Peldēšana mazuļa muskuļu tonusa uzlabošanai un vispārējai attīstībai
Viena no biežākajām ārstu noteiktajām diagnozēm, ko par savu mazuli dzird vecāki, ir paaugstināts muskuļu tonuss. To ļoti veiksmīgi var līdzsvarot ar bērniem patīkamām peldēšanas nodarbībām. Šīs nodarbības lieliski veicina arī vispārējo fizisko attīstību un to, lai bērns secīgi izietu cauri visiem tās posmiem, uzsver SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Ķengarags” sertificētā fizioterapeite un peldēšanas trenere Alīna Kurmeļeva.
Raksts publicēts sadarbībā ar SIA "Rīgas veselības centrs"
Bieži vecāki mazuļus ved uz ūdens procedūrām tieši paaugstināta muskuļu tonusa dēļ, nereti šīs nodarbība ir ieteikuši pediatri, neirologi un ģimenes ārsti. Patiesi, peldēšana muskuļu tonusu lieliski spēj līdzsvarot, turklāt bērnam patīkamā un saistošā veidā.
Kā saprast, kad runa par normu un kad nē?
Pirmajos trīs dzīves mēnešos bērnam ir paaugstināts muskuļu tonuss,
kas tiek uzskatīts par normu, jo grūtniecības laikā mazulis ilgu
laiku ir atradies piespiedu pozā ierobežotā telpā. Jo lielāks
grūtniecības laikā aug bērniņš, jo mazāk viņam vietas – viņš guļ
saliektām kājiņām un rociņām, tāpēc bieži pasaulē nāk ar
paaugstinātu muskuļu tonusu.
Mazulim piedzimstot, viņa muskuļu tonuss mainās. Jāsaprot, ka
muskuļu tonusam ir jābūt – tas nodrošina bērna attīstību, spēju
pacelt un noturēt galviņu, vēlāk – rāpot un veikt daudz citu
kustību. Taču, ja muskuļu tonuss ir paaugstināts, bērns ir pārāk
sasprindzis, savilkts un pēc laika viņš vairs nespēj izdarīt
noteiktas kustības, piemēram, bērns nevar brīvi paņemt mantiņu no
vienas rokas otrā, ar abām rociņām stiepties tai pretim. Tā vietā
bērnam viena roka būs pievilkta pie sevis, otra taisna. Ilgtermiņā
pastāv risks, ka bērns neattīstīsies vienmērīgi un simetriski.
Tādēļ svarīgi panākt, lai muskuļu tonuss normalizētos.
Ūdenī bērns atrodas bezsvara horizontālā stāvoklī, kur no vienas puses tiek atslogots mugurkauls, no otras – tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas.
To, vai muskuļu tonuss atbilst normai vai nē, spēs izvērtēt
tikai speciālists. Kā pie paaugstināta, tā pazemināta muskuļu
tonusa ārstējošas būs ūdens procedūras. Ūdenī bērna kustības ir
brīvas un neierobežotas, bērns atrodas bezsvara horizontālā
stāvoklī, kur no vienas puses tiek atslogots mugurkauls, no otras –
tiek nodarbinātas visas muskuļu grupas. Pārvarot ūdens pretestību,
bērns saņem mikro masāžu. Svarīgi saprast, ka ūdenī var izdarīt tās
kustības, ko nevarētu uz sauszemes. Piemēram, četrus mēnešus vecs
mazulis nevar stāvēt vai staigāt, bet ūdenī līdzīgas kustības var
izdarīt.
Muskuļu tonusa līdzsvarošanas laiks ir stipri individuāls. Taču, ja
ūdens procedūras būs regulāras, iemācītos vingrojumus vecāki
turpinās veikt mājās, rezultāts būs acīmredzams.
Līdzīgi ir arī gadījumos, kad bērnam ir samazināts muskuļu tonuss.
Šeit gan vingrinājumi būs citi un vērsti uz muskuļu
stimulāciju.
Foto: "Rīgas veselības centra" filiāles “Ķengarags” sertificētā fizioterapeite un peldēšanas trenere Alīna Kurmeļeva.
Biežākā vecāku kļūda – bērna pārstimulēšana
Dažkārt vecāki baidoties, vai tikai bērna attīstība atbilst normai,
viņu pārstimulē. Taču svarīgi atcerēties, ka līdzīgi kā katrs
pieaugušais, arī bērns ir unikāls un katram ir sava fiziskās
attīstības gaita. Kļūda ir raudzīties uz kaimiņu vai draugu bērniem
un salīdzināt ar savējo. Ja ir bažas par to, vai bērns savā
fiziskajā attīstībā atbilst normai, labi atnākt uz konsultāciju pie
fizioterapeita, kas izskaidros, kas nepieciešams tieši konkrētajam
bērnam katrā attīstības posmā. Nav nozīmes, vai bērns sāks staigāt
9 vai 12 mēnešos, galvenais, lai tas notiek viņa ritmā. Taču tas,
kam gan ir vērts sekot līdzi, vai bērns secīgi iziet cauri visiem
attīstības posmiem. Bērniņiem vajadzētu sākt velties līdz 5 mēnešu
vecumam, sēdēt līdz 5-6 mēnešiem, rāpot līdz 7-8 mēnešiem un
staigāt līdz 14 mēnešiem. Kļūda ir tā, ka daļa vecāku joprojām
mazus trīs četrus mēnešus vecus zīdainīšus sēdina, viņus atstutējot
spilvenos. Taču bērnam sānu un korsetes muskulīši vēl nav
attīstīti, attiecīgi, piespiedu poza tikai kaitē viņa veselībai.
Viss, kas tiek darīts pirms laika – bērna sēdināšana, stutēšana
kājās, sēdināšana staiguļos, kaitē bērna mugurkaulam. Skolas gados
daudziem muguras ir šķības un greizas, tāpēc ir tik svarīgi, lai šo
vecumu bērni sagaidītu ar trenētiem korsetes un muguras
muskulīšiem, veselu mugurkaulu.
Viss, kas tiek darīts pirms laika – bērna sēdināšana, stutēšana kājās, sēdināšana staiguļos, kaitē bērna mugurkaulam.
Arī šajā gadījumā, lai parūpētos par bērnu secīgu fizisko attīstību un veselību, ļoti labas būs regulāras peldēšanas nodarbības pie sertificētiem speciālistiem. Kāpēc peldēšanu varam uzskatīt par universālu metodi, kas par labu nāks teju katram bērnam? Jo atkarībā no bērna vecuma, treneri pielāgo tādus vingrinājumus ūdenī, lai trenētu tieši tos muskulīšus, kas konkrētajā brīdī bērnam visvairāk nepieciešami: vispirms, lai bērniņš sāktu velties, tad rāpot, tad sēdēt un vēlāk arī staigāt. Regulāras peldēšanas nodarbības ļauj izvairīties no tā, ka bērna fiziskajā attīstībā kāds posms, piemēram, rāpošana iztrūkst.
Bērna vannošana mājās
Apmeklējot dažas nodarbības baseinā ar speciālistiem, vecāki
ierādītos vingrinājumus var pielietot arī mājās bērnu peldinot
vannā. Taču jebkurā gadījumā arī vienkārša plunčāšanas siltā ūdenī
bērnam nāks par labu. Silts ūdens pats par sevi ir relaksējošs un
atslābinošs. Tāpēc šādas vakara peldes iesakāmas arī nervoziem,
satrauktiem mazuļiem.
Bērniņu vannot var sākt uzreiz pēc nabassaites sadzīšanas. Ja grūti noliektā pozīcijā vecākam bērniņu vannā noturēt, mamma vai tētis var iet vannā kopā ar mazuli.
Bērniņu vannot var sākt uzreiz pēc nabassaites sadzīšanas. Ja
grūti noliektā pozīcijā vecākam bērniņu vannā noturēt, mamma vai
tētis var iet vannā kopā ar mazuli. Tas ko noteikti nevajadzētu
darīt: bērnam ap kaklu aplikt riņķi, lai vecākiem no vienas puses
bērns nebūtu jātur, bet no otras – pelde būtu droša. Šāds
peldriņķis liedz bērnam trenēt kakla muskuļus, kas nepieciešams
spējai turēt galviņu. Tā kā mazulim galva ir smagākā ķermeņa daļa,
esot ūdenī ar riņķi ap kaklu, viņam zūd orientācija un iespēja
apjaust savu ķermeni, iemācīties to kontrolēt.
Vēl jāņem vērā, ka ūdenim jābūt 36 grādu siltam, bet ne karstākam.
Nereti īpaši vēsā laikā vecāki baidās, ka bērnam būs auksti un liek
mazuli vannoties pat 38 grādu temperatūrā. Tas ir par karstu! Ja
ūdens ir par siltu, paaugstinās asinsspiediens, sirdij kļūst grūtāk
strādāt, asinsvadi sašaurinās. Jaundzimušo var peldināt 36 grādu
temperatūrā, bet viņam augot lielākam temperatūra jāsamazina.
Piemēram, baseinā, kas paredzēts 3-6 mēnešu veciem bērniem, ūdens
temperatūra ir 30 grādi. Ja bērns tiek vests uz baseinu, arī ūdens
temperatūru, bērnu vannojot mājās, vajadzētu pazemināt līdz 34
grādiem. Tas palīdzēs bērnu arī norūdīt.
SIA "Rīgas veselības centrs" – pašvaldības kapitālsabiedrība, kas apvieno sešas filiāles (5 – Daugavas kreisajā krastā, 1 – labajā), kurās gan lielie, gan mazie rīdzinieki var saņemt kvalitatīvus diagnostiskos, ārstnieciskos, rehabilitācijas un veselības aprūpes profilakses pakalpojumus gan valsts nodrošināto kvotu ietvaros, gan par maksu. Daudzi valsts finansētie pakalpojumi (t.sk., pieprasītu speciālistu konsultācijas) centrā ir pieejami bez ilgas gaidīšanas rindā, savukārt maksas pakalpojumu cenas ir patiešām draudzīgas. Centrā ir plašs, tieši bērniem domātu rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, un tas sadarbojas ar visām lielākajām veselības apdrošināšanas kompānijām.