Vējbaku vakcīna. Vai tā pasargā no saslimšanas ar vējbakām un no saslimšanas ar jostas rozi?

Infektoloģe, Bērnu vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska norāda, ka neviena vakcīna nedod 100% garantiju. Līdz ar to tā var būt, ka par spīti vakcīnai, bērns saslimst ar vējbakām. “Pirmā vējbaku vakcīna, ko bērns saņem no 12 līdz 15 mēnešu vecumā, negarantē to, ka bērns vispār nesaslims, bet gan samazina saslimšanas iespēju par 75% un nodrošina, ka ar vējbakām neslimos smagi un ar komplikācijām. Tāpēc bērns var saslimt ar vējbakām ļoti vieglā formā, izslimot tās. Imunitāte šajā gadījumā veidojas uz visu mūžu. Sākot no 2019. gada valsts apmaksās arī vējbaku vakcīnas otru poti, tas nozīmēs, ka vakcinētajam cilvēkam veidosies imunitāte uz mūžu tāpat, kā tas būtu, izslimojot ar vējbakām.  

Vakcīnas nepasargā no saslimšanas 100%, bet viennozīmīgi nodrošina iespēju neslimot  ar konkrēto vakcīnregulējamo slimību ar smagām un paliekošām komplikācijām. Lai gan mūsdienās ar vakcīnu palīdzību jau esam nonākuši tik tālu, ka principā vakcīna vairumā gadījumu nodrošina nesaslimšanu vispār.

Tas, ko vējbaku vakcīna ir pašlaik izdarījusi – ja agrāk bērni ar vējbakām slimoja 4-5 gadu vecumā, tad tagad šis vecums ir paaugstinājies līdz 7 gadiem, būtiski mazinājies ar vējbakām stacionēto skaits un komplikāciju daudzums. Kopumā saslimstība samazinās un paredzams, ka ieviešot otru vakcīnas daļu, saslimstības apjomi samazināsies vēl vairāk. Uzskata, ka 12 gadi ir vecums, pēc kura saslimšana jau praktiski vienmēr beidzas ar komplikācijām un gulēšanu slimnīcā.”

Vējbaku gadījumā vējbaku vīruss cirkulē ar asinsrites un limfatiskās sistēmas palīdzību pa visu organismu.

Ģimenes portālam Mammamuntetiem.lv kāda mamma iesūtījusi šādu jautājumu:
“Manam dēlam ir 4 gadi, neesmu viņu vakcinējusi pret vējbakām. Bērnu dārzā ejam otro gadu, grupā nekāds slimības uzliesmojums nav bijis. Un apkārt draugu vidū arī neviens neslimo. Taču radiniece, gados vecāka kundze, nesen smagi pārslimoja jostas rozi. Viņa teica – saslimusi tāpēc, ka bērnībā izslimojusi vējbakas. Tagad domāju – vai vakcinācija bērnu vēlāk dzīvē pasargā no jostas rozes vai tomēr ne? Ģimenes ārsts man īsti skaidri nevarēja atbildēt, varot būt visādi. Varbūt ir iespējams paskaidrot, vai un cik efektīvi vakcinācija pasargā no jostas rozes, lai varu izlemt, vakcinēt savu bērnu vai nē. Jo vējbakas man neliekas tik smaga slimībai, lai vakcinētos.” 

“Jostas rozi patiešām izraisa vējbaku vīruss. Cilvēkiem, kuri slimojuši ar vējbakām, vējbaku vīruss dzīvo muguras smadzeņu nervos. Un pie novājinātas imūnsistēmas var parādīties vējbakām līdzīgi izsitumi, kas visbiežāk lokalizējas jostas rajonā, bet var būt arī uz citām ķermeņa daļām. Vakcinēti cilvēki nav pilnībā pasargāti no rozes, taču iespēja, ka viņiem tā būs, ir daudz mazāka. Piebildīšu, ka vējbakas ir smagāka slimība kā jostas roze. Vējbaku gadījumā vējbaku vīruss cirkulē ar asinsrites un limfatiskās sistēmas palīdzību pa visu organismu, tādēļ komplikāciju iespējamība arī veselam cilvēkam ir daudz augstāka.

Roze nav dzīvībai bīstama slimība, taču tā ir ļoti nepatīkama un sāpīga. Tā kā roze ir ādas bojājums, vienmēr jārēķinās, ka tajā vietā var iemesties vēl kādas infekcijas,” skaidro speciāliste.