Daži fakti par aptaukošanos un tās ārstēšanu

Aptaukošanās ir viena no izplatītākajām hroniskām slimībām, kurai nepieciešama sistemātiska profilakse un medicīniska ārstēšana. 

Diētas laikā organisms reaģē uz svara samazināšanos, aktivējot rezervju uzkrāšanas mehānismus: paaugstinās izsalkuma hormona (grelīna) līmenis un samazinās sāta hormonu līmenis.

FOTO: Shutterstock.com

Diētas laikā organisms reaģē uz svara samazināšanos, aktivējot rezervju uzkrāšanas mehānismus: paaugstinās izsalkuma hormona (grelīna) līmenis un samazinās sāta hormonu līmenis.

Vai Jūs zināt, ka aptaukošanās ir slimība? 
Aptaukošanās ir viena no izplatītākajām hroniskām slimībām, kurai nepieciešama sistemātiska profilakse un medicīniska ārstēšana. Tā tiek definēta kā pārmērīga tauku uzkrāšanās ķermenī. Eiropas Zāļu aģentūra atzīst, ka aptaukošanās ir hronisks, klīnisks stāvoklis un, lai samazinātu svaru un uzturētu to, parasti ir nepieciešama ilgtermiņa terapija.
Starptautiskajā slimību klasifikatorā (SSK-10 ) aptaukošanās ir atrodama ar diagnozes kodu E66. Pasaules veselības organizācija ir nosaukusi aptaukošanos par lielāko globālo hronisko veselības problēmu pieaugušajiem, kas strauji palielinās – Latvijā gandrīz katrs otrais iedzīvotājs ir ar lieko svaru un katram piektajam ir aptaukošanās.

 

Ar ko ir bīstama aptaukošanās?
Aptaukošanās veicina citu slimību rašanos. Palielinās slodze uz sirds-asinsvadu sistēmu, paaugstinās asinsspiediens (hipertensija), kā arī sirdstriekas un insulta risks. Pasliktinās venozā attece. Palielinās slodze uz mugurkaulu un kāju locītavām - veidojas osteoartrīts, stājas un gaitas traucējumi. Pastiprināta tauku uzkrāšanās notiek ne tikai zemādā, bet arī iekšējos orgānos - pasliktinās orgānu asins apgāde, var attīstīties aknu taukainā hepatoze. Palielinās slodze uz aknām - biežāk veidojas žultsakmeņi, uz hormonālo un kuņģa-zarnu trakta sistēmu – tiek veicināta saslimšana ar metabolo sindromu, kas ir organisma vielmaiņas traucējumi. Cilvēki ar aptaukošanos septiņas reizes biežāk saslimst ar 2. tipa cukura diabētu. Ar aptaukošanos ir saistīta arī tāda ļoti nopietna slimība kā miega apnoja, kad cilvēks miegā epizodiski neelpo. Cilvēkiem ar lieko svaru diemžēl ir lielāks risks saslimt ar vairākiem vēža veidiem, piemēram, krūts, kuņģa un zarnu, kā arī žultspūšļa vēzi. Pasliktinās dzīves kvalitāte.

 

Kāpēc ir tik viegli uzņemt lieko svaru un tik grūti no tā atbrīvoties?
Evolucionāri cilvēka organisms ir vērsts uz enerģijas uzkrāšanu, jo nekad jau nevarēja zināt, kad nākamreiz izdosies gūt medījumu un ieturēt maltīti. Pašlaik pārtika ir kļuvusi ļoti pieejama, bet kustamies mēs daudz mazāk – mēs apēdam vairāk nekā spējam patērēt, un viss liekais uzkrājas tauku veidā. Lieko svaru veicina arī stress – organisma tipiskā atbilde uz stresa faktoriem ir enerģijas (tauku) uzkrāšana.
Diētas laikā organisms reaģē uz svara samazināšanos, aktivējot rezervju uzkrāšanas mehānismus: paaugstinās izsalkuma hormona (grelīna) līmenis un samazinās sāta hormonu līmenis. Ja svars tiek samazināts strauji, hormonu līmeņu izmaiņas var būt ļoti ilgstošas (līdz pat gadam). Tā rezultātā pēc stingras diētas cilvēks visbiežāk svaru uzņem atpakaļ dubultā.


Kāpēc ir tik grūti un pat neiespējami ievērot diētu?
Gandrīz visiem cilvēkiem ar lieko svaru ir notikušas izmaiņas organisma funkciju hormonālajā regulācijā - veidojas neuzņēmība (rezistence) pret vairākiem sāta/izsalkuma sajūtu regulējošiem hormoniem (leptīns, insulīns), smadzenes vairs nereaģē uz šo hormonu nosūtītajiem signāliem, kā rezultātā nerodas sāta sajūta, un mēs ēdam vairāk. Liela nozīme šajā procesā ir tā saucamai smadzeņu atalgojuma sistēmai (mezolimbiskā dopamīna sistēma), kas nosaka mūsu tieksmi ēst garšīgi un gūt baudu no maltītes. Cilvēkiem ar lieko svaru izmaiņas notiek arī šeit, kā rezultātā vairākkārt palielinās tieksme pēc treknas un saldas pārtikas.


Diētas laikā minētās ietekmes daudzkārt pastiprinās:

  • Smadzenes tā jau ir mazāk jutīgas pret leptīnu (sāta hormons), bet samazinot pārtikas daudzumu, samazinās arī leptīna veidošanās organismā, līdz ar to sāta sajūta neiestājas – visu laiku gribas ēst un pretoties šai vēlmei ir praktiski neiespējami, jo to nosaka hormoni!
  • Tāpat ir ar dopamīna sistēmu - diētas laikā tā vairākkārt pastiprina tieksmi pēc sāļas, saldas un treknas pārtikas, jo tieši tāda pārtika ļauj gūt apmierinājumu no ēšanas, un atkal - to nosaka hormoni!

Rezultātā mēs nevaram ievērot diētu, neskatoties uz to, ka mums ir liela apņēmība un spēcīgs gribasspēks.


Ja aptaukošanās ir slimība, vai ir medikamenti, kas domāti tās ārstēšanai?
Eiropas Savienībā (un arī Latvijā) ir reģistrēti trīs medikamenti, kas domāti aptaukošanās ārstēšanai. SVARĪGI – tās ir zāles un tas nozīmē, ka ir klīniski pierādīta to efektivitāte un drošums, un Jūs varat saņemt ārsta konsultāciju par šo zāļu lietošanu. Medicīna un farmakoloģija nestāv uz vietas un arī šīs slimības apkarošanai ir izveidoti jaunas paaudzes kombinēti medikamenti, kas pateicoties vairākām aktīvajām vielām nodrošina komplekso iedarbību uz organismu un ļauj efektīvi un droši cīnīties ar lieko svaru.

Reklāma
Reklāma


Vai ar tabletēm pietiks?
Atšķirībā no visdažādākām “brīnumzālēm”, kas sola “sadedzināt” taukus dažās dienās, nepieliekot nekādus pūliņus, svaru ietekmējošie medikamenti tiek nozīmēti kā papildlīdzeklis samazināta kaloriju daudzuma diētai un palielinātai fiziskai aktivitātei. Un tikai šo faktoru kombinācija ilgtermiņā ļauj sasniegt vēlamo rezultātu!

 

Cik strauji ir jātievē?
Pasaules veselības organizācijas vadlīnijas rekomendē zaudēt 5-15% no sava svara sešu mēnešu laikā (personām ar ķermeņa masas indeksu lielāku par 35 kg/m2 svara zudumam jābūt lielākam - 20%). Optimālais svara mazināšanas temps būtu 1,5-2% no sava svara mēnesī. Tieši šie lielumi ir fizioloģiski pamatoti un ļauj organismam pielāgoties, atjaunot sāta/izsalkuma hormonālo regulāciju un neuztvert svara samazināšanos kā stresa faktoru. Tas nozīmē, ka no terapijas sākuma līdz vēlamajam svaram dažiem var paiet divi vai trīs gadi. Bet veselības uzlabojumus Jūs sajutīsiet jau pēc pirmā pusgada. Un tas viennozīmīgi būs efektīvāk par periodiskām “diētām” daudzu gadu garumā, kad mēneša laikā tiek zaudēti 10-30 kg, bet kuru gala rezultātā svars ne tikai nesamazinās, bet pat pieaug!

 

Kā noteikt, vai man ir liekais svars?
Visbiežāk lietotā metode ķermeņa liekā svara noteikšanai ir ķermeņa masas indekss (ĶMI), kura novērtēšanai izmanto pasaules veselības organizācijas klasifikāciju: nepietiekama ķermeņa masa (ĶMI < 18,5), normāla ķermeņa masa (ĶMI = 18,5-24,99), lieka ķermeņa masa (ĶMI = 25-29,99), aptaukošanās (ĶMI > 30). Izmantojot ĶMI, tiek noteikta ķermeņa svara un auguma garuma proporcija. ĶMI aprēķināšanas formula: ĶMI = svars (kg): augums (m)2

 

Pie kāda speciālista vērsties pēc palīdzības?
Ņemot vērā to, ka aptaukošanās ir kompleksa slimība, arī palīdzību var sniegt dažādi speciālisti: endokrinologs, dietologs, kardiologs, ģimenes ārsts, sertificēts uztura speciālists un pat ginekologs.

 

ATCERIETIES!

  • Pat neliels svara samazinājums (5-7% no sākotnējā svara) daudzkārt samazina ar lieko svaru saistīto slimību attīstības risku (diabēts, sirds-asinsvadu slimības u.c.).
  • Labāk uz visiem laikiem zaudēt 5 kg nekā periodiski 20-30 kg, un tad uzņemt tos atpakaļ.
  • Ir jaunas paaudzes RECEPŠU MEDIKAMENTI, kas var Jums palīdzēt cīņā ar liekajiem kilogramiem.
  • Neviens nespēs Jums palīdzēt, ja nevērsīsieties pēc palīdzības un pats neko nedarīsiet! Tāpēc lūdziet palīdzību speciālistam!