Veci medikamenti - bieds gan videi, gan cilvēku veselībai

“Vides faktu” uzrunātajiem cilvēkiem kādā no Rīgas aptiekām ir dažādas atbildes. Lāsma atzīst, ka nezina, ko darīt ar neizlietotajām zālēm. Savukārt Uģim ir cita pieredze. “Mēs kaut kā paši utilizējam vai sadedzinām. Bet ir bijuši gadījumi, kad mēs nododam atpakaļ. Kaut kādu vienu tādu reizi atceros,” norāda Uģis.  

Zinātniskā institūta “Bior” vadošais pētnieks Ingars Reinholds norāda, ka zāles, kam beidzies derīguma termiņš nedrīkst mest ārā.

Latvijā ir 780 aptiekas un kā norāda Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute, 70% no tām ir iespēja nodot medikamentus, kuriem beidzies derīguma termiņš vai vairs nav vajadzīgi. “Nederīgos medikamentus pieņem visas lielās tā saucamās tīklu aptiekas jeb zīmolu aptiekas. Rīgā situācija ir patiešām laba. Labā ziņa par reģioniem, ka šo tīklu aptiekas ir arī reģionos. Pilsētās notiek šis pasākums, ka var zāles aiznest,” bilst Ķikute.

Eksperti, analizējot farmaceitisko atlikumu izplatību apkārtējā vidē, konkrētāk notekūdeņos nonākušās vielas, atklāj, ka to nav maz, bet visbīstamākās atrastās esot antibiotikas.

Liela daļa iedzīvotāju joprojām nezina, ko darīt ar neizmantotām zālēm, kurām beidzies derīguma termiņš. Tāpēc bieži vien tās izmet atkritumos vai izmet kanalizācijā, neaizdomājoties par to, cik lielu kaitējumu nodara videi.

Eksperti, analizējot farmaceitisko atlikumu izplatību apkārtējā vidē, konkrētāk notekūdeņos nonākušās vielas, atklāj, ka to nav maz, bet visbīstamākās atrastās esot antibiotikas.

“Rezultāti mūs pārsteidza ar to, ka ļoti daudz šīs koncentrācijas vielām nevis samazinās, bet lielākajai daļai šīs koncentrācijas pieaug. Rezultātā šīs vielas koncentrācijas mēs redzam daudz lielākas, piemēram, antibiotikās, kas ir viena no problemātikām, ņemot vērā, ka antibiotikas izraisa daudzas problēmas, kas ir saistītas ar dažādu slimību attīstību,” saka Reinholds. Antibiotikām nonākot apkārtējā vidē, ļoti mazās koncentrācijās ir pierādīti publikācijās pētījumi, ka antibiotikas izraisa rezistenci, veicina rezistento baktēriju attīstību,” viņš atzīmē.

Tas nozīmē, ka, cilvēks kaut kādā veidā uzņem atpakaļ notekūdeņos nonākušās vielas, tad pēcāk organisms var nepieņemt antibiotikas, un saslimšanas gadījumos tās vairs nepalīdzēs.

Speciālists norāda, ka zāļu noskalošana kanalizācijā var izraisīt ne vien draudus cilvēkiem, bet arī jūras organismiem, zivīm un arī dzīvniekiem. 

Būtiskākā loma šajos procesos ir cilvēkiem. Tāpēc, lai neradītu draudus paši sev un videi, speciālisti aicina vairāk piedomāt brīdī, kad tiek tīrītas mājas aptieciņas, zāles nododot aptiekā. 

Avots: www.lsm.lv