Antioksidanti. Kas tie ir un kur tos meklēt?

Dzirdēts daudz, zināms maz
Antioksidanti cīņā ar brīvajiem radikāļiem ir mūsu ciešākie sabiedrotie. Brīvie radikāļi ir skābekli saturošas molekulas, taču tās ir nestabilas, jo to ķīmiskajā struktūrā pietrūkst viena elektrona un var teikt, ka šīs molekulas ir nepilnīgas. Farmaceite norāda, ka augsta brīvo radikāļu koncentrācija var izraisīt neskaitāmas šīs ķēdes reakcijas, radot augstāku oksidatīvās slodzes līmeni, kas savukārt var būtiski kaitēt organismam. Tomēr brīvie radikāļi ne vienmēr ir tikai "sliktie zēni" – kā bieži vien tas notiek, to daudzums nosaka robežu starp ļauno un labo. Kad nepieciešams, mūsu organisms pats saražo brīvos radikāļus, ko izmanto imūnreakcijas regulēšanai un šūnu apgādei ar enerģiju. Tai pašā laikā brīvie radikāļi ir nepieciešami cilvēka ķermenim, jo ķermenis tos izmanto, lai nogalinātu baktērijas.

Kas rada brīvos radikāļus?
Brīvie radikāļi nepārtraukti veidojas mūsu ķermenī. Ja mēs neuzņemtu antioksidantus ar uzturu, mūsu ķermenis tiktu iznīcināts. Stress, ātrās uzkodas, smēķēšana, piesārņots gaiss, mazkustīgs dzīvesveids, alkohols, arī sadzīves ķimikālijas un kaitīgās uzturvielas kā konservanti vai aromatizētāji, pat pārspīlēta sauļošanās ir labvēlīgi apstākļi, kuros rodas brīvie radikāļi.

 Lai nodrošinātu ar antioksidantiem bagātinātu uzturu, biežāk jāizvēlas maksimāli svaigu un dabīgu, arī krāsainu ēdienu. Sarkanie un zilie, dzeltenie un oranžie augļi un dārzeņi nav tikai mīts – tas ir fantastisks antioksidantu avots, kas palīdzēs un stiprinās jūsu imūnsistēmu

Antioksidanti – radikāļu ķeršanas brigāde
Pirms brīvie radikāļi paspējuši paķert elektronu no šūnas membrānas vai organisma proteīna, iesaucas antioksidanti un labprātīgi atdod savu elektronu. Ja organismā ir pietiekami daudzu antioksidantu, šūnas paliek neskartas. Labums ir tāds, ka antioksidanti, atdodot elektronu, paši par brīvajiem radikāļiem nepārvēršas vai arī, kā tas ir E vitamīna gadījumā, kad rodas E radikāļi, nāk palīgā cits antioksidants, piemēram, C vitamīns. Tas ir viens no būtiskākajiem C vitamīna uzdevumiem.  Cilvēka organisms pats daļēji tiek galā ar brīvajiem radikāļiem, ņemot palīgā enzīmus. Tomēr daudz lielāka loma ir tiem antioksidantiem, ko uzņem ar pārtiku.

"Novājināta organisma gadījumā, ķermenis ir uzņēmīgs pret vīrusiem un dažādām baktērijām. Jo īpaši ziemas sezonā, ikvienam vajadzētu vērst uzmanīgu veselīgam uzturam un dzīvesveidam un regulārām aktivitātēm svaigā gaisā. Lai nodrošinātu ar antioksidantiem bagātinātu uzturu, biežāk jāizvēlas maksimāli svaigu un dabīgu, arī krāsainu ēdienu. Sarkanie un zilie, dzeltenie un oranžie augļi un dārzeņi nav tikai mīts – tas ir fantastisks antioksidantu avots, kas palīdzēs un stiprinās jūsu imūnsistēmu," aicina farmaceite Ieva Zvagule.

Kur meklēt antioksidantus?
Antioksidantiem bagātākās pārtikas grupas ir dārzeņi, salāti, augļi, garšaugi un garšvielas, dīgsti, nerafinētas eļļas, rieksti un sēklas, arī nezāles, piemēram, pienenes. Vislabākais antioksidantu avots ir pilnvērtīgs un līdzsvarots uzturs, jo dabiskā veidā uzņemtos polifenolus iespējams pārdozēt. Jāpiebilst, ka lielas devās, piemēram, C vitamīns var darboties organismā kā proksidanti – vielas, kas veicina oksidatīvo stresu, nevis mazina to, tādēļ tie jālieto tikai ieteicamajās devās. Pēdējos gados cilvēki arvien vairāk uzturā iekļauj kvalitatīvas eļļas, dažādus riekstus, sēklas, dīgstus un augstu taukskābju saturu. Šādas eļļas ir vērtīgo taukskābju avots, taču tās ir nestabilas gaismā un skābekļa klātbūtnē. Ir zināms, ka linsēklu eļļa, kas neilgu laiku atradusies gaišā telpā, strauji kļūst rūgta un negaršīga. Tāpēc ir svarīgi uzturēt pareizo balansu starp antioksidantiem un brīvajiem radikāļiem. Ja uzturs ir pilnvērtīgs, sabalansēts, satur veselīgus augļus un dārzeņus, nav nepieciešams papildus uzņemt antioksidantus ar uztura bagātinātājiem.

Farmaceites antioksidantu tops:

• Svaigi zaļumi -  no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Satur ļoti daudz vitamīnu, it īpaši C vitamīnu.
• Kaltēti zaļumi – piemēram, kaltēta piparmētra satur ļoti augstu polifenolu koncentrāciju, kas ir ķīmiski aktīvu vielu grupa, pie kuras ir pieskaitāmi arī antioksidanti.
• Garšvielas – krustnagliņas, anīss – tajās polifenola koncentrācija ir visaugstākā. Svarīgi ir garšvielas samalt un apēst kopā ar ēdienu. Arī bieži ikdienas uzturā lietojamās garšvielas kā ingvers, ķimenes, timiāns, kanēlis un lauru lapas satur antioksidantus.
• Kvalitatīvs kakao pulveris – lielisks antioksidantu avots, ieteicams lietot uzturā bez piena, nevis izmantot šķīstošos kakao saturošos dzērienus ar zemu kakao saturu.
• Kvalitatīva melnā šokolāde – labs produkts organisma aizsardzībai.
• Ogas – melnā plūškoka ogas, lielogu mellenes, avenes un smiltsērkšķu ogas – it īpaši tās, kas krāso mēli un rokas, ir bagātas ar antioksidantiem. 
• Rieksti – lazdu rieksti, valrieksti, mandeles, pekanrieksti satur visaugstāko antioksidantu devu no visiem riekstiem. 
• Kvalitatīvas, auksti spiestas eļļas – satur daudz E vitamīna, kas ir būtisks antioksidants.
• Dārzeņi – sarkanie sīpoli, spināti (arī kaltēti un saldēti), sarkanie kāposti, brokoļi, sarkanā paprika – visi košie dārzeņi (to dabiskās krāsvielas) satur milzīgu daudzumu antioksidantu karotionīdu. Visvairāk pētītie ir spilgti dzeltenais beta-karotīns (burkānos, apelsīnos, aprikozēs), likopēns (tomātos), luteīns (brokoļos, salātos, spinātos).