Masalas - specifiskā bērnu slimība, pret kuru var palīdzēt vakcinācija

Kāpēc bērnu slimības sauc par bērnu slimībām?
Par klasiskajām bērnu slimībām sauc masalas, masaliņas, vējbakas, skarlatīnu, garo klepu, cūciņas, difterija. Par bērnu slimībām tās sauc tādēļ, ka tendence ar tām saslimt ir ļoti agrīni. Bērnam saslimstot, bieži attīstās komplikācijas, iespējams arī letāls slimību iznākums. Tas ir iemesls, kādēļ pret šīm slimībām tiek veikta vakcinācija. Bērna pirmajos dzīves mēnešos speciālisti potes rekomendē pret tām slimībām, kuras var izraisīt invaliditāti vai pat nāvi, tādējādi radot mākslīgu imunitāti. Ja nu jau pieaugušais nav bērnībā ieguvis imunitāti pret bērna slimībām, nozīmē, ka viņš arī pieaugušā vecumā no tām nav pasargāts.  

Vai tiešām masalas ir bīstamas?
Masalas un masaliņas ļoti bīstamas ir grūtniecēm. Ja topošā māmiņa saslimst ar kādu no šīm slimnīcām, ir teju 100% varbūtība, ka mazulis piedzims ar invaliditāti. Šīs slimības pat var būt indikācijas medicīniskajam abortam. Ja sieviete plāno bērniņu un nav pārliecināta, vai ir vakcinēta, vajadzētu pārbaudīt antivielas asinīs. 
Speciālistes iesaka uz mūsdienu sabiedrību paskatīties nedaudz atšķirīgi. Ir medikamenti, tajā skaitā vakcīnas, kas ļauj izārstēties vai nesaslimt tiem cilvēkiem, kas laiku atpakaļ būtu ne tikai saslimuši, bet arī nomiruši. Ir daļa cilvēku, kurus dažādu iemeslu dēļ nedrīkst vakcinēt, tādēļ pārējie vakcinējoties var pasargāt gan sevi, gan tos, kuri nav vakcinēti. 

Cilvēki, kuri dzimuši līdz 1960. gadam, var būt mierīgi, jo, visticamāk, masalas būs pārslimojuši. 
Cilvēkiem, kuri dzimuši pēc 1970. gada, jābūt piesardzīgiem, jo imunitātes var nebūt. 
Lielākā riska grupa ir cilvēki, kuri dzimuši pēc 1991. līdz 1996. gadam, kad Latvijā mainījās veselības aprūpes sistēma. Tās ietvaros tika mainītas arī vakcīnas – no Krievijā ražotām pārgāja uz Rietumeiropā ražotām vakcīnām. 
Ja cilvēks zina, ka ir pārslimojis masalas vai masaliņas, otrreiz dzīvē ar to nevar saslimt un atkārtoti nav jāvakcinējas.

Ja parādās izsitumi, kas var radīt aizdomas par saslimšanu ar masalām, ir jādodas pie ārsta un nevajag staigāt apkārt un to rādīt citiem.

Kas cilvēkiem jāzina par šobrīd saslimušajiem ar masalām?
Latvija ir gana maza, lai nopietni uztvertu katru saslimušo gadījumu. Šobrīd konstatēti ir četri gadījumi. Divi saslimušie no tiem ir lidostas darbinieki.
Kopumā četri gadījumi var šķist ļoti maz. Taču, skatoties senākā pagātnē, 2014. gadā bija 37 gadījumi. Viena no saslimušajām – Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļas māsa, kura ik dienu nonāk kontaktā ar ļoti lielu cilvēku skaitu. 

Cilvēki, iespējams, nepotējas, ja ir nepietiekama vai kļūdaina informācija. Ja ārstam būtu pietiekami daudz laika runāt ar katru individuāli, cilvēki būtu zinošāki par to, ka ir jāvakcinējas pret infekcijas slimībām. Tajā pašā laikā ārstam nav jāpārliecina cilvēku vakcinēties, bet ir jāparāda, cik infekciju slimība var būt bīstama.

Kā darbojas masalu vakcīna?
Ar vakcīnas palīdzību cilvēka ķermenī tiek ievadīts antigēns, kas ir daļa no vīrusa vai baktērijas, un mūsu organisms to lēnām iepazīst un saprot, ka tas ir ienaidnieks, vienlaikus izstrādājot vielas, kas ir gatavas cīnīties. Ja dzīves laikā cilvēka organismam būs saskare ar īstu vīrusu vai baktēriju, tas jau slimību spēs uzveikt. 

Pieaugušo vecumā nekad netiks atkārtota vakcīna pret masalām un masaliņām. Tiek uzskatīts, ja vienreiz vakcinē, tās darbība ir mūžilga. Ja pieaugušajam ir šaubas, vai viņam ir labs antivielu līmenis pret bērnu infekcijas slimībām, to vajag pārbaudīt, vispirms konsultējoties ar ģimenes ārstu.

Kāds ir masalu vakcīnu sastāvs?
Deviņdesmito gadu beigās kāds angļu ārsts izteica aizdomas, ka vakcīna pret masalām un masaliņām izraisa autismu. Tās vakcīnas sastāvā, ko tobrīd potēja, bija dzīvsudraba sāls. Lai arī šobrīd pierādīts, ka konkrētajai vakcīnai ar autismu nav saistības, kopš tā laikā vakcīnās vairs nav dzīvsudraba sāls. Toreiz izteiktā hipotēze rezultējās ar to, ka daudzi vecāki Lielbritānijā un Francijā atteicās no masalu un masaliņu potes saviem bērniem. Desmit gadus vēlāk šajās valstīs sākās epidēmija. 

Vakcīnas sastāvā ir viela, kas rada imunitāti - svešs proteīns no vīrusa vai baktērijas. Šai olbaltumvielai kaut kur ir jāpeld. Parasti tas ir ūdens. Tad vēl ir jāpanāk, lai pēc ievadīšanas vīrusa vai baktērijas gabaliņš nenonāk saskarē uzreiz ar visu imūnsistēmu, lai nerastos anafilaktiska reakcija, tāpēc klāt ir adjuvans, kas ir alumīnija sāls. Alumīnija sāls nodrošina to, ka organisms ar svešo proteīnu var iepazīties pamazām. Vakcīnā vēl var būt mikrodaļiņas no barotnes, kur vīruss vai baktērija ir augusi. Atsevišķām vīrusu vakcīnām klāt var būt nedaudz antibiotikas. 

Kāpēc pēc vakcīnas saņemšanas rodas apsārtums vai temperatūra?
Lai rastos imunitāte, ir jābūt iekaisumam. Par iekaisumu parasti liecina tādas blaknes kā pietūkums, apsārtums, karstums, sāpīgums, funkciju īslaicīgie ierobežojumi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. 
Blaknes nedrīkst jaukt ar komplikācijām, kas ir nopietni sarežģījumi, kas rodas neparedzēti. Jāatceras, ka komplikācijas rodas ļoti, ļoti reti. 

Avots: LR1 raidījums “Kā labāk dzīvot”