem un citiem ļaus atpazīt savos līdzcilvēkos uzmanības deficīta sindroma simptomus un palīdzēt viņiem kontrolēt uzvedību un šo sindromu novērst. Grāmata skaidri un saprotami norāda ceļu uz mierīgu un veiksmīgu dzīvi.