Izplatītākās uroloģiskās saslimšanas vīriešiem visos vecumos, stāsta ārsts Jansons
Latvijā ir ļoti daudz vīriešu, kuri cieš no dažāda veida uroloģiskiem traucējumiem, taču nevēršas pēc palīdzības. Par to, kādas ir biežākās uroloģiskās saslimšanas un kāpēc tās nevar atstāt bez ievērības, pieredzē dalās urologs Juris Jansons.
Kas, Jūsuprāt, vīriešus attur no došanās pie
ārsta?
Nereti mēs pārāk mierīgi vai pat nolaidīgi izturamies pret savu
veselību, cerot, ka viss sakārtosies pats par sevi. Taču tā,
diemžēl, notiek ļoti reti.
Manuprāt, viens no būtiskajiem iemesliem, kas attur no došanās pie
ārsta, ir kauns un bailes. Urologs tomēr risina ļoti sensitīvus un
pacientam neērtus jautājumus. Piemēram, potences problēmas vai
inkontinences (urīna nesaturēšanas) jautājumi ir īpaši mulsinoši,
un par tiem ir grūti runāt. Tomēr ir svarīgi saņemties un aiziet
pie ārsta, jo šīs problēmas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti un
pats svarīgākais – ir risināmas!
Cik bieži un kādos gadījumos vīrietim būtu jāapmeklē
urologs?
Vairumam varētu likties, ka uroloģija ir samērā šaura specialitāte,
tomēr jāsaka, ka problēmu klāsts, kas tiek risināts, ir ārkārtīgi
plašs, un uroloģiskam pacientam nav ne vecuma, ne dzimuma
ierobežojuma. Ar uroloģiskām slimībām slimo gan veci, gan jauni,
gan pavisam mazi. Protams, katram dzimuma atbilstošā vecumā ir
savas biežāk sastopamās saslimšanas.
Ja vīrietis ir vesels un jūtas labi, līdz 45 gadu vecumam urologa
apmeklējums nav obligāts. Pie ārsta vajadzētu vērsties, ja parādās
kādas sūdzības. Vīriešiem ir tendence domāt “Ai, gan jau pāries!”,
bet bieži uroloģiskās problēmas pašas no sevis nepāriet. Savukārt
pēc 50 gadu vecuma speciālists būtu jāapmeklē arī profilaktiski
vismaz reizi gadā. Tas ir svarīgi, jo ārsts var pamanīt simptomus
jau sākuma stadijā, kad pacientam vēl nav izteiktu sūdzību. Jo
savlaicīgāk tiek uzsākta ārstēšana, jo labāki ir rezultāti, turklāt
tiek ieekonomēti paša pacienta un valsts līdzekļi.
Ar kādām uroloģiskām problēmām visbiežāk saskaras gados
jauni vīrieši?
Visbiežākās ir nierakmeņu infekcijas slimības un onkoloģiskās
saslimšanas. Uzņemšanā nereti pie mums nonāk jauni cilvēki ar nieru
kolikas sāpēm. Tās ir ļoti spēcīgas sāpes, ko izraisa pēkšņa
urīnvada nosprostojums ar nierakmeņiem. Jāpiezīmē, ka jauniem
cilvēkiem tā nav norma, un šāds stāvoklis var liecināt par kādu
nopietnu vielmaiņas saslimšanu.
Attiecībā uz infekcijas slimībām, prostatīts jeb infekcijas
izraisīts priekšdziedzera iekaisums ir biežākā uroloģiskā diagnoze
vīriešiem līdz 50 gadu vecumam. Priekšdziedzera iekaisums klīniski
izpaužas ar apakšējiem urīnceļu simptomiem – sāpīga un dedzinoša
sajūta urinējot, kā arī diskomforts mazajā iegurnī. Akūtā stāvoklī
neārstēta šī infekcija var pāriet uz citiem orgāniem vai sliktākajā
gadījumā kļūt par sistēmisku saslimšanu, kas paredz ļoti nopietnu
un sarežģītu ārstēšanu.
Svarīgi ir minēt onkoloģiju un sēklinieku vēzi. Sēklinieku vēzis ir
biežākā onkoloģiskā saslimšana jauniem vīriešiem vecumā no 15 līdz
35 gadiem. Tā ir ārkārtīgi agresīva saslimšana, kurai būtiska ir
agrīna diagnostika un ārstēšana. Šeit būtiska loma ir jaunu cilvēku
izglītošanā – internetā ir pieejamas neskaitāmas pamācības kā mājas
apstākļos pašam sevi profilaktiski izmeklēt, piemēram, mazgājoties
dušā iztaustīt sēkliniekus. Ja satausta aizdomīgu veidojumu vai
sajūt sāpes sēkliniekos, noteikti jāmet kauns pie malas un jādodas
pie urologa pēc iespējas ātrāk.
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcā, Uroloģijas un
onkoloģiskās uroloģijas klīnikā ir vairāki jauni ārsti, ar kuriem
jaunam cilvēkam būtu viegli aprunāties – to vajag izmantot!
Kādas ir biežākās sūdzības vīriešiem pēc 50 gadu
vecuma?
Vecākiem kungiem problēmas visbiežāk sagādā labdabīga
priekšdziedzera palielināšanās. Tās rezultātā pakāpeniski
sašaurinās urīnizvadkanāls un, vīrietim pašam nemanot, pakāpeniski
samazinās urīna strūkla. Urinācija paliek grūtāka, un, ja tā netiek
laikus ārstēta, var attīstīties stāvoklis, ko sauc par urīna
aizturi – situācija, kad urīna attece ir bloķēta. Dzīvē tas
izpaužas ar stiprām sāpēm vēdera lejasdaļā. Šādā situācijā ir
nepieciešama akūta medicīniska palīdzība. Ignorējot šo problēmu,
ilgtermiņā tas atstāj būtiskas strukturālas izmaiņas urīnpūslī, tas
zaudē savu funkcionalitāti – spēju sarauties un izvadīt urīnu.
Vīriešiem novecojot kā otru biežāko diagnozi jāmin priekšdziedzera
vēzi, kas ir arī biežākā onkoloģiskā saslimšana vīriešu vidū. SPKC
dati liecina, ka 2016. gadā Latvijā šīs slimības dēļ dzīvību
zaudēja 406 vīrieši.
Vai ir kādi nevēlami ikdienas ieradumi, kas var veicināt
uroloģisku problēmu attīstību?
Manuprāt, nopietnākā uroloģiskā saslimšana, kura ir atkarīga no
mūsu dzīvesveida, ir urīnpūšļa vēzis. Neskaitāmos pētījumos ir
pierādīts, ka smēķēšana ir būtiskākais riska faktors šīs slimības
attīstībai. Riska zonā ir arī cilvēki, kas ikdienā strādā ar
dažādām ķimikālijām, piemēram, krāsām, eļļām vai līmēm. Šiem
vīriešiem vajadzētu būt īpaši piesardzīgiem un apmeklēt urologu, ja
parādās, kādi iepriekš nepamanīti simptomi, piemēram, asins
piejaukums urīnam. Uroloģijā viens no pamatnosacījumiem ir - ja
pacientam ir asiņains urīns, tad jādomā par vēzi, kamēr nav
pierādīts pretējais. Urīnpūšļa vēža gadījumā vissvarīgāk ir slimību
“neielaist”, jo, novēloti uzsākot ārstēšanos, sekas var būt
letālas.
Kādi ir biežākie urīna nesaturēšanas cēloņi, un vai šī
problēma piemeklē tikai gados vecus vīriešus?
Anatomisko atšķirību dēļ no nesaturēšanas cieš galvenokārt
sievietes, taču no tās nav pasargāti ne jauni, ne vecāki vīrieši.
Piemēram, jauni vīrieši nereti sūdzas par pēc-mikcijas pilēšana, ar
to domājot, ka pēc urinēšanas “pēdējā pile” paliek biksēs. Tas rada
diezgan lielu diskomfortu, psiholoģisku pārdzīvojumu un beigu
beigās ir būtisks higiēnas jautājums. Urologs šo jautājumu var
samērā efektīgi risināt - izslēdzot infekcijas saslimšanas un
nozīmējot atbilstošus fizioterapijas treniņus mazā iegurņa
muskulatūras labākai kontrolei.
Gados jaunākiem vīriešiem nesaturēšana bieži ir saistīta ar kādu
neiroloģisku bojājumu. Tāpat tā var būt hronisku saslimšanu
komplikācija, piemēram, cukura diabēta vai neiropātijas gadījumā
var tikt bojāti urīnpūšļa intervējošie nervi, kā rezultātā tiek
zaudēta urīnpūšļa kontrole un pieaug nesaturēšanas risks.
Vīriešiem novecojot, noveco arī urīnizvadsistēma. Var parādīties
bieža un neatliekama urinācija, kas nereti beidzas ar slapjām
biksēm, jo „kad jāiet, tad jāiet tūlīt!”. Gadiem ejot, biežākas
kļūst arī niktūrijas jeb nealiekama vajadzība urinēt nakts laikā.
Priekšdziedzerim palielinoties un urīnpūšļa funkcijai samazinoties
var rasties urīnpūšļa pārplūdes ne saturēšana. Šie ir tikai daži
piemēri. Cēloņi var būt ļoti dažādi, tāpēc vienmēr ir svarīgi
pakonsultēties ar urologu, jo daudzos gadījumos tos ir iespējams
novērst.
Urīna nesaturēšanas gadījumā viens no būtiskākajiem faktoriem, kas
nosaka terapijas efektivitāti, ir labas multidisciplināras komandas
sadarbība. Funkcionālais urologs strādā kopā ar citiem
speciālistiem, piemēram, fizioterapeitu, kurš var pielāgot pareizu
treniņa programmu, lai sasniegtu labāku kontroli pār mazo iegurni.
Šeit gan jāpiebilst, ka piemērota fizioterapeita nozīmēšana ir
jāatstāj urologa ziņā, jo ne visi fizioterapeiti ir mazā iegurņa
speciālisti.
Nereti cilvēki, kuri cieš no urīna noplūdēm, izvairās
ilgstoši atrasties ārpus mājām. Vai ir kāds risinājums, kā sadzīvot
ar šo problēmu?
Urīna nesaturēšana ir milzīgs psiholoģisks pārdzīvojums. Šī
problēma ir tik visaptveroša, ka internetā ir pieejamas īpašas
aplikācijas cilvēkiem, kuri meklē tuvākās publiskās labierīcības.
Turklāt, mūsdienās ir pieejami dažādi higiēnas produkti, kas
būtiski uzlabo pacienta kustību brīvību. Urīna nesaturēšanas dēļ
nav jāizolējas no sabiedrības, bet gan jāmeklē risinājumi!