Tipiskās bērnu traumas, rīcība un reāli stāsti
Latvijā 1–5 gadus vecu bērnu traumatisma rādītāji ir ļoti augsti, tāpēc ir svarīgi būt informētiem, kā rīkoties gadījumā, ja bērns traumu ir guvis, un neapjukt emociju iespaidā. Kādas ir biežākās traumas, ko gūst mūsu bērni, un kā rīkoties, ja nelaime ir notikusi, stāsta Bērnu klīniskās universitātes speciālisti – slimnīcas ārsts, bērnu reanimatologs Jurijs Bormotovs un bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava.
„Šķiet, mēs joprojām bērnu drošības jautājumos esam tikai pašos
pirmsākumos. Joprojām uz slimnīcu ved ļoti daudz bērnu ar
apdegumiem, applaucējumiem – šīm traumām skaitliski vajadzētu būt
mazāk. Ir ļoti daudz smagi invalidizējošu un pat letālu traumu. Ja
Latvija ir pirmajā vietā ES pēc bērnu traumatisma, tad palīdzības
apjoma ziņā, ko varam sniegt šiem bērniem, iespējams, esam vienā no
pēdējām vietām. Vecāki neprot sniegt adekvātu palīdzību savām
atvasēm. Izglītošanas aktivitātes valstī šajā jomā ir
nepietiekamas,” vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas
ārsts, bērnu reanimatologs Jurijs Bormotovs, kas
ikdienā sastopas ar traģisku nelaimes un paviršības gadījumu sekām,
un viņa skatījumā valstī situācija ir dramatiska.
Ārsti atgādina, ka vecākiem ir pienākums lasīt izglītojošu
informāciju gan par drošības pasākumiem, kas veicami, lai bērnu no
traumām pasargātu, gan arī par to, kā bērnam sniegt pirmo
palīdzību. „Joprojām ir gadījumi, kad uzreiz pēc iegūtas termiskas
traumas uz apdeguma virsmas kaut ko lej vai smērē, bet to nedrīkst
darīt! Labākais veids, kā atvēsināt cietušo vietu, ir tekošs, vēss
ūdens,” teic ārsts Jurijs Bormotovs. „Aizrīšanās gadījumā mazus
bērnus, īpaši zīdaiņus, vecāki mēģina kratīt ar galvu uz leju. Tā
ir reāla iespēja tikt pie nopietniem kakla skriemeļu bojājumam!
Kodīgu vielu norīšanas gadījumā nedrīkst izraisīt vemšanu, kā to
dažreiz mēģina darīt. Ja kas tāds ir atgadījies, drošāk
piezvanīt diennakts toksikoloģijas dienestam pa tālruni
67042473,” atgādina ārsts.
Aizrīšanās gadījumā mazus bērnus, īpaši zīdaiņus, vecāki mēģina kratīt ar galvu uz leju. Tā ir reāla iespēja tikt pie nopietniem kakla skriemeļu bojājumam
Pēteris Kļava piekodina, ka vecākiem mājās ir jāizvērtē katra
istaba un telpa, kā arī priekšmeti, kas tajās
atrodas: „Iegādājoties bērnu mantas un rotaļlietas, ir
jāpārliecinās arī par to drošību. Vai batuts ir pareizi
nostiprināts? Vai tikko iegādātajam velosipēdam vai skrituļdēlim ir
nodrošināti arī aizsarglīdzekļi – ķivere un ceļu, elkoņu sargi?
Visas šīs lietas varbūt ir dārgas, taču bērna dzīvība ir vēl
dārgāka,” par bērnu drošības pamatiem stāsta bērnu ārsts,
reanimatologs Pēteris Kļava.
KRITIENI NO AUGSTUMA
Bērni līdz trīs gadu vecumam visbiežāk cieš, krītot no augstuma.
Situācija kļūst bīstama jau tad, kad sāk vest mazuli pastaigā
ratos. Kad bērns sasniedzis trīs mēnešu vecumu, jārēķinās, ka viņu
vairs nedrīkst atstāt vienu uz pārtīšanas galda vai dīvāna virsmas,
jo ir apgūta prasme pārvelties. Savukārt sešu mēnešu vecumā
neatstājiet mazuli vienu pie galda ēdināšanas krēsliņā, no kura
viņš var izkrist. Deviņu desmit mēnešu vecumā bērns mēģina izkāpt
no ratiem, tie sasveras un apgāžas. Siltais laiks nāk ar pusotra
līdz trīs gadus vecu bērnu nonākšanu slimnīcā, jo viņi kāpj uz
palodzēm un krīt ārā pa logiem.
Norītu bateriju, magnētu vai stiklu iedarbība uz mazā organismu, palēnām izraisot dažādas ķīmiskās reakcijas ar orgāniem, var beigties arī letāli.
Ko darīt? Galvaskausa lūzumi ir diezgan mānīgi, jo bieži vien pirmajās dienās pat speciālists to nevar konstatēt, ja vien cietušajam netiek veikts rentgens vai tomogrāfija. Tāpēc, ja bērns nokritis no neliela augstuma un sasitis galvu, sākumā noteikti vajadzētu sazināties ar savu ģimenes ārstu un pēc tam doties uz ārstniecības iestādi. Pirmajā brīdī viss var šķist kārtībā, taču asins izplūdumu smadzenēs ar aci saskatīt nevar neviens. Ja bērns pēc kritiena ir kļuvis miegains, vemj un neēd, tas vēl jo vairāk norāda uz traumu – iespējamo smadzeņu satricinājumu vai asins izplūdumu smadzenēs. Jebkura galvas trauma ir bīstama, jo var nopietni apdraudēt mazā cilvēka veselību un pat dzīvību.
Situācija. Lifts nedarbojas, nolemts nest bērnu pa kāpnēm ar
visiem ratiem, neērti, māte paklūp, krīt abi. Šādā situācijā mazuli
drošāk nest, izņemot no ratiem. Neaizmirsīsim, ka liftā vispirms
jāieiet pieaugušam cilvēkam, ar savu svaru nobloķējot to, un tikai
tad tiek iestumti rati ar bērnu, savukārt izkāpjot – otrādi:
vispirms liftu pamet ratos guļošs bērns.
POLITRAUMAS
Viena no smagākajām traumām ir politrauma, kad tiek nopietni
bojātas vairākas ķermeņa daļas un orgāni, piemēram, galva, kakls,
iekšējie orgāni. Šādas traumas visbiežāk tiek iegūtas autoavārijās,
kad bērns nav bijis piesprādzēts un burtiski „lidojis” pa
automobili. Skolas vecuma bērni transporta negadījumos biežāk cieš
kā gājēji. Sešu gadu vecumā bērns nespēj novērtēt tuvojošā
transporta līdzekļa attālumu un kustības ātrumu. Mazā auguma un
nepietiekamās pieredzes dēļ skrejošs vai uz divriteņa braucošs
bērns nespēj pilnībā pārredzēt kustību uz ielas.
Princips – bērnu aiztikt saudzīgi, nekustināt, nepārvietot un atbrīvot elpceļus – darbojas faktiski jebkuru traumu gadījumos.
Ko darīt? Ja ir gūta politrauma un bērns ir bezsamaņā, vecākiem ir jāspēj novērtēt situāciju, lai arī cik emocionāli grūti tas būtu. Ir jānovērtē bērna stāvoklis, pārbaudot, vai viņš ir pie samaņas un elpo un vai ir brīvi augšējie elpošanas ceļi. Cietušo nekādā gadījumā nedrīkst pārvietot. Bērns ir jāapskata, un jānodrošina, lai viņam ir brīva mute un deguns. Ja tur ir asinis, tās ir jānotīra. Gadījumā, ja ir galvas trauma, galvu kustināt nedrīkst, celt var tikai bērna apakšžokli. Tālāk – ja bērns neelpo, ir jāatbrīvo elpošanas ceļi un jāveic piecas ieelpas. Zvanot neatliekamajai medicīniskai palīdzībai, būtiski ir pateikt: kur, kas, cik cilvēku, kas izdarīts un vārds, uzvārds. Nolikt klausuli var tikai tad, kad to ir nolicis operators. Patiesībā princips – bērnu aiztikt saudzīgi, nekustināt, nepārvietot un atbrīvot viņa elpceļus – darbojas faktiski jebkuru traumu gadījumos.
Situācija. Braucot kopā ar bērnu, automašīnas durvīm vienmēr
jābūt bloķētām. „Reiz, kad bija jābrauc netālu, nenobloķēju.
Divgadīgā meita braucošai mašīnai atvēra durvis. Labi, ka bērns
pats bija iesprādzēts krēsliņā, arī citu automašīnu apkārt nebija.
Kārtējā pagriezienā uzmetiet aci, vai bērns tiešām vēl ir
piesprādzēts!”
TERMISKIE APDEGUMI
Izplatīti ir arī ķermeņa termiskie apdegumi, kurus bērni iegūst,
saskaroties ar karstu ūdeni vai karstiem šķidrumiem, apdedzinoties
ar liesmu vai oglēm un saules iedarbības rezultātā. Apdegumus
biežāk gūst bērni vecumā līdz diviem gadiem. Dzīves pirmo trīs gadu
laikā mazuļi parasti apdegumus gūst ar karstu ūdeni vai ēdienu. Tos
var gūt arī ar elektrisko strāvu.
Ko darīt? Gadījumos, kad bērns ir applaucējies ar
karstu šķidrumu vai guvis apdegumu, ļoti uzmanīgi jānovelk viņam
drēbes (apģērba gabalus nedrīkst strauji plēst no brūcēm!). Pēc tam
bērns ir jāieliek vēsa ūdens dušā. Un, kas ļoti svarīgi, vēsais
ūdens ir jālej virsū pietiekami ilgi – 4–5 minūtes. Pirmkārt, tas
atsāpina apdeguma vietu, otrkārt, tas par vienu pakāpi samazina
bojāto audu dziļumu. Tādēļ svarīgi ir ūdeni nevis vienkārši uzliet,
bet tecināt uz apdeguma vietas bez apstājas.
Vēl jāņem vērā, ka vecāki šajos gadījumos nedrīkst nodarboties ar
pašārstēšanu. Krējumu, sviestu, eļļu, medu nekādā gadījumā nedrīkst
izmantot – tie situāciju var padarīt pat sliktāku. Ir tikai viens
līdzeklis, ko vecāki var lietot līdz ātrās palīdzības atbraukšanai,
un tas ir auksts ūdens. Jebkādus medikamentus izvēlēsies un
piemēros tikai un vienīgi ārsts. Gadījumā, ja nav pieejama duša,
var izmantot kaut vai minerālūdeni vai citu vēsu ūdeni.
Situācija. Ģimene gatavojas mazā brāļa vannošanai: sasildītā telpā uz ķebļiem novieto vanniņu, tajā ielej karsto ūdeni. Kamēr mamma pie krāna tecina auksto ūdeni, divus vai trīs gadus vecais ģimenes loceklis pieķeras ar rokām pie nestabili novietotās vanniņas malām, tā sasveras, un, ūdenim izlīstot, gūst apdegumu. Ieteikums – sākumā ieliet auksto ūdeni un tikai tad pievienot vajadzīgo daudzumu karstā ūdens.
MĀJDZĪVNIEKU KODUMI
Slimnīcās bērniem ik gadu sniedz palīdzību situācijās, kad viņus ir
sakoduši pašu mājās mītošie mājdzīvnieki – ģimenes mīluļi.
Zīdainis, apguvis rāpošanu, sāk interesēties par dzīvnieka bļodas
saturu vai ir pārāk uzmācīgs attiecībās ar spalvaino draugu. Agri
vai vēlu suns uz bērna neadekvāto rīcību reaģēs agresīvi. Suns maza
izmēra un vājākus cilvēks uzskata par zemāka statusa radījumiem
barā, tāpēc var viņiem uzbrukt. Kinologu skatījumā, bērnus līdz 12
gadu vecumam vienus atstāt ar suni nedrīkst.
Dzīvnieku kodumu gadījumā sākotnēji jānovērtē brūces apmērs – ja
nodarītie miesas bojājumi ir vidēji vai lieli, nekavējoties jāzvana
uz 112 vai 113 un jāizsauc medicīniskā palīdzība. Tas, ko iespējams
darīt, gaidot mediķu ierašanos, ir asiņošanas apturēšana, piemēram,
piespiežot traumētajai vietai tīru audumu.
Situācija. Boksera šķirnes suns uzklupis kādai astoņus mēnešus vecai meitenei. Visticamāk, suns uzbrucis bērnam, kad mazais bija pierāpojusi pie mājdzīvnieka brīdī, kad tas ēdis. Dzīvnieks šajā ģimenē, kas esot labvēlīga, dzīvojis jau ilgāku laiku un līdz šim nekādu agresiju nav izrādījis. Bērnam bija skartas dzīvībai bīstamas vietas – lielie asinsvadi un artērijas, un mediķu pūles glābt viņa dzīvību beigušās neveiksmīgi.
AIZRĪŠANĀS, SĪKU PRIEKŠMETU NORĪŠANA, SMAKŠANA
Šīs traumas raksturīgas mazākiem bērniem, kas pasauli iepazīst caur
muti. BKUS endoskopijas kabinetā ir plaša kolekcija – svešķermeņi,
kas izņemti no bērnu elpošanas un gremošanas ceļiem. Pogas,
monētas, nozīmītes, naglas, pupas un zirņi, rotaļlietu lauskas,
lego kauliņi, elektronisko ierīču izlietotās baterijas, un ar to
nebūt nebeidzas šo bīstamo priekšmetu saraksts. No mazuļa mutes tie
nonāk elpošanas ceļos, nosprostojot tos un izraisot elpošanas
problēmas vai pat nāvi. Iekļūstot barības vadā, šādi priekšmeti var
radīt izgulējumus tā sieniņā, videnes iekaisumu; nonākot kuņģī vai
zarnās – šo orgānu perforāciju.
Ko darīt? Vecākiem ir jāprot veikt Heimliha
manevru – tā ir tehnika, kad ar pieciem precīziem sitieniem pa
muguru svešķermenis tiek izvadīts no mazuļa organisma.
(Kā palīdzēt bērnam aizrīšanās
gadījumā) Piecus sitienus izdara, bērnu stabili turot
ar galvu uz leju un sitienu vektoru vēršot uz priekšu un uz leju.
Jāsit tieši starp lāpstiņām, lai svešķermeni izsistu ārā. Nedrīkst
bāzt bērna rīklē pirkstus, ja vien svešķermenis nav tiešā
redzeslokā. Ja mutē iebāztais svešķermenis ir tiešā redzes kontrolē
un tas ir liels un aizsprostojis pašu rīkles galu, tad vajag
paplest muti un to ņemt ārā. To var darīt arī ar kādu mazāku
karotīti vai pinceti. Ja aizdomas, ka bērns kaut ko norijis,
nekavējoties jādodas uz slimnīcu.
Situācija. „Kad meitai bija četri gadi, viņa aptina sev ap
kaklu dāvanu saiņojamo lenti, turklāt vairākkārt un tad sabijās un
centās noraut, protams, sažņaudza vēl stiprāk... Savilkts bija tik
cieši, ka man bija grūti pabāzt šķēres zem cilpas.”
„Bērns ēda mandarīnu un vienlaikus lēkāja pa gultu, kamēr aizrijās.
Sitot pa muguru, izdabūju mandarīnu ārā.”
ĶĪMISKĀS TRAUMAS
Ķīmiskās traumas tiek iegūtas ķīmisku sārmu vai skābju šķidruma
iedarbības rezultātā uz bērna ķermeni un iekšējiem orgāniem
(barības vadu, kuņģi, zarnām un citiem orgāniem).
Ja gūta ķīmiskā trauma, pastāv tikai viena pareiza rīcība –
nekavējoties jāzvana uz 112 vai 113 un jāizsauc neatliekamā
medicīniskā palīdzība. Kategoriski aizliegts bērnam dot kaut ko
dzert – pienu, ūdeni, sodu – vai censties izskalot kuņģi. Tas ir
jādara tikai un vienīgi profesionāļiem.
Situācija. Divus gadus vecs zēns ieguvis ļoti smagus augšējā
gremošanas trakta apdegumus pēc cauruļu tīrīšanas līdzekļa „Krot”
iedzeršanas. Mazulis pie šķidruma tika, kad spēlējās virtuvē ar
zemajos plauktos atrodamām lietām.
„Gāja bojā bērns, kura barības vadā bija iesprūdis portatīvā datora akumulators. Ceļā līdz slimnīcai barības vada sieniņā radušies bojājumi un pievienojušās komplikācijas kļuva par iemeslu bēdīgam iznākumam. Pēc divām nedēļām klīnikā iestājās līdzīgs pacients, kuram akumulators bija kuņģī un tika laikus izņemts.”
IZZIŅA
Ja bērns ir iedzēris kādus ķīmiskus līdzekļus, medikamentus vai
citas vielas, nekavējoties zvani diennakts toksikoloģijas dienestam
pa tālruni 67042473.
Raksta tapšanā izmantota informācija, kas sagatavota Veselības
ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās
sabiedrības informēšanas kampaņas „Bērnam droši” ietvaros. Kampaņas
mērķis ir informēt par biežākajiem traumu veidiem bērniem vecumā no
viena līdz pieciem gadiem un to gūšanas vietām mājās, kā arī sniegt
vecākiem un citiem bērnu pieskatītājiem praktiskus padomus, kā vidi
mājās padarīt bērnam iespējami drošāku.
Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdevusi jaunu bezmaksas žurnālu - “Bērnam Droša Bērnība”. Tā mērķis ir veicināt vecāku, speciālistu un sabiedrības izpratni un uzlabot zināšanas par bērna drošību, pieskatīšanu un neatstāšanu bez uzraudzības līdz 7 gadu vecumam. Padomu žurnāls “Bērnam Droša Bērnība” izdots Labklājības ministrijas projekta ietvaros.