Pārbaudies pirms fiziskās slodzes! Efektīvākās sirds veselības pārbaudes metodes

Tomēr ir cilvēki, kam, sasniedzotbrieduma gadus, sirds sāk niķoties, bet citiem tā strādā regulāri, kā Šveices pulkstenis.

Izrādās, ka liela nozīme ir ne vien vecuma radītajām izmaiņām un dzīvesveidam, bet arī iedzimtībai. Par to, kam pievērst uzmanību un kā rūpēties par savu sirdi stāsta klīnikas “Diamed” kardiologs diagnosts Irina Rjabceva un ārsts internists Anna Aleksandrova.

Sirds niķojas. Kas vainīgs?
Kaut arī savu sirdsdarbību bieži uztveram kā pašsaprotamu, izrādās, ka daudziem no
mums tā tomēr nestrādā tik labi, ka vajadzētu. Dažreiz tā „pamirst”, dažreiz „trīc”, dažreiz sitas „kā āmurs”. Minētās sirds ritma izmaiņas var norādīt uz kādu sirds un asinsvadu sistēmas problēmu.

Uztraukumi darbā, ikdienas problēmas, slimības, tostarp tās, kas bieži tiek izslimotas
neārstējoties, stimulējošu un kofeīnu saturošu dzērienu pārmērīga lietošana, liekais svars, pārlieku intensīva fiziskā slodze bez iepriekšējās sirds un asinsvadu sagatavošanas (kardio-treniņi), nepievēršot uzmanību pašsajūtai – tas viss atstāj iespaidu uz mūsu sirdi.

Risku saslimt ar sirds asinsvadu slimībām var pastiprināt arī iedzimtība. Taču labā ziņa ir tā, ka mūsdienās ir iespējams prognozēt un laicīgi diagnosticēt vairākas iespējamās sirds pataloģijas.


Metodes, kā pārbaudīt savu sirdi

Ģenētiskās analīzes
Ar gadiem, visbiežāk – pēc 35 gadu vecuma, jau rodas sirds un asinsvadu sistēmas problēmas, pat ja cilvēkam pašam šķiet, ka viņš ir pilnīgi vesels. Ja kādam no ģimenes locekļiem bijušas problēmas ar sirds – asinsvadu sistēmu un cilvēkam ir aizdomas, ka arī viņš varētu būt pārmantojis risku saslimt ar kādu no šīm kaitēm, būtu ieteicams veikt ģenētiskās analīzes, lai jau laicīgi sagatavotos potenciālajiem riskiem un iespēju robežās tos novērstu. Šīs analīzes veic vienu reizi mūžā, jo gēni nemainās.


EKG un sirds pārbaude ar holteru
Viena no tradicionālajām sirds izmeklēšanas metodēm ir elektrokardiogrāfija jeb EKG.
Šī metode ir pazīstama jau aptuveni 120 gadus, un līdz mūsdienām ir mainījies tikai aparatūrasjut īgums un signāla ieraksta sistēma. Taču, ņemot vērā to, ka sirds diennakts laikā darbojas ļoti atšķirīgi, vienreizēja kardiogrammas veikšana nespēj sniegt pietiekamus datus par mūsu sirds darbību.

Lai saprastu, kā strādā jūsu sirds visas diennakts laikā, izmanto tā saukto Holter
monitorēšanu – pārnēsājamo medicīnisko ierīci, ko izmanto EKG reģistrēšanai diennakts laikā.

Piemērām, traucējumi var rasties kāpjot pa kāpnēm vai fiziskās slodzes laikā, kā arī miegā.Sva rīgi atcerēties, ka nopietni ritma traucējumi rodas arī naktī, biežāk starp 3 un 6 no rīta. Izanalizējot šo kardiogrammu, var precīzāk atklāt traucējumus un sagatavot pielāgotu ārstēšanas plānu.

Asinsspiediena diennakts monitorēšana
Asinsspiediens, tāpat kā sirdsdarbība, diennakts laikā nepārtraukti mainās. Jau sen ir
zināms, ka pēc pamošanās organisms aktivizē savas sistēmas un arteriālais asinsspiedienspaaugsti nās. Tieši šajā laikā notiek vairums infarktu un insultu. Jāņem vērā, ka cilvēkiem, kuri cieš no paaugstināta arteriālā asinsspiediena, tieši diennakts monitorēšana palīdzēs pielāgot terapiju, izlīdzināt asinsspiediena svārstības, jo preparātu darbība un to izvade no organisma ir individuāla. Bieži vien vienam un tam pašam pacientam, atkarībā no dzīvesveida un dienas aktivitātēm, medikamenti būs jālieto mazākās vai lielākās devās, ar lielākiem vai mazākiem intervāliem.

Asinsspiediena monitorēšanas laikā cilvēks diennakti nēsā uz augšdelma piestiprinātu manžeti un pie jostas piestiprinātu ierīci, kas mēra un fiksē asinsspiediena rādītājus diennakts laikā. Rezultātā ārsti iegūst visu nepieciešamo informāciju, lai apstiprinātu vai izslēgtuarteriālās hipertensijas diagnozi un noteikt tās pakāpi, un, ja nepieciešams, nozīmēt ārstēšanu,pielāgojot to konkrētam pacientam.


Ehokardiogrāfija
Ehokardiogrāfija, biežāk saukta vienkārši „Eho”, ir ultraskaņas metode, kas ļauj novērtēt sirds muskuļa biezumu un masu, sirds spēju sarauties un pumpēt asinis, kā arī novērtēt
tās lielumu un vārstuļu funkciju.


Uzmanieties no stimulatoriem!
Mēs pastāvīgi dzirdam par tabakas un alkohola kaitīgo ietekmi uz sirdi. Tomēr nedrīkst
aizmirst, ka vielas, kas grauj mūsu sirds un asinsvadu sistēmu, mēs iepazīstam jau agrā bērnībā.

Tie ir neveselīgi ēdieni un dzērieni, kā arī mazkustīgs dzīvesveids. Jāuzmanās arī ar pārmērīgu kafijas un stipras tējas patēriņu, jo kofeīns paātrina mūsu sirdsdarbību.

Nevēlamu slodzi sirdijrada arī enerģijas dzērieni. Tie atslēdz dabiskos aizsardzības mehānismus, ļaujot organismam aktīvāk izmantot savus resursus.
Īpaša piesardzība jāievēro vīriešiem, kuri ar gadiem aizvien vairāk sāk izmantot vēl
kādu legālu stimulatoru – sildenafilu, zināms kā viagra, vai tā ģenēriķus. Vīriešu vēlme
stiprināt erekciju ir veca kā pasaule, taču jāņem vērā, ka ļoti bieža šī preparāta lietošana var samazināt dažādu medikamentu efektivitāti un būt kaitīga viņa sirdij.


Slimošanas laikā un atveseļošanās posmā nepārslogojiet savu sirdi!
Laikā, kad organisms cīnās ar infekciju, sirds un asinsvadu sistēmai ir milzīga slodze.
Akūtas respiratorās slimības vai gripas pirmo 3-5 dienu laikā ir jāievēro gultas režīms,
samazinot savu kustību aktivitāti līdz minimumam. Tomēr arī pēc acīmredzamu slimības
pazīmju izbeigšanās piesardzība jāievēro divas nedēļas. Sporta zāles apmeklēšana, skriešana, aktīva peldēšana, pat pirts – tas viss var iedarbināt ārkārtīgi bīstamos procesus slimības lokalizācijai tieši sirdī.


Tā sauktais miokardīts jeb sirds muskuļa iekaisums diemžēl ir kļuvis par daudzu
profesionālo sportistu invaliditātes un pat pēkšņas nāves cēloni. Desmitiem tūkstošu cilvēku ir pasliktinājuši savu sirds veselību uz visiem laikiem, jo ir izslimojuši infekcijas neārstējoties un nepārtraucot aktīvus treniņus.


Nenesiet sev līdzi neko lieku!
Cilvēki ar lieko svaru nes sev līdzi ne tikai liekos kilogramus, bet arī slimības, ko šie
kilogrami provocē un saasina. Liekais svars rada slodzi locītavām, pārmērīgs taukaudu
daudzums var veicināt 2. tipa diabēta attīstību un, protams, palielina arī slodzi sirdij, kā arī veicina asinsvadu sašaurināšanos, kas noved pie nopietnām sekām.

 

Pamēģiniet fitnesu sirdij!
Ja iepriekš neesat bijis fiziski aktīvs un esat nolēmis sākt sportot, ir svarīgi sākt ar
zemas intensitātes treniņiem. Sirds un asinsrites sistēmai ir vēlama mērena, bet ne intensīva slodze. Vecuma grupā no 35 līdz 40 gadiem ārstniecisko fitnesu parasti iesaka lielai daļai pacientu. Tikai vēlāk, kad ķermenis ir pieradis pie slodzes, var uzsākt parastā fitnesa nodarbības. Var gadīties, ka kādam vajadzēs uz visiem laikiem aprobežoties ar medicīnisko fitnesu, turklāt fizioterapeita uzraudzībā.


Vecumā virs 45 gadiem, pat ja Jums nav nopietnu sūdzību, pēc sirds izmeklējumu
veikšanas speciālists var nozīmēt kardiorehabilitāciju - pasākumu kompleksu jūsu sirds un asinsvadu nostiprināšanai.

Tāpēc, pirms sākat nodarboties ar sportu, pārbaudiet savu sirdi un uzziniet par piemērotu slodzi tieši jūsu organismam! Šis ir ieguldījums veselībā, kas vienmēr atmaksājas!