Praktiski ieteikumi, kā sevi pasargāt no emocionālās izdegšanas

“Nereti mūsu ģimenes, tuvāko un arī darba kolēģu vidū sadzirdam bažas par kāda sev tuva cilvēka pārmērīgo darba apjomu, lielo emocionālo slodzi, arī izteikto perfekcionismu vai tieši pretēji – pašnovērtējuma zudumu. Bieži šie simptomi ir pirmie vēstneši, kas liecina par emocionālā diskomforta nozīmi un liek mums uzdot jautājumu – vai šis ir tikai nogurums, vai jau kas nopietnāks,” norāda “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

Dzīvesveids

Jau atkal un joprojām veselīgs dzīvesveids ir pirmais un būtiskākais priekšnosacījums, lai sevi pasargātu no emocionālā izsīkuma. Nepareizs uzturs, nepilnvērtīgs miegs, stress un pārlieku liela spriedze darbā vai attiecībās tuvāko starpā ir iemesli, kas dažādās kombinācijās jau var liecināt par kopējo nogurumu, ķermeņa nespēku un emocionālo diskomfortu. Smagākās formas diemžēl jau liecina par bezcerību, dzīvesprieka zudumu, motivācijas trūkumu un izvairīšanos no kontakta ar apkārtējiem. Kas ir ne mazāk svarīgi, arī pašapziņas līmenis un centieni sevi iepriecināt vai uzlabot pašajūtu visbiežāk līdzinās nullei. 

LASI ARĪ: Nogurušie rūķi. No hroniska noguruma sindroma un izdegšanas sindroma cieš arī bērni

Stress, izdegšana un ēšanas traucējumi – mūsdienu cilvēka ikdienas rezultāts

Spēt pateikt sev un apkārtējiem STOP jeb kā izvairīties no izdegšanas sindroma

Vai jaunā depresija?

Lai arī emocionālā izdegšana nav diagnoze, nepārprotami tai ir zināmas līdzības ar depresiju. Arī garastāvokļa izmaiņas, galvassāpes un miega traucējumi var norādīt par izdegšanas sindromu, tomēr, kā norāda Ieva Zvagule, ir ļoti svarīgi šo diagnozi noteikt pareizi, jo depresija jau būtu tās smagākā forma, kad atpūta vai spēku atjaunošana kādā patīkamā ceļojumā nedos nekādus rezultātus. Izdegšana var veicināt garīgās veselības traucējumus, piemēram, depresiju, kā arī depresija var ierosināt emocionālo izdegšanu. Ja ir bažas par jebkādiem emocionālās izdegšanas vai depresijas simptomiem, noteikti jāvēršas pie ārsta.

Kā paaugtināt dzīvesprieku un darba produktivitātes līmeni? 

• Tieši tuvāki cilvēki – draugi un ģimenes locekļi spēs sniegt pirmo atbalstu.
• Censties vismaz stundu dienā uzturēties svaigā gaisā, kustēties.
• Neizlaist darbā pusdienu pauzes vai pārtraukumus, kas atjaunotu darba spējas.
• Darba vidē iemacīties objektīvi pateikt nē, ja darbu apjoms nav paveicams.
• Atslēgties no sociālajiem kontaktiem un nodoties pilnvērtīgai atpūtai un miegam vismaz 7 h diennaktī.
• Samazināt kafijas, alkohola, nikotīna un saldumu (cukura) uzņemšanu ikdienā.
• Smaidīt un jokot ik dienu.
• Iepriecināt sevi ar hobijiem un sev tīkamām aktivitātēm – pastaigas, kultūras pasākumi, grāmatu lasīšana u.c.
• Lietot uzturā produktus, kas satur omega3 taukskābes (zivis, rieksti, linsēklas).

Kā uzsver farmaceite, vienas receptes emocionālai izdegšanai nebūs, taču pasargāt sevi ir iespējams: "Universāls ieteikums ir pilnvērtīga atpūta un balanss starp darba un privāto vidi – pozitīvi stimulējiet un piespiediet sevi regulāri ievērot šīs lietu kopsakarības. Tiklīdz parādās pirmās noguruma pazīmes, centieties ievērot mērenību un veltiet laiku sev."