"Grieta vakaros trīs stundas vienkārši kliedza. Biju izmisumā" - Rūta Dvinska par savu pieredzi, kā uzveikt zīdaiņa alerģiju

Trīs nedēļas četrreiz vai piecreiz nedēļā Grieta vakaros trīs stundas no vietas vienkārši kliedza. Biju izmisumā. Godīgi sakot, bija reizes, kad sēdēju vannas istabā uz grīdas un raudāju kopā ar Grietu. To atceros kā vājprātu. Vēlāk sapratu, ka zīdaiņiem tā vienkārši ir, kamēr gremošanas sistēma pierod pie jaunās vides; citiem tas notiek ātrāk, citiem vēlāk. Medicīniski tam nav nekāda sakara ar alerģiju, bet, manuprāt, tā jau bija norāde, ka Grietas trauslā vieta ir gremošanas sistēma.

Kā atklājāt, ka bērnam ir alerģija?

Viena no veiksmes atslēgām noteikti ir labs pediatrs. Sekojot ārsta ieteikumam, devu Grietai dabisku medikamentu laktozīnu, kas palīdz bērna gremošanas sistēmai labāk šķelt laktozi. Tas bija visai sarežģīts process, jo katru reizi pirms barošanas ar krūti man bija ēdamkarotē jāsajauc savs piens ar šo medikamentu. Atrodoties ārpus mājas, tas ir patiešām apgrūtinoši. Tagad atskatoties varu teikt, ka pediatre šo medikamentu vairāk ieteica man nekā Grietai, lai būtu sajūta, ka koliku problēma tiek risināta, jo realitātē bija vienkārši jāuzgaida, kad šis posms beigsies.
 

Tolaik arī pati ēdu visus produktus, kas nesatur laktozi, taču jāpiemin, ka ir ļoti liela atšķirība starp alerģiju pret laktozi un govs piena nepanesamību. Sākumā domāju, ka Grietai ir alerģija pret laktozi. Mēnesi pēc kolikām pirku pārtikas produktus, kas nesaturēja laktozi, – govs pienu, jogurtu un citus produktus, kuros bija norādīts, ka šī viela nav iekļauta.
 

Grietas problēmas tas, protams, neatrisināja. Dažas nedēļas vēlāk pamanīju, ka Grietai fēcēs ir mazas asins dzīsliņas. Uzreiz devos pie ārsta. Daktere ieteica pārtraukt laktozes diētu un problēmas sakni kopīgiem spēkiem meklēt citur. Tajā laikā daudz par šo problēmu lasīju un sapratu, ka jāpatestē, kā meita reaģē, ja pārtraucu lietot govs pienu un to saturošus pārtikas produktus. Veicu analīzes, kas apstiprināja manas aizdomas, un oficiāli ieguvām diagnozi, ka Grietai ir govs piena olbaltumu nepanesamība.
 

Kā alerģija ietekmē jūsu ikdienas dzīvi? Kādi paradumi mainījušies?

Kad sapratu, ka govs piena olbaltumu nepanesamība ir Grietas sliktās pašsajūtas iemesls, man pavērās pilnīgi jauna uztura pasaule. Sarežģītākais nav atteikties no govs piena produktiem, bet gan saprast, kuru produktu sastāvā tas ir.

Principā viss ir jāgatavo pašam, neko gatavu nopirkt nevar. Arī paēst ārpus mājas nav tik vienkārši. Protams, mūsdienās tas ir daudz vieglāk nekā, piemērām, pirms desmit gadiem. Tomēr, dodoties uz svinībām vai kaut kur ar draugiem ārpus mājas, vienmēr jājautā, kāds ir pagatavotā ēdiena sastāvs. Ja neesmu pārliecināta, labāk neēdu. Kādreiz pat mazliet smīkņāju par cilvēkiem, kuri vienmēr ļoti skrupulozi interesējas par ēdiena sastāvu. Tagad es saprotu.

Tiklīdz mazliet nogrēkojos un apēdu, piemēram, nelielu kūkas gabaliņu, Grietai no rīta fēcēs var manīt asins dzīsliņas. Jāsaprot, ka tu pat nevari pagaršot kaut ko, kas satur govs pienu. Es nesūdzos, pie tā vienkārši jāpierod. Ir ļoti daudz alternatīvu produktu gan pienam, gan sviestam, gan krējumam. Nekā uzturam vērtīga govs pienā nav, tāpēc savā ziņā pat priecājos, ka mana ēdienkarte ir mainījusies. Ja nebūtu Grietas, diez vai atrastu motivāciju kaut kam tādam.

Kā mainījusies tava pašsajūta?

Daktere saka, ka nu jau varu mēģināt iekļaut uzturā kazas pienu vai vēl kādu produktu, bet atzīšos – man ir bail. Negribas riskēt ar Grietas veselību. Lai atklātu alerģiju, ir nemitīgi jātestē, pret ko tā varētu būt; varbūt tie ir apelsīni, mellenes, laktoze, jebkas. Turklāt, apēdot alerģiju izraisošu produktu un to identificējot, nekas nebeidzas – tas nenozīmē, ka nākamajā dienā viss būs kārtībā.
 

Kamēr mammas un bērna organisms izvada alergēnu, var paiet pat mēnesis. Tātad veselu mēnesi tas var kaitēt bērniņa un līdz ar to arī mammas pašsajūtai. Lai pilnībā pārliecinātos, kurš ir sliktais produkts, ir jāredz tendence, un tas nozīmē, ka produkts jātestē vēlreiz. Alergēnu testu tik mazam bērnam neveic, tiek testēts mātes piens. Šīs analīzes parāda mātes alerģijas, bet ir ļoti liela iespēja, ka bērns tās ir mantojis. Alerģijas zīdainim ir mūžīgā cīņa. Esam atrisinājuši problēmu ar govs pienu, un esmu jau sākusi meitiņu piebarot. Tas atkal ir jauns izzināšanas process. Piemēram, tagad Grietai uz ādas izmetušies sausi pleķi, nezinu, no kā tie ir, pieņemu, ka vainīgs burkāns. Bet būs jātestē vēlreiz.
 

Nākotnes redzējums – kā alerģija ietekmēs bērniņu turpmāk?

Ļoti ceru, ka govs piena olbaltumu nepanesamība Grietai pāries. Ārsti saka, ka, bērnam pieaugot, gremošanas sistēmā izstrādājas vajadzīgie fermenti, kas govs pienu šķeļ.

Vai piekrīti pieņēmumam, ka mūsdienās bērni ir daudz alerģiskāki nekā agrāk?

Domāju, ka nē, agrāk vienkārši vecāki par to neko nezināja; ja bērns bļāva, tad bļāva, un vēlāk šīs alerģijas pārgāja.

  (Foto: no privātā arhīva)

Speciālista komentārs: Alergoloģe Ieva Cīrule.

Kādi ir galvenie alerģijas iemesli?
Ļoti bieži tas ir ģenētikas faktors. Alerģijas tiek pārmantotas no vecākiem. Kā arī, ja vecākiem pašiem tādu nav bijis, tad mātes un tēva dzīvesveids gan pirms grūtniecības, gan bērniņa gaidīšanas laikā to ietekmē. Vēl ir arī ārējie faktori – vide, tās piesārņojums, dzīvesveids, pasīvā smēķēšana, uzturs u. c.

Kādas ir visizplatītākās alerģijas bērniem?
Zīdaiņiem visbiežāk ir dažādu pārtikas produktu nepanesamība, piemēram, alerģija pret govs pienu. Izplatītas ir arī dažādas alerģiskas ādas reakcijas – izsitumi, sausi pleķi vai plankumi. Vēlāk var parādīties alerģijas pret dzīvnieku spalvām vai ziedputekšņiem. Alerģija var parādīties pat trīsdesmit gadu vecumā.

Kādas ir neārstētas alerģijas sekas?
Alerģijas izpausmes traucē kāda noteikta orgāna funkcijas – vienalga, vai tā ir āda, plaušas vai kas cits. Ja alerģija netiek ārstēta, šim konkrētajam orgānam tiek radīti neatgriezeniski bojājumi. Vecākiem jāsaprot, ka alerģija nav joks.

Vai piekrītat pieņēmumam, ka mūsdienās bērni ir daudz alerģiskāki nekā agrāk?
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka noteikti, jo cilvēkiem ir izmainījies dzīvesveids. Atšķirību pat var redzēt bērniem, kas uzauguši pilsētā, un tiem, kas dzīvo laukos. Lauku bērni jau kopš agras bērnības saskaras ar dažādām alerģiju izraisošām vielām – putekšņiem, dzīvnieku spalvām, bišu indi, govs pienu utt., līdz ar to imūnsistēma pierod pie šiem alergēniem un iemācās pati ar to cīnīties.

Savukārt pilsētas sterilajā vidē bērna imūnsistēma nav apradusi ar šādām vielām un uz tām sāk reaģēt pārāk saasināti, un sāk izpausties alerģijas. Tāpat ļoti daudz ietekmē sadzīves ķīmija, pārtikas produkti un gaisa piesārņojums – agrāk šie faktori bija daudz nekaitīgāki.
 

Kad alerģija noteikta un tiek ārstēta, ko darīt vecākiem, lai tās simptomus samazinātu?
Kā ar jebko – jādomā par uzturu un veselīgu dzīvesveidu. Bieži jāstaigā svaigā gaisā – neas, ja bērnam ir nelielas iesnas vai kādi citi simptomi. Svaigs gaiss vienmēr palīdz.

 Kristīne Geida, Žurnāls "OK!"

Informācija no portāla Jauns.lv