Angīna. Simptomi, ārstēšana, profilakse

Kas ir angīna? 
Angīna jeb tonsillīts ir bakteriāls iekaisums, kurš ir sācies aukslēju mandeļu un rīkles rajonā, ko izraisa ß (beta) hemolītiskais streptokoks. Visbiežāk šis iekaisums ir strutains. 
Angīna parasti sākas vairāku apstākļu sakritības dēļ, klasiski tie ir patogēnais mikrobs kombinācijā ar novājinātu imunitāti. Un parasti pirms angīnas sākšanās ir bijuši vēl kādi provocējoši apstākļi, piemēram, ir bijušas slapjas un nosalušas kājas, dzerts kaut kas ledaini auksts. Reizēm angīnu izprovocē atrašanās kondicionētās telpās. Pret angīnu vajadzētu izturēties ar lielu nopietnību, jo aiztūcis kakls ne tikai apgrūtina elpošanu, bet arī samazina smadzeņu pieplūdi smadzenēm, kas ilgākā laikā var atstāt sekas uz domāšanas ātrumu, mācīšanās un koncentrēšanās spējām. 

Kā angīna izpaužas?
Angīna ir ļoti nepatīkama slimība, jo sāpes kaklā traucē rīt gan siekalas, gan barību. Angīnai raksturīgs mandeļu un rīkles gļotādas apsārtums, aplikumi uz mandelēm un mēles. Bieži ir palielināti kakla limfmezgli. Var būt paaugstināta temperatūra, galvassāpes. Angīna, kā jebkurš iekaisums, jāuztver nopietni un tā arī jāārstē. Ja neārstē, tūlītējas komplikācijas var būt paratonsilīts un paratonsilārais abscess, kurš attīstās dažas dienas pēc tam, kad visi angīnas simptomi it kā ir izzuduši un ārstēšana priekšlaicīgi tiek pārtarukta. Parādās sāpes rijot, sāpes izstaro uz ausi, zobiem, tās varbūt tik stipras, ka slimnieks atsakās ne vien no ēšanas, bet pat no siekalu rīšanas. Var būt arī kakla mīksto audu iekaisums. Pārstaigāta vai ieilgusi angīna var radīt nopietnus veselības sarežģījumus un slikti ietekmēt dzīvībai svarīgus orgānus – sirds vārstuļus, nieres un locītavas. Ja angīna netiek pienācīgi izārstēta, tā var kļūt hroniska. Tas nozīmē, ka tā var provocēties teju katrā saaukstēšanās reizē. 

Svarīgi ievērot karantīnas režīmu, jo šī slimība ir lipīga, tas nozīmē, ka nedēļu noteikti vajadzētu pavadīt mājās, vēlams gultas režīmā.

Kā ārstēt angīnu?
Svarīgi ievērot karantīnas režīmu, jo šī slimība ir lipīga, tas nozīmē, ka nedēļu noteikti vajadzētu pavadīt mājās, vēlams gultas režīmā. Jāpiekrīt, ka bērnus, kad viņi jūtas labāk, grūti noturēt gultā, tādēļ vēlams viņiem nodrošināt pēc iespējas mierīgus apstākļus. 
Veseļošanās periodā liela nozīme ir higiēnas pasākumu ievērošanai – katrs lieto savus traukus, atsevišķus dvieļus. Ērtībai var gulēt atsevišķās gultās. Pēc slimošanas vēlams mainīt zobu birsti, uz kuras var būt palikuši slimības nēsātāji. 
Tā kā angīna ir bakteriāls iekaisums, pie paaugstinātas temperatūras droši var dot temperatūru pazeminošus līdzekļus. Bērniem temperatūru mazinošus līdzekļus rekomendē, ja pastāv krampju risks. 
Sākoties kakla sāpēm, pacienti mēdz lietot dažādus bezrecepšu medikamentus gan “konfekšu” formā, gan tādus, kas pūšami kaklā. Taču tie tikai uz brīdi var atvieglot stāvokli, nevis nopietni ārstēt. Tādēļ ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu par precīzu medikamentu izvēli. 
Jaunākās vadlīnijas nosaka, ka arī kakla skalošana nav piemērotākais paņēmiens, jo var papildus kairināt kaklu, taču reizi dienā ar vieglu sālsūdeni tomēr to var darīt, jo tīrāks kakls ļauj justies komfortablāk. 

Ja angīna sezonas laikā parādās atkārtoti, ieteicams doties pie ausu kakla un deguna ārsta, lai veiktu analīzes, jo pastāv iespēja, ka mandelēs ir vēl kāda problēma, kas veicina angīnas veidošanos. Ja agrākos laikos mandeļu izgriešana bija populāra parādība, tad mūsdienās to vairs neveic, jo atzīst, ka mandeles ir “aizsargvārti” pret ko aizķerties vīrusiem un baktērijām. 
Ja ir regulāras problēmas ar mandelēm, var veikt piesaldēšanas procedūru, kas mazina iekaisumu un slimības biežumu. 

Parasti slimošanas laikā ārsti pacientiem iesaka papildus šķidruma lietošanu. Un angīna nav izņēmums. Pie paaugstinātas ķermeņa temperatūras ķermenis papildus svīst, tātad šķidrums ir ļoti nepieciešams. 
Tāpat ir jāvēdina telpas un jālieto vitamīniem bagāts, kaklu saudzējošs uzturs.