10 jautājumi un atbildes par melanomas veidošanos

Klāt siltais un saulainais laiks, kad gribas vairāk laika pavadīt dārzā vai pludmalē. Un atkal aktuāls ir jautājums par sauļošanos un tās negatīvo rezultātu - melanomas veidošanos. Atbildes vaicājām sertificētai dermatoveneroloģei, triholoģei Jekaterinai Pudovai.

Kopumā ir palielinājies cilvēku labklājības līmenis, līdz ar to daudziem ir iespēja regulāri doties uz siltajām zemēm un baudīt ne tikai saules pozitīvo, bet arī negatīvo ietekmi.

FOTO: Shutterstock.com

Kopumā ir palielinājies cilvēku labklājības līmenis, līdz ar to daudziem ir iespēja regulāri doties uz siltajām zemēm un baudīt ne tikai saules pozitīvo, bet arī negatīvo ietekmi.

Vai melanoma ir mūsdienu slimība?
Arī agrāk cilvēki saslima ar melanomu un mira no tās izraisītajām komplikācijām. Taču atšķirība ir tajā, ka agrāk nebija tik labas diagnosticēšanas iespējas, līdz ar to biežāk konstatēja saslimšanas gadījumus vēlīnā stadijā, kas nereti vairs nebija ārstējami. Šobrīd ievērojami ir uzlabojušās diagnostikas iespējas, cilvēka dzīves ilgums kopumā ir jūtami palielinājies. Nenoliedzami viens no iemesliem, kādēļ ādas vēzis ir sastopams, ir tādēļ, ka pirms gadiem tik ļoti intensīvi lietoja solārijus. Kopumā ir palielinājies cilvēku labklājības līmenis, līdz ar to daudziem ir iespēja regulāri doties uz siltajām zemēm un baudīt ne tikai saules pozitīvo, bet arī negatīvo ietekmi.  

 

Kāda ir melanoma?
Ir klasiskas melanomas, kas ir pigmentētas, un ir amelanotiskas melanomas. Tas nozīmē – bez pigmenta. Šādas melanomas visbiežāk izskatās kā rozā plankumi, reizēm nedaudz piepacelti un nereti ne sāp, ne niez. Un šis melanomas veids ir visbīstamākais, jo tās ir grūti atpazīt un nereti tiek pamanītas jau vēlīnā stadijā, kas nozīmē sliktu prognozi. 

 

Kurās ķermeņa vietās var sākties melanoma? 
Melanomas var veidoties dažādās vietās, taču ķermeņa zona, ko cilvēki paši mazāk pamana un attiecīgi arī mazāk kontrolē, ir mugura. Pārējajās vietās cilvēkam ir daudz vieglāk pamanīt, ka parādījusies jauna dzimumzīme vai notikušas kādas izmaiņas. Par riska zonām parasti uzskata ķermeņa atklātās daļas – seju, dekoltē, rokas, kājas, muguras jostas daļu (te gan biežāk veidojas baziliomas). Vēl pie bīstamām zonām pieskaita plaukstas un pēdas, jo teorētiski šīs ir zonas, ko saule praktiski neredz. Šīm vietām ir arī lielāka berzes slodze. Ja šajās zonās parādās nēvusi, tas, protams, uzreiz nenozīmē, ka kaut kas ir slikti, bet vienkārši nepieciešama regulāra kontrole. 

 

Vai par baziliomām būtu jāuztraucas?
Baziliomas ir ādas audzējs, ko veido nepareizi attīstījušas epidermas šūnas. Visbiežāk tie ir bezpigmenta ādas plankumi, to krāsa ir rozīga. Mēdz būt arī pigmentētas bazaliomas, kas var izskatīties kā nevusi jeb dzimumzīmes. Bazaliomu virsū var būt vērojama krevele. Ja nevusi parasti ir labi, tad šie gaišie plankumiņi gan ir ar lielāku risku. Un cilvēki ir ļoti pārsteigti, ka šādi gaiši plankumiņu var būt nelabvēlīgi. Un te ir liela saistība ar solārija lietošanu, kas novecina ādu un izraisa bezpigmenta veidojumu rašanos.  

 


LASI ARĪ: Ādas vēzis. Pazīmes, ārstēšana, profilakse

Ādas vēzis: Pacienti nenovērtē riskus, kosmetologi pieļauj fatālas kļūdas

Desmit pazīmes, kuras nedrīkst ignorēt. Tās var liecināt par vēzi!


 

Reklāma
Reklāma

Kā melanomas pacienti nonāk līdz ārstēšanai?
Situācijas, kā pieaugušam pacientam atklāj melanomu, ir ļoti dažādas. Viena daļa tiešām ierodas, lai pārbaudītu dzimumzīmes, bet ir daļa, kas nāk ar citām sūdzībām, bet dakteris vienkārši pamana aizdomīgu veidojumu. 

 

Ko melanoma dara sliktu?
Nemirst no paša melanomas plankumiņa. Mirst no komplikācijām, kas parasti ir metastāzes. Tas nozīmē, ka sliktās pigmenta šūnas nokļūst dzīvībai svarīgos orgānos un tur izveido perēkli. Tas savukārt traucē orgānu darbībai, kā rezultātā iestājas nāve. Katrā ziņā, diemžēl, metastāzes nav veidojums, ko viegli varētu no organisma izņemt. 

 

Kā melanomu vizuāli var atpazīt?
Melanomu klasiski var atpazīt kā pleķainu tumšu veidojumu, visbiežāk neregulārām robežām, uz tā var būt kreveles, izčūlojumi, var būt vērojamas krāsas izmaiņas. Un tādēļ cilvēkiem vajag regulāri pašam sevi bez panikas apskatīt, un aizdomu gadījumā pārbaudīties pie ārsta. 

 

Vai ar tausti jūtamie veidojumi ir  bīstamāki?
Pretēji valdošajam uzskatam, tie nēvusi, kas aug uz augšu, kopumā ņemot, uzvedas labdabīgāk par gludajiem pigmentējumiem. Šādiem veidojumiem tiešām var būt tendence augt, bet tas vairāk ir vizuāls defekts. Tie nēvusi, kas ir gludi, ir veidoti no pigmenta šūnām, kas ir tādos kā grozos, un tajos procentuāli riskam, ka izveidosies ādas vēzis, ir lielāks. 

 

Dzimumzīmes mainās. Kā saprast, vai tas ir normāli?
Dermatologi, vērtējot dzimumzīmju izskatu un izmaiņas laika gaitā, vadās pēc ABCDE principa.

A asimetrija. Ja kaut kas ir vairāk vai mazāk apaļš, ovāls vai citādi regulārs, ir pamats uzskatīt, ka veidojums ir labdabīgs, jo daba tomēr tiecas pēc pilnības un simetrijas. Ja vērojama asimetrija, dermatologi uzdod jautājumu – kāpēc. Ir veidojumi, kas dabiski ir asimetriski, bet ir tādi, kas sākuši pārveidoties. 
B border jeb robeža. Arī šajā gadījumā, ja veidojumam ir daudz maz vienādi izplūdušas vai vienādi asas robežas, uztraukumam, visticamāk, nav pamata. Ja kādas veidojuma malā vērojamas atšķirības, ir vērts veikt pārbaudes. 
C color jeb krāsa. Ja veidojumā vērojamas viena vai divas krāsas, tas tiek uzskatīts par labdabīgu. Savukārt, ja vienā veidojumā var saskatīt vairākas krāsas, īpaši melnu, zilgani melnu, tad speciālisti rekomendē pārbaudes. 
D jeb diametrs. Parasti veidojumu lielāku par 5-6 mm uzmana vairāk.
E jeb evolūcija. Jo straujāk mainās veidojums, jo lielāku uzmanību jāpievērš un jāpārbauda.

Tomēr šie principi nav akmenī kalti, katru gadījumu speciālisti vērtē individuāli, jo ir cilvēki, kam ir atipisku nēvusu sindroms. Tādiem cilvēkiem nēvusi patiešām var būt dažādu formu un izmēra, bet visi labdabīgi. Tajā pašā laikā ārsti šādam cilvēkam rekomendēs pārbaudīties reizi gadā. 

 

Vai bīstama veidojuma operācija var provocēt melanomas attīstību? 
Uzskata, ka biopsija nav trakākais, par spīti tam, ka tehniski kairina pigmenta šūnas. Kopumā ņemot biopsija ir droša metode. Nav ieteicama lāzer un krioprocedūras (procedūras ar šķidro slāpekli), jo tās var veicināt vēža šūnu aktivizēšanos. Tas patiesībā attiecas arī uz zonām, kur regulāri notiek mehāniska berze – vietās, kur skuj, iet krūšturu lencītes vai bikšu jostas zonā. 
Ja vajag kādu veidojumu likvidēt, to dara, tad izņemto sūta uz histoloģiju. Kad izgriež, vienmēr izpēta griezuma robežas – vai tās tīras vai arī nepieciešams veikt vēl vienu operāciju. Katrā ziņā visi aizdomīgie ādas veidojumi vienmēr tiek izgriezti. Ja veidojums ir liels, ja ir aizdomas par to, ka tas var būt slikts, griež robežās no 5 mm līdz 1 cm uz visām pusēm, bet reizēm ir tāda vieta, kur nevar izgriezt, tad taisa biopsiju, lai pārliecinātos, vai veidojums ir slikts. Un tad domā, ko darīt. Pat izmanto plastisko ķirurģiju.