Pirmsskolēns var slimot katru mēnesi. Kā rīkoties vecākiem?
Lai arī kā vecāki censtos, nav iespējams nodrošināt to, lai bērns nekad neslimotu. Ir normāli, ja pirmsskolas vecumā, īpaši uzsākot bērnudārza gaitas bērns slimo līdz pat 12 reizēm gadā, proti, vienu reizi mēnesī.
Tomēr, ir iespējams stiprināt bērna imunitāti un ar laiku
samazināt slimošanas biežumu. Par to, kas jāņem vērā mazu bērnu
vecākiem, pieredzē dalās pediatre Liene Smane.
Kāpēc pirmajos dzīves gados bērni tik bieži
slimo?
Līdz 2 gadu vecumam bērna imūnā sistēma vēl nav pilnībā
attīstījusies, tāpēc viņš ir ļoti uzņēmīgs pret dažādām infekcijām.
Dažas no tām iespējams novērst, bērnu vakcinējot, taču ir ļoti
daudz tādu saslimšanu, no kurām bērnu nav iespējams preventīvi
pasargāt. Vienīgais, ko vecāki var darīt – stiprināt bērna
imunitāti. Zīdaiņa vecumā vislabākā aizsardzība ir barošana ar
krūti. Ar krūti zīdīts bērns no mammas organisma saņem visas
nepieciešamās vielas imunitātes attīstībai, kā arī antivielas, kas
palīdz cīnīties pret dažādām infekciju slimībām.
Viens no vienkāršākajiem rūdīšanās veidiem ir pārstāt “tuntuļot” bērnu un saģērbt viņu atbilstoši laika apstākļiem.
Ļoti daudzi bērni sāk pastiprināti slimot, uzsākot bērnudārza
gaitas. Tas skaidrojams ar faktu, ka bērns, nokļūstot kolektīvā,
saskaras ar jauniem vīrusiem un baktērijām. Kaut arī vecākiem šis
posms sagādā bažas, ir jāsaprot, ka tā ir fāze, kurai jāiziet
cauri.
Vai tas nozīmē, ka slimošana ir neizbēgama?
Principā jā. 6 – 9 slimošanas reizes gadā, ja slimība nav ilgāka
par nedēļu, ir gluži normāla parādība. Taču ir bērni, kas slimo
vairāk par normu. Šajos gadījumos ir jāskatās, kas tam ir par
iemeslu un vajadzības gadījumā jāgriežas pie bērnu imunologa.
Reizēm bērni neievēro personīgo higiēnu un pietiekami bieži nemazgā
rokas, kas var pastiprināt risku saslimt, piemēram, ar rota vai
nora vīrusu. Jāseko līdzi arī tam, vai bērns saņem pilnvērtīgu
uzturu, pietiekami daudz guļ un nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Slimošanu iespējams samazināt arī ar norūdīšanos.
Kā vislabāk uzsākt bērna norūdīšanu?
Rūdīšanās nenozīmē, ka bērnam ziemas laikā vajadzētu lēkt āliņģī.
Tam ir jābūt ļoti pakāpeniskam procesam, kas palīdz bērnam
pielāgoties ārējās vides izmaiņām. Viens no vienkāršākajiem veidiem
ir pārstāt “tuntuļot” bērnu un saģērbt viņu atbilstoši laika
apstākļiem. Ļoti labi bērnus norūda arī staigāšana basām kājām,
piemēram pa zāli, smiltīm vai jūras malu.
Kas attiecas uz peldēšanu, tas jāizvērtē individuāli. Ja bērnam ir
kādas hroniskas kaites, piemēram, bieži urīnceļu iekaisumi vai
plaušu slimības, nevajadzētu peldēties aukstā ūdenī. Ja bērns ir
vesels, vecākam ir jāizvērtē, vai ūdens ir pietiekami silts, tomēr
arī tad jāievēro noteikts režīms, neļaujot ūdenī atrasties pārlieku
ilgi. Vislabāk rūdīšanās plānu saskaņot ar ģimenes ārstu, kurš
vislabāk pārzina Jūsu bērna veselības stāvokli.
Vai bērnam ir jāsaņem papildus vitamīni?
Ja bērns tiek nodrošināts ar pilnvērtīgu un vecumam atbilstošu
uzturu, vienīgais vitamīns, kuru jāuzņem papildus, ir D vitamīns.
Vairākās zinātniskās publikācijās ir pierādīts, ka bērni, kuriem
trūkst D vitamīns, biežāk slimo ar dažādām infekciju slimībām. D
vitamīns ir jāuzņem arī vasaras periodā. Īpaši tas attiecas uz
zīdaiņiem, kuri parasti neatrodas tiešos saules staros. Jāņem vērā
arī tas, ka bērniem, dodoties ārā, tiek lietoti saules aizsargkrēmi
ar UV filtriem, kas samazina D vitamīna sintēzes procesu ādā,
turklāt Latvijā arī vasaras mēdz būt dažādas, un ne vienmēr mums
pietiek saules.
Uzsākot bērnudārza vai skolas gaitas, ja bērns ir nervozs, var
palietot magniju. Vīrusu sezonā papildus aizsardzību sniedz C
vitamīns, taču šie vitamīni nav obligāti, un var tikt uzņemti arī
ar uzturu.
Ja bērns ir saslimis, kādos gadījumos ir jālieto
antibiotikas?
Biežāk bērniem akūtās respiratorās saslimšanas izraisa vīrusi un
pie vīrusiem antibiotikas nevajag. Antibiotikas ir jāizraksta tikai
un vienīgi tad, ja ir noteiktas indikācijas un ārstam ir pamats
domāt par bakteriālu infekciju. To, vai tā ir bakteriāla vai vīrusu
infekcija, var noteikt tikai un vienīgi pēc asins analīzes. Pēc
klīniskās ainas to pateikt ir ļoti grūti. Pie ārsta noteikti ir
jāgriežas gadījumos, ja ir bijis akūts augšējo elpceļu saslimšanas
uzliesmojums, bet pēc tam vērojams pasliktinājums (piemēram,
atkārtoti temperatūras pacēlumi), tad noteikti jāgriežas pie ārsta,
lai veiktu asins analīzes un lemtu jautājumu par antibiotiku
nepieciešamību.