Kad māmiņas izdzird par bērnam sāpošu zobu, jāsaķer galva. Rinda pie ārsta dažviet pat 600 (!) dienas

Bērnu māmiņas sociālajos tīklos dalījušās ar pieredzēm par rindām pie zobārstiem. "Talsos arī traki. Viena zobārstniecība ņem tikai "savus" esošos pacientus-bērnus. Jauni bērni var necerēt tikt. Tāpat arī pamatskolas zobārste ņem tikai tās skolas audzēkņus... Traki... Poliklīnikā jāzvana tikai jūlijā, jo viss līdz tam laikam pilns," stāsta kāda māmiņa.

Kāda cita mamma raksta: "Pagājušajā nedēļā biju Cēsu ģimenes zobārstniecībā, vēlējos pierakstīt bērnu uz valsts apmaksāto zobārstu, man piedāvāja pierakstu uz decembri, ja par maksu, tad aprīļa nogali."

Māmiņa Sanita par situāciju Tukumā stāsta: "Par zobārstu Tukumā. "Dental" zobārstniecībā, zobārsts jāgaida divi mēneši, jo viena dakterīte ir dekrētā. Attieksme ir ļoti laba, bērniem ļoti patīk, bet, kad mēs, mammas, izdzirdam, ka bērnam sāp zobs, ir jāsaķer galva, jo tāpat zinām, ka jāved par maksu uz citu pilsētu."

Pērn Veselības ministrijā solīja, ka situācija uzlabosies, un dati par rindām liecina, ka dažviet tā patiešām ir: salīdzinot ar 2017. gada septembri, Saulkrastu zobārstniecībā 150 dienu vietā šogad martā rindā jāgaida 120 dienas, klīnikā Denta 91 dienas vietā 50 dienas, Kauguru veselības centrā 45 dienu vietā 20 dienas, bet Ģimenes Zobārstniecībā Siguldā 86 dienu vietā 53.

Pretēja situācija ir Stomatoloģijas institūtā - tur 580 dienu vietā rinda ir 600 dienas, Rīgas 1. slimnīcā 122 dienu vietā 149 dienas, bet klīnikā Dental.lv 60 dienu vietā 87 dienas. 

Stomatoloģijas institūtā 580 dienu vietā rinda ir 600 dienas, Rīgas 1. slimnīcā 122 dienu vietā 149 dienas, bet klīnikā Dental.lv 60 dienu vietā 87 dienas. 

Summa, kādu valsts samaksā par zobārsta pakalpojumiem, šogad ir lielāka, taču tas vien nelīdz. Samaksa valsts apmaksātajiem zobārstiem aizvien ir mazāka nekā maksas sektorā un ir izteikts personāla trūkums.

Stomatoloģijas institūta zobārste Egita Benefelde stāsta: "To cilvēku rindu, kas šobrīd ir 5000 cilvēki, mēs, septiņi cilvēki, īsti apkalpot nevaram, tāpēc par pusotru gadu mazākas rindas pēdējā pusgada laikā tās kļuvušas noteikti nav."

Latvijas Zobārstu asociācijā stāsta, ka ir grūti atgūt zaudēto. Iepriekšējos gados zobārstniecības atteicās no līguma ar valsti, bet tagad tās dabūt atpakaļ nav vienkārši.

Latvijas Zobārstu asociācijā stāsta, ka ir grūti atgūt zaudēto. Iepriekšējos gados zobārstniecības atteicās no līguma ar valsti, bet tagad tās dabūt atpakaļ nemaz nav tik vienkārši. Asociācijas vadītājs Andis Paeglītis stāsta: "Es nedomāju, ka mēs to atrisināsim viena gada laikā, rēķiniet, jau tagad gandrīz pusgads ir cauri, bet es domāju, ka mēs gada laikā izkustināsim no vietas to visu vezumu, lai nākošgad mēs varētu daudz labāk ārstēt, bet tajā pašā laikā mums jākustina visiem: gan zobārstiem, gan valsts pasūtījumam, gan arī pašiem iedzīvotājiem."

Asociācijas vadītājs šobrīd apbraukā Latviju, lai mudinātu zobārstus atkal pievērsties valsts apmaksātajai bērnu zobārstniecībai, vienlaikus no valsts sagaidot, ka tarifu un arī apjomu pārskatīšana notiks arī turpmāk. Viņš norāda, ka zobārstu ir pietiekoši, taču viņi ir jāmotivē strādāt ar bērniem. 

Nacionālajā veselības dienestā, kas ir līgumslēdzējs no valsts puses, saka, ka pagaidām ar tarifu palielināšanu ir izdevies noturēt līguma skaitu, lai neaiziet arī esošie. Vai finansējums tiks palielināts arī turpmāk, pagaidām pāragri spriest. Tur uzsver profilakses nozīmi - vecāku un bērnu higiēnas iemaņas, kas var mazināt vajadzību pēc šiem zobārstniecības pakalpojumiem. Tas nozīmē ikdienas kopšanu un arī vizītes pie higiēnista, kuru arī bērniem apmaksā valsts un kur rindas nav tik garas kā pies zobārsta. 

Informācija no Jauns.lv