Vai bērnu varam pasargāt no alerģijas rašanās?

Profilakse

Nav noslēpums, ka alerģiju pieaugums visdažādāko vecumu cilvēku vidū raksturīgs visā Eiropā. Piemēram, pārtikas izraisītas alerģijas pieaugums tiek novērots jau kopš 20.gadsimta beigām. Zinātnieki mēģina atrast kopsakarības, lai noskaidrotu, kas īsti sekmē visdažādāko alerģiju rašanos un vai ir iespējams cilvēkiem no tām pasargāt sevi un bērnus?

Ģenētiskie faktori

Pierādīts, ka alerģiju attīstībā lielu lomu spēlē ģenētiskie faktori. Ja pirmās pakāpes radinieki (vecāki, māsa vai brālis) cieš no kādas alerģiskas slimības, pieaug risks, ka arī bērnam dzīves laikā var attīstīsies alerģija. Turklāt tas var notikt jebkurā dzīves posmā. Saslimstību ar alerģiju provocē kā iedzimtie, tā iegūtie faktori. Ja cilvēkam ir nelabvēlīgs ģenētiskais fons un kādā dzīves posmā tam pievienojas vēl citi faktori, piemēram, ilgstošs stress, apkārtējās vides piesārņojums, saslimstība ar infekciju slimībām, hormonālas izmaiņas organismā, kas raksturīgas pubertātei un grūtniecības laikam, alerģijas simptomi var sākt izpausties. Tātad alerģija var parādīties kā zīdaiņu vecumā, tā arī pusmūžā un vēlāk.

Foto: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas veselības centra filiāles "Imanta" un "Ķengarags" bērnu alergologs Kristina Amosova.

Vai vakcinācija var izraisīt alerģiskas reakcijas? 

• Ir cilvēki, kuriem viena vai vairākas vakcīnas sastāvdaļas var izsaukt alerģisku reakciju. Ja reiz tā jau ir noticis, turpmāk ir rūpīgi jāizsver visi vakcināciju riski un ieguvumi katrā konkrētā gadījumā. Vislabāk tikt ar to skaidrībā var palīdzēt alergologs vai vakcinācijas speciālists.
• Vislielākais alerģiju risks saistāms ar dažās vakcīnās iekļauto sastāvdaļu, kas iegūta no vistas olas. Piemēram, gripas un ērču encefalīta vakcīna tiek gatavota uz olas bāzes. Olas proteīna daudzums vakcīnā gan ir niecīgs, tāpēc uzmanīgiem jābūt tikai tiem cilvēkiem, kuriem novērojama dzīvībai bīstama alerģiska reakcija pret vistas olas alergēnu. Dzeltenā drudža vakcīna arī tiek gatavota uz vistas olas bāzes, bet šī vakcīna ir nepieciešama tikai tajos gadījumos, kad cilvēks dodas uz eksotiskām valstīm.
• Vakcīnām ir vēl citas sastāvdaļas: alumīnijs, raugs, antibiotikas, želatīns. Ja dzīves laikā, saskaroties ar šīm vielām, cilvēks piedzīvojis alerģisku reakciju, par vakcināciju jākonsultējas ar alergologu.
• Vakcinācija neietekmē alerģijas attīstību cilvēkam. Ja salīdzina nevakcinētus un vakcinētus bērnus, nav iegūti statistiski ticami pierādījumi, ka nevakcinētiem bērniem retāk attīstītos alerģiskas slimības.
• Ja bērnam ir atopiskais dermatīts, vakcināciju jāveic pēc valsts paredzētās vakcinācijas programmas. Gadījumos, kad ir atopiskā dermatīta vai citas alerģiskas slimības paasinājums, vakcināciju ir jāatliek līdz veselības stāvoklis uzlabojas.

Ja salīdzina nevakcinētus un vakcinētus bērnus, nav iegūti statistiski ticami pierādījumi, ka nevakcinētiem bērniem retāk attīstītos alerģiskas slimības. 

LASI ARĪ: Līdz ar pavasari klāt arī alerģijas. Kas ikvienam jāzina par organisma reakciju uz nelabvēlīgām vielām? 

Pārtikas alerģija un atopiskais dermatīts

• Visbiežāk alerģiskas reakcijas izsauc sekojoši produkti: piens, olas, kvieši, soja, rieksti, zivis un jūras produkti. Pirms kāda laika tika uzskatīts, ka, izvairoties no alerģiskiem produktiem grūtniecības un laktācijas laikā, sieviete samazina iespējamību, ka viņas bērnam varētu attīstīties alerģija. Šobrīd pierādīts, ka alergēnu izslēgšana no uztura grūtniecības un arī laktācijas laikā, bērnu no tā nepasargā. Ja bērnam jau ir pierādīta alerģiska reakcija pret kādu konkrētu produktu, no tā iekļaušanas uzturā gan ir jāizvairās.
• Pierādīts, ka Omega-3 taukskābes grūtniecības un laktācijas periodā var pasargāt bērnu no atopiskā dermatīta attīstības.
• Alerģisko slimību pieaugumu zinātnieki ir mēģinājuši saistīt arī ar zarnu mikrofloras sastāvu. Pastāv uzskats, ka, lietojot probiotiķus grūtniecības laikā, samazinās atopiskā dermatīta attīstības risks, jo tie pozitīvi ietekmē labvēlīgas mikrofloras augšanu zarnu traktā. Tomēr pētījumu rezultāti ir pretrunīgi, un vienota uzskata par šo jautājumu speciālistu vidū joprojām nav.
• Pierādīts, ka bērna veselībai ārkārtīgi svarīga ir krūts barošana – tas ir vislabākais ēdiens mazulim. Pirmkārt, mātes piens retāk izraisa alerģiju. Otrkārt, mātes pienā ir visas nepieciešamas vielas, kas bērnu pasargā no infekcijām, šādi stiprinot viņa imunitāti. Treškārt, mātes piens vienmēr silts un svaigs. Bērnu barot tikai un vienīgi ar mātes pienu rekomendē vismaz līdz četru mēnešu vecumam. Mātes piens samazina atopiskā dermatīta attīstības risku. Ja zīdīšana nav iespējama un bērns ir augsta riska grupā (vienam vai abiem vecākiem ir alerģija), rekomendēs izvēlēties hipoalerģiskos mākslīgos piena maisījumus.
• Eksperti rekomendē ieviest papildus uzturu bērnam no 4 līdz 6 mēnešu vecuma. Tas atkarīgs no katra bērna attīstības. Ja mazulis labi notur galviņu, patstāvīgi sēž bez atbalsta, viņš ir gatavs uzņemt papildus uzturu. Katru jaunu pārtikas produktu jāievieš ik pēc trim līdz piecām dienām. Šādi alerģisko reakciju gadījumos vecākiem būs vieglāk identificēt vainīgo produktu.
• Labi zināt, ka, piemēram, apsārtumu ap muti var izraisīt skābi saturoši produkti, piemēram, tādi kā ķirši, citrusaugļi, tomāti. Apsārtums rodas no skābes izraisīta kairinājuma, ne alerģijas pret konkrēto produktu.
• Vistu olas mazuļa ēdienkartē speciālisti iesaka iekļaut līdz viņš sasniedzis 8 mēnešu vecumu. Tas attiecas arī uz augsta riska bērniem, jo novērots, ka šādi bērnus iespējams pasargāt no alerģijas rašanās pret olām.
• Latvijā zemesriekstu izraisīta alerģija nav tik izplatīta, bet daudzās Eiropas valstīs šī problēma ir ļoti aktuāla. Ja bērnam jau ir smags atopiskais dermatīts un/vai vistas olas izraisīta alerģija, alergologi iesaka zemesriekstus uzturā ieviest līdz bērns sasniedz 12 mēnešu vecumu. Šādi bērnu iespējams pasargāt no alerģijas rašanās pret zemesriekstiem.
• Pētījumi rāda, ka regulāra mīkstinošo krēmu lietošana bērniem no dzimšanas brīža palīdz uzturēt veselu ādas aizsargbarjeru un profilaktiski no atopiskā dermatīta attīstības spēj pasargāt augsta riska bērnus. Multinacionālais pētījums, kas tika veikts ASV un Lielbritānijā, pierādīja, ka ikdienas mīkstinošo krēmu lietošana atopiskā dermatīta attīstības risku samazina par 50%.

Mīkstinošo krēmu lietošana bērniem no dzimšanas brīža palīdz uzturēt veselu ādas aizsargbarjeru un pasargāt no atopiskā dermatīta attīstības.

Dzīvesveids, apkārtējas vides faktori un alerģijas attīstība
Līdz šim ir tikuši pētīti dažādi faktori, kas varētu veicināt alerģiju attīstību cilvēku vidū. Piemēram, sakarība starp suņu, kaķu, grauzēju, putekļu ērcīšu alergēna iedarbību un alerģijas attīstību cilvēkiem, netika atrasta. Cilvēki savās mājvietās ir mēģinājuši samazināt putekļu ērcīšu koncentrāciju ar domu šādi samazināt arī alerģijas attīstības risku, taču tas nav devis pozitīvus rezultātus: procentuāli alerģijas attīstība nesamazinājās. 
Pētījumos tiek novērots, ka tiem bērniem, kas aug laukos, alerģija attīstās daudz retāk. Gaisa piesārņojums paaugstina astmas paasinājumu epizodes un pasliktina bērnu plaušu funkciju. Arī mātes smēķēšana grūtniecības laikā un pasīva smēķēšana bērnam piedzimstot palielina risku, ka ar laiku bērnam var attīstīties astma, kā arī sēcošas elpošanas epizodes jau agrīnā dzīves posmā.
Aptaukošanās mazā vecumā ir nopietns riska faktors, lai dzīves laikā bērnam attīstītos astma.

Vīrusu ietekme uz astmas attīstību

• Līdz divu gadu vecumam gandrīz visi bērni ir piedzīvojuši elpceļu vīrusu infekcijas, kas klīniski izpaužas ar bronhu sašaurināšanos. Agrīna respiratori sincitiāla vīrusa vai rinovīrusa infekcija var kļūt par astmas palaidējmehānismu.
• Bērniem, kuriem ir smaga astma, rekomendē veikt gripas vakcināciju, lai viņus pasargātu no iespējama astmas paasinājuma infekcijas laikā.
• Daži pētījumi apliecina saistību starp mātes antibiotiķu lietošanu grūtniecības laikā, kā arī antibiotiķu lietošanu bērna agrīnās dzīves laikā un viņa saslimstību ar astmu. Šeit arī radās hipotēze, ka organisma mikroflora spēlē savu noteiktu lomu astmas rašanās procesā.

SIA "Rīgas veselības centrs"

SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.