Palielinājusies maziem bērniem potenciāli bīstamās elpceļu saslimšanas - respiratori sincitiālais vīrusa, izplatība

Minētā vīrusa nosaukums ir respiratori sincitiālais vīruss (RSV), kura izplatība tiek novērota katru sezonu. Šī infekcija ir sastopama visā pasaulē, un saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti visu gadu, tomēr ziemā un pavasarī parasti tiek novērots saslimšanas pieaugums. RSV izplatās epidēmijas veidā līdzīgi gripas vīrusiem. Kopš sezonas sākuma reģistrēti 136 RSV saslimšanas gadījumi.
 

RSV ir ļoti infekciozs, un vairāk nekā puse mazo bērnu inficējas ar to jau pirmajā dzīves gadā. Visvairāk smagu slimības gadījumu ir zīdaiņiem no sešu nedēļu līdz pusgada vecumam, kas saistīts ar iedzimtās imunitātes mazināšanos un elpceļu anatomiskām īpatnībām.

Vīruss ir bīstams jaundzimušajiem, tomēr sevišķi bīstama šī infekcija ir neiznēsātiem jaundzimušajiem, jo no mātes iegūto antivielu līmenis viņiem ir zems vai to nav nemaz. Šiem bērniem infekcija samērā bieži beidzas letāli, norāda SPKC.

Arī pieaugušie ir uzņēmīgi pret šo infekciju, tomēr slimība parasti norit vieglā formā. Smagāk slimo gados veci cilvēki. Infekcijas avots ir slims cilvēks, parasti akūtā slimības periodā.

SPKC norāda, ka RSV infekcija izplātas ne tikai gaisa pilienu veidā, bet arī ar rokām, gultas piederumiem, rotaļlietām un citiem priekšmetiem, sevišķi, kuriem pieskaras daudz cilvēku, tostarp sabiedriskajās vietās. Inkubācijas periods ir divas līdz sešas dienas.

Visizplatītākais RSV infekcijas simptoms ir sauss, ilgstošs lēkmju veida klepus, kurš var turpināties pat līdz trīs nedēļām. 

Epidēmijas laikā infekcija var izplatīties slimnīcās, bērnu un vecu cilvēku aprūpes iestādēs. RSV ir viens no biežākajiem intrahospitālo infekciju ierosinātājiem pediatriskajās nodaļās. Intrahospitālā infekcija ievērojami pagarina uzturēšanos slimnīcā un izraisa lielāku mirstību, salīdzinot ar sadzīvē iegūtu infekciju. Slimnīcas personāls ir galvenais infekcijas avots. Daļai medicīniskā personāla ir viegli saaukstēšanās simptomi un daļa inficēto darbinieku var būt asimptomātiski.

Pirmajās slimības dienās cilvēkam parādās sauss klepus, kuru pavada apgrūtināta elpošana. Katarālais sindroms mēreni izteikts, proti, novērojamas iesnas un neliela rīkles gala apsārtums. Tāpat parādās sāpes krūtīs un cianoze jeb ādas krāsas maiņa kādā ķermeņa daļā. Bieži attīstās arī obstrukcijas sindroms jeb akūta elpošanas mazspēja. Visizplatītākais RSV infekcijas simptoms ir sauss, ilgstošs lēkmju veida klepus, kurš var turpināties pat līdz trīs nedēļām. Vairākiem slimniekiem tiek novērota aizdusa jeb akūts elpas trūkums, smaguma sajūta krūšu kurvī un lūpu cianoze, skaidro SPKC.

Maziem bērniem slimība norit smagi - ar drudzi, galvassāpēm, vemšanu un paaugstinātu uzbudināmību. Pieaugušajiem un lielākiem bērniem biežāk tiek skarti tikai augšējie elpceļi. Bērniem var būt bronhiolīts jeb sīko bronhu iekaisums vai plaušu karsonis, var parādīties aknu funkciju traucējumi - sāpes labajā paribē, urīns tumšā krāsā, īslaicīgi paaugstināta fermentu aktivitāte, skaidroja speciālisti.